Grūtsirdība un depresija: Kāds varētu būt patiesais iemesls?
Pelēkajā un drēgnajā novembrī, turklāt pašreizējā situācijā valstī nepārsteidz, ka jūti spēku izsīkumu, enerģijas trūkumu un nomāktību. Dažkārt nav runa tikai par grūtsirdību – depresija jau sen ir viena no piecām izplatītākajām slimībām un XXI gadsimta slimība [1], no kuras cieš 280 miljoni personu jeb 5% pieaugušo iedzīvotāju [2]. Tad ko darīt, un vai ikdienišķas lietas, piemēram, uzturs un veselīgāks dzīvesveids, tiešām var palīdzēt tikt galā ar rudens/ziemas grūtsirdību un enerģijas trūkumu? Bet ar depresiju? Atbild RSU pasniedzēja Ksenija Andrijanova.
Kā saprast, ka pastāv problēma?
„Mēs bieži pienācīgi nenovērtējam vienkāršu lietu, piemēram, svaiga gaisa, saules gaismas, cieša miega un pareiza uztura, nozīmi. Var izrādīties, ka gribēji pilnīgi mainīt dzīvi – pamest partneri, darbu un pārcelties uz laukiem, lai audzētu vistas, – bet vienīgais, kas patiešām bija jāizdara, – jāpārbauda D vitamīna līmenis asinīs,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja un piebilst, ka ir pētījumi, kuros konstatēta korelācija starp D vitamīna trūkumu un depresiju, kā arī dažiem citu veidu psihiskajiem traucējumiem. [3]
Tātad pazīmes, kas liecina, ka organismā varbūt trūkst D vitamīna un tā līmenis ir jāpārbauda [4]:
- smeldzoši kauli,
- nogurdināmība vai miegainība,
- nespēks, kā arī muskuļu un locītavu sāpes,
- var būt grūti iet – dažkārt ļaudis pat biežāk krīt,
- zīdaiņiem var lēnāk šķilties zobi.
Var būt arī depresijas simptomi, tostarp:
- nepārvarama skumju, bezcerības un bezpalīdzības sajūta,
- bezmiegs vai pārmērīga miegainība,
- zudusi interese par nodarbēm, kas kādreiz patika,
- gurdenums,
- pārmērīgs svara zudums vai pieaugums,
- apetītes zudums,
- grūtības koncentrēties,
- aizmāršība,
- vairs nav intereses par seksu,
- galvas vai muguras sāpes,
- izteikta trauksme,
- domas par nāvi vai pašnāvību.
Kas ir visvairāk pakļauti D vitamīna trūkuma riskam?
Foto: Freepik.com/ whatwolf
D vitamīna trūkums sevišķi stipri ietekmē noskaņojumu un noslieci uz depresiju ļaudīm pēc 60 gadu vecuma. Lūk, riska faktori:
1) aptaukošanās – biežāk no D vitamīna trūkuma cieš personas, kuru ķermeņa masas indekss ir 30 vai vairāk;
2) vecums – novecošanas gaitā āda arvien neefektīvāk sintezē D vitamīnu, turklāt gados vecāki ļaudis mēdz ierobežot uzturēšanās ilgumu saulē un viņu uzturā var būt nepietiekams D vitamīna daudzums.
„Šis vitamīns ir ļoti svarīgs pareizai smadzeņu darbībai, tāpēc D vitamīna starptautisko vienību profilaktiskās devas uzņemšana dienā jau uzlabos garastāvokli,” stāsta speciāliste un piebilst, ka visbiežākās D vitamīna devas ir 1000, 2000 un 4000 SV dienā. „Zīmīgi, ka gadu no gada profilaktiskās devas turpina augt: agrāk par tādu uzskatīja 400–800 SV, bet tagad vairāki zinātnieki apgalvo, ka arī 4000 SV dienā ir profilaktiska deva, ko var droši uzņemt. Tomēr es esmu pārliecināta, ka, lai saprastu, kāda deva ir vajadzīga tieši tev, ir jākonsultējas ar ārstu,” komentē eksperte.
Kā atjaunot D vitamīna līmeni?
Vispārzināms, ka D vitamīns veidojas asinīs, kad uzturies saulē, taču šis fakts izraisa daudz nepareizu pieņēmumu. „„Oilesen D3” un „Norstat Latvija” pētījums parādīja, ka 38% latviešu uzskata, ka Latvijā, uzturoties saulē, var iegūt pietiekami daudz D vitamīna. Tā nav taisnība: pie mums ir pārāk maz saulainu dienu un mūsu valsts atrodas pārāk tālu uz ziemeļiem, turklāt pa vasaru nav iespējams uzkrāt D vitamīnu garajai ziemai, jo jau pēc dažām nedēļām tas tiek izvadīts no organisma. Ir arī citi bīstami mīti, piemēram, desmitdaļa respondentu (11%) domā, ka var papildināt D vitamīna daudzumu, sēžot pie aizvērta loga, bet vēl 5% – ka to var izdarīt solārijā. 14% uzskata, ka vajadzīgo D vitamīna līmeni var saglabāt ar pareizu uzturu. Patiesībā tad būtu jāapēd aptuveni 250 grami laša (vai citas treknas zivs) dienā. Tā būtu ļoti apgrūtinoša un dārga diēta,” stāsta RSU pasniedzēja. „Ja neizdodas ēst daudz treknu zivju, kā arī bieži apmeklēt dienvidu valstis, speciālisti iesaka papildus uzņemt D vitamīnu. [5] Bērniem no viena mēneša vecuma tas vispār ir obligāti, un ģimenes ārsts to parasti izraksta,” komentē uztura speciāliste.
[1] Pasaules veselības organizācija, 2008.
[2] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/depression
[3] Berk et al. (2007)
[4] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2908269/
[5] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2908269/
