Ļoti bieži vecāki, kuru ģimenē aug bērns ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu jeb UDHS un uzvedības traucējumiem, baidās stāstīt par savām grūtībām, jo sabiedrībā pastāv uzskats, ka šīs grūtības liecina – viņi ir slikti vecāki. Taču tas ir mīts, jo uzvedības traucējumi attīstās bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru ietekmē un ģimenei nav jāpaliek vienai ar savām grūtībām. 

Atbalstoša vide ģimenē ir vajadzīga ikvienam – gan bērniem, gan pieaugušajiem, taču bērnam tas ir īpaši būtiski personības veidošanās procesā, kā arī vieglākai komunikācijai ar vienaudžiem bērnu dārzā un skolā. Eksperti apkopojuši dažus noderīgus ieteikumus, kā bērnudārznieku un pamatskolēnu vecākiem veidot ciešāku saikni ar bērniem un laikus pamanīt, kad vajadzīga profesionāla palīdzība.

Pirmā skolas diena ir satraucošs, prieka, satraukuma, gaidu un visdažādāko emociju pilns mirklis. Gan vecākiem, gan bērniem ir daudz domu un emociju, kā arī jaunu pienākumu. Kā palīdzēt bērnam veiksmīgi uzsākt skolas gaitas? Konsultē psihoterapeits un farmaceite.

Šodienas aktuālākā tēma ir par slaidumu un laimi. Cilvēki bieži domā, ka starp šiem vārdiem ir liekama vienādības zīme. Atbildības nasta tiek uzlikta svaram, bet cilvēks pats iekāpj upura lomā. Viss, kas notiek ar ķermeni, ir mūsu pašu izvēle. 

Jau augot mammas vēderā, zīdainis spēj izjust emocijas – viņš reaģē uz tēti, kurš pārrodas no darba, satrūkstas pie skaļiem trokšņiem, pamana dažādas skaņas, kas signalizē par apkārtējo vidi. 

Kustīgs un aktīvs bērns ir veselīgs bērns, taču, kā motivēt doties ārā, nevis sēdēt telpās? Vēl jo vairāk – atraut no telefona, datora vai televizora un nodrošināt aktivitātes, kas bērnam sagādā prieku? Šie jautājumi mēdz nodarbināt daudzus vecākus, tāpēc dažas atbildes sniedz vieglatlēte, trenere, kuras ģimenē sportiski ir gandrīz visi.

Bērnam augot, vecāki ar laiku pamana, ka bērni uztver un atbild uz jokiem, humoru un smieklīgām epizodēm. Kā atklāj ārste-psihoterapeite, humors ir komplekss fenomens, kas prasa virkni kognitīvu un emocionālu funkciju – uztveri, valodas prasmes, abstrakto domāšanu, atmiņu, problēmu risināšanas prasmes, radošumu, emocijas u. c. 

Ir sākusies vasara – laiks, kad bērniem ir iespēja izbaudīt brīvlaiku, kā arī aktīvi un jēgpilni pavadīt vasaras mēnešus. Vienlaikus situācija Latvijā saistībā ar bērnu fizisko aktivitāšu daudzumu ir satraucoša – piemēram, jau 2020. gadā Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā tika secināts, ka ceturtajai daļai deviņgadīgo bērnu Latvijā ir liekais svars, un viens no tā riska faktoriem ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes. [1] 

Sācies skolēnu brīvlaiks, kad lielākā daļa bērnu vairāk laika pavadīs savā vaļā, tostarp spēlējot video spēles, sērfojot sociālajos tīklos, čatojot internetā. Lai gan sarunas par drošību internetā ir būtiskas un katram vecākam ir jāizstāsta saviem bērniem pamatprincipi, kas jāievēro, bieži vien tās jau “saknē” ir neveiksmīgas. 

Ikdienā ne vien pietiekama, bet arī kvalitatīva miega nozīme netiek pienācīgi novērtēta, lai gan tieši miegs ir vitāli svarīgs, lai ķermenis atjaunotos un būtu vesels. Palīdzēt iedibināt veselīgākus miega ieradumus var arī tehnoloģijas, piemēram, viedpulksteņi.