Gandrīz ikvienam bērnībā ir bijusi sava īpašā mīkstmantiņa, kura ņemta līdzi vienmēr un visur. Šādai rotaļlietai ir būtiska loma bērna dzīvē, un vecākiem ir svarīgi to zināt. Bērna mīkstmantiņas nozīmi katrā vecuma posmā skaidro ārste psihoterapeite.

Ir bērni, kuri skolas sākumu gaida ar nepacietību, jo varēs satikt draugus, izmēģināt jauno somu, zīmuļus un sporta kedas, savukārt daļa bērnu nevēlas atgriezties skolā. Tam par iemeslu var būt trauksme. Bērniem trauksme ne vienmēr izpaužas tāpat kā pieaugušajiem, tāpēc nereti paliek nepamanīta, un attiecīgi bērnam netiek iedoti rīki, kā satraukumu pārvarēt.

Nav noslēpums, ka vecāki reizēm izvēlas gulēt vienā gultā ar bērnu “mīļā miera labad”. Visbiežāk to skaidro, sakot, ka bērns citādi nevar aizmigt un bieži mostas, tāpēc beigu beigās neizguļas neviens, vai arī bērns protestē, ja neguļ kopā ar vecākiem. 

Arvien jaunāki bērni sāk lietot mobilās ierīces. Pat, ja pašiem tādu vēl nav, viņi tāpat interesējas un cenšas piekļūt viedtālrunim vai planšetdatoram ar internetu. Tādējādi ir liela varbūtība, ka bērns piekļūs traumējošai informācijai, tai skaitā pornogrāfijai vai vardarbības atveidei.

Mentālās veselības jautājums nereti tiek aktualizēts rudenī – gada tumšākajā laikā, kad laikapstākļi Latvijā nelutina, un tas tiešā veidā ietekmē arī mūsu mentālo labsajūtu. Tomēr arī vasaras sākums ir piemērots laiks, lai uzsāktu veselīgus ieradumus.

Bērnu vasaras brīvlaiks vecākiem nereti sagādā raizes: atvaļinājums darbā ir vien dažas nedēļas, bet bērni mājās veselus trīs mēnešus. Ar ko viņi nodarbosies, kas pieskatīs? Kā plānot vasaru, lai tā būtu bez raizēm gan bērniem, gan vecākiem? Konsultē ārste psihoterapeite.

Eksāmeni, noslēguma darbu aizstāvēšana, sesija, iestājpārbaudījumi… Šis laiks var būt īsts izaicinājums tiem, kas mācās un studē, radot augstu stresa līmeni, ietekmējot miega kvalitāti un arī visu ikdienu. Kā šajā posmā tikt galā ar satraukumu? Konsultē psihoterapeits un klīniskā farmaceite.

“Ar sauli vien pietiek, lai justos labāk!” tā nereti cilvēki izjūt pavasara iestāšanos. Tomēr daudziem pavasaris nāk ar nogurumu, nespēku, miegainību un virkni nepatīkamu emociju. Lai atgūtu spēku un dzīvesprieku, būtiski gan izprast, kas rada izsīkumu, gan iedzīvināt vienkāršas metodes patīkamu emociju atgūšanai.

Vēl pavisam nesen depresiju, panikas lēkmes, vai emocionālo izdegšanu daudzi uztvēra kā kaut ko izdomātu, nenopietnu, un psihologa apmeklējumu uzskatīja par vājuma un pat muļķības pazīmi. Taču tagad rūpes par savu mentālo jeb psihisko veselību ir kļuvušas par pozitīvu tendenci dažāda vecuma cilvēkiem. Kāpēc ir tik svarīgi sargāt no saslimšanas ne tikai savu ķermeni, bet arī psihi?

Izjokošana un gatavība būt izjokotam aprīļa pirmajā dienā mudina būt modram, tomēr labs joks dāvā arī prieku un daudz smieklu. Veselīgi būtu bagātīgu smieklu devu patērēt arī ikdienā, jo – tici vai nē – tā var pasargāt no slimošanas!