Pelēkajā un drēgnajā novembrī, turklāt pašreizējā situācijā valstī nepārsteidz, ka jūti spēku izsīkumu, enerģijas trūkumu un nomāktību. Dažkārt nav runa tikai par grūtsirdību – depresija jau sen ir viena no piecām izplatītākajām slimībām un XXI gadsimta slimība [1], no kuras cieš 280 miljoni personu jeb 5% pieaugušo iedzīvotāju [2].

Ikvienam cilvēkam savas dzīves laikā nākas saskarties ar sērām, taču katram šis process var izpausties dažādi. Kādam šis pārdzīvojums var būt salīdzinoši īss, kamēr citiem tas turpinās vairāku mēnešu garumā vai pat ilgāk. Arī dažādi jaunāko pētījumu dati liecina, ka Covid-19 pandēmija ir atstājusi iespaidu uz tiem, kas zaudējuši sev tuvu cilvēku.

Brīdī, kad lielai daļai cilvēku gada vidū radās cerība, ka pandēmijas sliktākais posms ir aiz muguras un varēsim pamazām sākt atgriezties “”normālajā”dzīves ritmā, pagāšnedēļLatvija saskārās ar jaunu ierobežojumu – mēnesi ilgu mājsēdi. Daļai cilvēku šie  nosacījumi  ikdienu ietekmē ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, pastiprinot emocionālo spiedienu un stresu. 

Ar deja vu (déjà vu tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”) skaidro pārdabisko sajūtu, kad kādam šķiet, ka kaut kas jau ir piedzīvots, pat ja ir zināms, ka nekas tāds iepriekš nav noticis. Piemēram, pirmo reizi staigājot pa kādu pilsētu ārzemēs, piepeši rodas sajūta, it kā tas jau būtu atgadījies iepriekš. Līdzšinējie pētījumi un aprēķini rāda, ka deja vu sajūtu kaut reizi mūžā piedzīvojuši vismaz 60 līdz 80% no visas populācijas.

Ikviens ir piedzīvojis brīdi, kad īsā laikā jāizdara liels darba apjoms – jāsagatavo atskaite, jāīsteno kāds projekts, jāuzraksta studiju darbs. Dažkārt gadās arī tā, ka darāmi vairāki darbi vienlaikus un ne vienmēr iecerētais sokas veikli, jo pēkšņi uzrodas blakus nodarbes.

Miega pētnieki uzskata, ka vairumā gadījumu miega paralīze norāda uz to, ka cilvēka ķermenis nemierīgi iziet miega fāzes; retos gadījumos miega paralīze ir saistīta ar dziļām psihiskām problēmām. Gadsimtu gaitā miega paralīzes simptomi ir skaidroti ļoti daudzos veidos un bieži tiek attiecināti uz kāda ļaunuma, pārdabiska spēka klātbūtni, tādēļ cilvēki jau sen ir meklējuši skaidrojumus šim noslēpumainajam fenomenam un ar to saistītajām baiļu izjūtām.

Cilvēki, kas cieš no viltvārža sindroma, šaubās par saviem sasniegumiem un spējām, un baidās, ka varētu būt krāpnieki. Viltvārža sindroms var skart ikvienu, neatkarīgi no profesijas, ieņemamā amata vai sociālā statusa, tomēr visbiežāk ar to saskaras indivīdi ar augstiem sasniegumiem. Vairumā gadījumu simptomi parādās uz ierobežotu laiku, piemēram, pirmajās nedēļās, uzsākot jaunu darbu; atsevišķos gadījumos viltvārža sindroma simptomi var izpausties visa mūža garumā.

10. oktobrī jau kopš 1992. gada globāli tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, kas uzsver psihiskās veselības svarīgumu un apvieno pasaules sabiedrības pūliņus, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. 

“Grūti koncentrēties”, “jūtos noguris arī pēc ilgas gulēšanas”, “vairāk raudu”, “nejūtu dzīvesprieku”, “katru dienu jūtos nomākts bez iemesla” – tās ir frāzes, kas izskan ārsta kabinetā, runājot par iespējamo diagnozi – depresiju. Ir cilvēki, kas gadiem ilgi cieš un gaida, ka šīs pazīmes pāries pašas no sevis, taču brīnumi notiek reti. Un, kad depresija jau ir ielaista, to ārstēt ir grūtāk un ilgāk.

Latvijā ar depresijas simptomiem ir saskārušies 7–8% sabiedrības, taču no šiem aptuveni 120 000 cilvēku psihiatru vai ģimenes ārstu redzeslokā nonāk tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) rīcībā esošā informācija.