Saspringtais eksāmenu un sesijas laiks, akadēmisko darbu aizstāvēšana un prezentēšana, kā arī publiska uzstāšanās spēj radīt lielu stresu un nemieru ikvienam skolēnam un studentam. Kādēļ pirms svarīgiem notikumiem rodas stress? Kā ar to tikt galā?

Ikvienam no mums ir gadījušās dienas, kad darbi veicas no rokas, bet ir dienas – kad šķiet, ka pat visvienkāršākie uzdevumi ir nepārvarami, nav nedz spēka, nedz vēlmes neko darīt. Kas ietekmē šīs sajūtas un mūsu ikdienas produktivitāti? Ko varam darīt, lai to paaugstinātu? Kāpēc ir svarīgi nepārspīlēt ar darba slodzi un ieplānot arī atpūtu?

Tuvojas skaistie Mātes dienas svētki! Nav šaubu par to, ka mammas loma ir ļoti īpaša un ietver sevī tik daudz sajūtu, mīlestības, prieka un vienlaikus atbildības un darba. Turklāt ļoti svarīgi, lai māmiņa varētu atrast kādu brīdi arī sev pašai. Par to, kā mammai justies labi gan svētkos, gan ikdienā, stāsta psihoterapeits un farmaceite.

Būt vecākiem nav vieglākais uzdevums, īpaši ja domājam par bērna labsajūtas un neatkarības veicināšanu. Tomēr tieši vecāki ir atbildīgi par to, cik droši bērns jutīsies šajā pasaulē – vai viņš braši ies pretī mērķim, vai, gluži pretēji, no visa baidīsies un katru soli spers tikai vecāku pavadībā. 

Bērna vēlmi sportot vecāki parasti novērtē atzinīgi, tomēr ne vienmēr ir tikpat atbalstoši arī tad, ja mazais aktīvists uz sportu sāk lūkoties kā uz profesionālu nodarbi, kurā veidot karjeru. Fitnesa treneris brīdina – noniecinot jaunā cilvēka vēlmes, tiek sagrauta viņa ticība saviem spēkiem.

Mājās dumpīgs pusaudzis – tas ir izaicinošs laiks pat vispacietīgākajiem vecākiem, kuriem, pat labi pazīstot savu bērnu (un varbūt tieši tāpēc), ne vienmēr ir saprotami un pieņemami viņa uzskati un uzvedība. Tomēr pieaugušais ar izkoptu empātijas prasmi var atrast sevī spēkus pieņemt jaunieša citādību un straujās izmaiņas viņa raksturā

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, šobrīd Latvijas izglītības iestādēs mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni, viņu skaitam palielinoties. Daļa no šiem bērniem ir spējīgi patstāvīgi adaptēties jaunajā vidē, taču daļai tas nāksies grūtāk. 

Kopš 24. februāra mums ik uz soļa parādās vārds “karš” – mājās, darbā, draugu lokā un internetā, savukārt bailes, bezcerība, līdzcietība un neziņa ir tikai daļa no pēdējās nedēļās piedzīvotās emociju gammas. Satraucošo ziņu un biedējošo video gūzmā bieži izskan jautājumi: “Kā ar to tikt galā?”, “Kā turpināt ikdienas gaitas?”.

Kāda varētu būt pakāpeniska psiholoģiskās izdzīvošanas instrukcija laikā, kad iepriekšējā mierīgā pasaule pēkšņi ir beigusi pastāvēt. Kā ierobežot reakciju uz karu: dusmām, niknumu, depresiju, asarām, bailēm, apjukumu, paniku un citām tikpat negatīvām emocijām – par to sertificēta klīniskā psiholoģe un sertificētais farmaceits.

Pēdējo nedēļu ikkatrs piedzīvo drūmu emociju virpuli – mutuļo dusmas, bailes, neziņa un skumjas. Tomēr šajā laikā ir svarīgi parūpēties par savu emocionālo veselību un atļaut sev atgriezties ikdienas ritmā.