Nāk rudens ar vēsāku laiku, lietu un tumšākiem vakariem. Gribot negribot daudzi no mums šajā laikā sajūt enerģijas krišanos un biežāk izjūt skumjas. Vai tā ir normāla parādība, kā tikt galā ar rudenīgajām skumjām un kā rūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, konsultē psihoterapeits un klīniskā farmaceite.

Rudens ir laiks, kad daudzi sāk izjust psihisko diskomfortu, kas var izpausties kā skumjas, apātija vai pat viegla depresija. Klīnika "Dzintari" piedāvā daudzveidīgu rehabilitācijas pasākumu klāstu, kuru mērķis ir uzlabot gan fizisko, gan psihisko veselību. 

Skolas gaitu uzsākšana ir nozīmīgs brīdis gan bērnu, gan vecāku dzīvē. Bieži to pavada prieks un patīkams satraukums, tomēr nereti arī bažas un raizes. Līdzīgas izjūtas rodas arī, domājot par atgriešanos skolā pēc vasaras brīvlaika, kā arī  tad, ja bērnam jāmaina skola. Kā sniegt atbalstu laikā, kad skolas soma jau piepildīta, bet nepamet nedrošības izjūta vai doma, ka kaut kā vēl tomēr pietrūkst. Visbiežāk tas ir emocionālais atbalsts.

Gaidāms ģimenes pieaugums, pirmā diena jaunā darbavietā, priekšā kāzas vai pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu, bērna skolas vai bērnudārza gaitu uzsākšana – tie ir vien daži piemēri, kas, nenoliedzami, ir emocionāli bagāti dzīves notikumi un var prasīt ievērojamus mentālās un fiziskās veselības resursus. 

Studiju uzsākšana augstskolā, it īpaši, pametot vecāku mājas, ir viens no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kas jauniešiem piedāvā daudz iespēju, taču līdztekus nes arī būtiskas psiholoģiskas pārmaiņas. Ir labi, ja vecāki šajā posmā var būt līdzās ar padomu. Svarīgi ir gan praktiski sagatavoties patstāvīgai dzīvei un mācībām, gan arī noskaņoties tai emocionāli, apzinoties, ka pielāgošanās jaunajai videi prasīs laiku. 

90 % Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar agresīvu braukšanu, un 44 % uzskata, ka agresīvākie satiksmes dalībnieki ir autovadītāji, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma veiktā aptauja*. Kādēļ cilvēki brauc agresīvi un ar kādiem paņēmieniem šoferi paši var uzlabot savu uzvedību pie stūres, stāsta psiholoģe.

Lai gan virtuālā vide un sociālie mediji sniedz iespēju ātri komunicēt ar mums tuvāk un tālāk esošiem cilvēkiem, kā arī uzņemt milzum daudz informācijas vienlaikus, jaunie apstākļi rada papildu slodzi mentālajai veselībai. 

Nereti atvaļinājumu gaidām vien tādēļ, lai beidzot padarītu mājās sakrājušos darbus, lai gan zinām, ka tas nebūt nenozīmē pilnvērtīgu atpūtu. Taču atvaļinājums ir ārkārtīgi svarīga pauze no darba vispirms jau mentālās veselības uzturēšanai – ļauj mazināt stresa līmeni, novērst izdegšanu un uzlabo psiholoģisko pašsajūtu, līdz ar to uzlabojot arī fizisko veselību.

Kāpēc bērnam, kuram diagnosticēta smaga slimība, viņa vecākiem un ģimenei kopumā, vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts? Vai tas šādā dzīves situācijā nepieciešams visiem un vienmēr? Kā tieši psihologs var palīdzēt? 

Darbu pārslodze, ilgstošs stress, nospiedoši termiņi un atbildības slogs – nebeidzams vāveres ritenis, kur, mēnešiem vai pat gadiem tiecoties uz aizvien labāku sniegumu, sākotnēji var nemanīt, kā katrs nākamais uzdevums prasa arvien vairāk piepūles un zūd gandarījums par tik iemīļoto profesiju.