Trauksme lielā mērā ir samaksa par evolūciju – par mūsu spēju domāt un reflektēt, taču problēmas sākas, ja ļaujam tai pārņemt ikdienu. Par to, kas ir trauksme un kā ar to tikt galā, stāsta kognitīvi biheiviorālā terapeite, Dr. psych. Ilona Krone. 

Dažkārt tieši stress un satraukums spēlē noteicošo lomu, kādēļ nevar ar pārliecību demonstrēt savas zināšanas un prasmes eksāmenos. Tāpēc ergoterapeits sniedz vērtīgus ieteikumus gan skolēniem, gan viņu vecākiem, lai eksāmenu laiks aizritētu pēc iespējas veiksmīgāk un vainagotos ar labiem rezultātiem.

Sarunājoties ar līdzcilvēkiem, it īpaši ar jauniem un ekonomiski aktīviem ļaudīm, redzu, ka arvien vairāk un vairāk pagurstam no informācijas gūzmas. Gribu teikt, ka liela daļa sabiedrības pat kļuvusi imūna pret mediju virsrakstiem, ziņu sižetiem un fotogrāfijām no karstajiem punktiem. Un tas ir saprotams, jo dzīve taču turpinās.

Labsajūta ir kļuvusi par vienu no centrālajiem veselības aspektiem, kam pievēršam arvien lielāku uzmanību. Ikviens vēlas justies labi, taču ikdienas steigā nereti aizmirstam sev pajautāt – kas traucē mūsu labsajūtai? Aptauja “Labsajūtas barometrs”* atklāj, ar kādiem šķēršļiem ceļā uz labu pašsajūtu visbiežāk sastopas Latvijas iedzīvotāji.

Būt vērīgiem un prast savlaicīgi rūpēties par mentālās veselības vajadzībām nav viegli – ar stresu un iemesliem trauksmei var nākties saskarties vai  katru dienu. Pamanīt un iesaistīties, kad palīdzība nepieciešama tuviniekam, iespējams, ir vēl sarežģītāk. Kādām pazīmēm noteikti vajadzētu pievērst uzmanību?

TV personība, treneris un balss aktieris Ansis Klintsons ir piedzīvojis vairākas izdegšanas fāzes – pat tiktāl, ka sajucis diennakts ritms un viņš vispār nav varējis gulēt. Tiecoties pēc arvien labākiem rezultātiem, gadījies arī fiziski pārtrenēties. Tomēr vlogā “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” Ansis atzīst: sevis mocīšana nevienam nedod nekādu labumu – tieši tāpat kā absolūta nevērība pret savu fizisko un garīgo veselību.

Mūziķis un mūzikas producents Markus Riva (Miķelis Ļaksa) ne vienmēr ir bijis pašpārliecināts, fanu mīlēts un līdz ausīm iekšā tajā, ko mīl visvairāk, – mūzikā. Pusaudža gados viņš ne tuvu nav juties pieņemts un saprasts.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā 30 % sieviešu un 17 % vīriešu partnerattiecībās ir piedzīvojuši vardarbību*, tomēr joprojām bieži vien vardarbību ģimenē sabiedrība uzskata par privātu jautājumu. Psihoterapeits Artūrs Miksons atgādina, ka vardarbība ģimenē nav norma.

Sociālo mediju satura veidotājs Armands Jaunzems ir bijis gan dzīves viļņa galotnē, gan pašā apakšā: viņa pieredzē ir gan pagātnē atstātas vētrainas ballītes, narkotiku atkarība un pašnāvības mēģinājums, kas tikai tīrās veiksmes pēc neizdevās, gan spēcīga motivācija pašizaugsmei, sportiska disciplīna, draugu atbalsts un laimīga ģimenes dzīve šobrīd.

Biedrības “Resiliences centrs” valdes loceklis Kārlis Mednieks vienmēr ir aktīvi iesaistījies dažādās sabiedriskās norisēs, bet nu jau kādu laiku par savas dzīves galveno vektoru izvēlējies sociālo darbu: viņš strādā ar jauniešiem, kuriem ir atkarību problēmas un skarba dzīves pieredze.