Viedoklis: jaunie speciālisti – būtiska atslēga augošā pieprasījuma risināšanai garīgās veselības aprūpē

Raksta autore: Mg.psych. Zane Jankovska, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas psiholoģijas studiju programmas direktore

Psihiskās veselības nozīme Latvijā pieaug, pieprasījums pēc palīdzības trauksmes, depresijas un izdegšanas gadījumos strauji pieaug, bet mēnešiem garās rindas pie speciālistiem kļūst par nopietnu risku sabiedrībai. Pieprasījuma pieaugums garīgās veselības aprūpē prasa steidzamus un sistēmiskus risinājumus, un bez mērķtiecīgas valsts, izglītības un veselības aprūpes sadarbības kvalificētu speciālistu trūkumu un rindas mazināt nebūs iespējams. 

Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka vairāk nekā 1 miljards cilvēku dzīvo ar garīgās veselības traucējumiem. Pasaulē gan sieviešu, gan vīriešu vidū tik izplatītā trauksme, depresija rada ne tikai milzīgus cilvēciskus, bet arī ekonomiskus zaudējumus, izmaksājot aptuveni 1 triljonu ASV dolāru gadā*. PVO mudina veicināt rīcības, investīcijas, lai paplašinātu pakalpojumus cilvēku garīgās veselības aizsardzībai un veicināšanai un jāpiekrīt tās nostājai, ka garīgās veselības aprūpei nevajadzētu tikt uzskatītai par privilēģiju, bet tai jābūt ikviena pamattiesībām. Apvienoto Nāciju organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi ir līdz 2030. gadam pasaulē pašnāvību skaitu samazināt par trešdaļu – pašreiz tie ir vairāk nekā 700 000 gadījumu gadā! Realitātē reāli tiek pieļauts, ka samazinājums šajā laika posmā varētu būt tikai 12%...  

Aizvadītajos gados arvien vairāk cilvēku arī Latvijā apzinās psihiskās veselības nozīmi un meklē profesionālu palīdzību trauksmes, depresijas un izdegšanas gadījumos. Šī tendence atbilst arī starptautiskajiem datiem, kas rāda strauju pieprasījuma pieaugumu pēc mentālās veselības pakalpojumiem visā Eiropā un pasaulē. Diemžēl Latvijā tas ir novedis pie mēnešiem ilgām rindām pie speciālistiem, kas uz augsto pašnāvību rādītāju fona ir īpaši satraucoši. Kā psiholoģijas programmas direktore uzskatu – rindas nav tikai administratīva vai organizatoriska problēma, tās tieši apdraud cilvēku dzīvības, un risinājumi ir jāievieš nekavējoties! 

Speciālistu trūkums – galvenais sistēmiskais šķērslis 

Gan Latvijā, gan starptautiski eksperti uzsver, ka viena no būtiskākajām problēmām ir kvalificētu speciālistu trūkums. Pasaulē vidējais garīgās veselības darbinieku skaits ir 13 uz 100 000 cilvēku, bet valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir ārkārtējs trūkums, norāda PVO. Tās Visaptverošajā garīgās veselības aprūpes rīcības plānā uzsvērts, cik svarīgas ir ilgtspējīgas investīcijas garīgās veselības darbaspēkā.  

Tikmēr Latvijā īpaši pietrūkst psihologu, psihoterapeitu un psihiatru, kā arī šauri specializētu profesionāļu izglītības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā, militārajā psiholoģijā. Šāds deficīts rada pārmērīgu slodzi esošajiem speciālistiem un būtiski pagarina gaidīšanas laiku. Starptautiskā praksē pierādīts, ka mērķtiecīga jaunu speciālistu sagatavošana, kvalitatīva profesionālā izglītība un valsts atbalsts jaunajiem profesionāļiem ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ilgtermiņā mazināt rindas. RZA ieguldījums esošajā situācijā ir kompetentu, mūsdienīgu speciālistu sagatavošana, kuri spēj reāli palīdzēt cilvēkiem un organizācijām. Būtiski, lai katrs psiholoģijas students tiek sadzirdēts, atbalstīts un iedrošināts augt – gan profesionāli, gan personīgi, viņu nonākšana kolēģu rindās Latvijai ir ļoti svarīga.  

Pieejamības uzlabošana un pakāpeniskās aprūpes princips 

Eksperti uzsver arī tā saukto stepped-care jeb pakāpeniskās aprūpes pieeju – ne visiem cilvēkiem uzreiz ir nepieciešama ilgstoša vai augsta līmeņa speciālista palīdzība. Latvijā valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms ir ierobežots, turklāt piekļuve bieži prasa nosūtījumu no ģimenes ārsta, kas pagarina palīdzības saņemšanas laiku. Starptautiskā pieredze rāda, ka efektīvāka triāža, tiešāka piekļuve noteiktos gadījumos un sākotnējais psiholoģiskais skrīnings ļauj ātrāk sniegt palīdzību tiem, kam tā ir viskritiskāk nepieciešama. 

Digitalizācija kā pierādīts rīks rindu mazināšanai 

Starptautiskā pieredze skaidri apliecina, ka digitalizācija ir viens no efektīvākajiem rīkiem rindu mazināšanai psihiskās veselības aprūpē. Tiešsaistes konsultācijas, digitālie skrīninga rīki, pašpalīdzības platformas un attālinātas terapijas formas ļauj nodrošināt agrīnu atbalstu, vienlaikus atslogojot speciālistus sarežģītākiem gadījumiem. Rīgas Ziemeļvalstu augstskola ir unikālā pozīcijā, apvienojot psiholoģijas un IT studiju programmas, kas ļauj izstrādāt inovatīvus digitālus risinājumus mentālās veselības atbalstam, balstītus gan zinātnē, gan praktiskās vajadzībās. 

Ilgtspējīgi risinājumi caur izglītību un starpdisciplināru sadarbību 

Starptautiskie eksperti ir vienisprātis – ilgtspējīga rindu mazināšana nav iespējama bez ciešas sadarbības starp izglītības iestādēm, veselības aprūpes sniedzējiem un valsts institūcijām. Kā psiholoģijas programmas direktore uzskatu, ka investīcijas kvalitatīvā speciālistu sagatavošanā, digitālajos risinājumos un praktiskajās prasmēs (tostarp privātprakses un pakalpojumu organizēšanā) ir būtisks solis, lai psihiskā veselība Latvijā kļūtu pieejamāka, samazinātos rindas un tiktu novērsti smagi, nereti traģiski iznākumi. 

*Over a billion people living with mental health conditions – services require urgent scale-up https://www.who.int/news/item/02-09-2025-over-a-billion-people-living-with-mental-health-conditions-services-require-urgent-scale-up?utm_source=chatgpt.com