Kad vārdu nepietiek: vizuālās mākslas terapija ceļā pie sevis

Raksta autores: Elīna Gulbe, SIA “Klīnika Dzintari” sertificēta mākslas terapeite, un Linda Zandersone, SIA “Klīnika Dzintari” sertificēta mākslas terapeite 

Kā radošais process palīdz sadzirdēt sevi, izpaust vārdos neizsakāmo un stiprināt iekšējos resursus 

Pasaules troksnī ir viegli pazaudēt saikni ar sevi un piemirst, kas esam aiz visiem „vajag saņemties”, „tā nedrīkst” un „tā ir pieņemts”. 

Cilvēki, kuri piedzīvo izdegšanu darbā vai attiecībās, nogurumu, nomāktību vai trauksmi, mākslas terapijā var meklēt ceļu atpakaļ pie sevis. Piemēram, velkot līnijas uz papīra, plēšot papīra strēmelītes vai rokās mīcot veidošanas masu, viņi pamazām atkal var uzdrošināties sev jautāt: „Kas es patiesībā esmu? Kas man vajadzīgs, lai justos labāk?” 

Kas īsti ir vizuālās mākslas terapija? 

Tā ir veselības aprūpes joma, kurā māksla un radošais process tiek izmantoti, lai palīdzētu cilvēkam pārvarēt dažādas veselības grūtības, apzināt savas vajadzības, uzlabot pašsajūtu un stiprināt iekšējos resursus. Latvijā vizuālās mākslas terapija ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām līdzās mūzikas terapijai, deju un kustību terapijai un drāmas terapijai.  

Vizuālās mākslas terapijā līdztekus sarunai cilvēkam tiek piedāvāta iespēja izmantot mākslu un radošo procesu kā neverbālu izteiksmes veidu.  Dažādi mākslas materiāli, simboli, krāsas, līnijas, formas un attēli kļūst par instrumentiem, ar kuru palīdzību profesionāla mākslas terapeita vadībā iespējams sajust, izzināt, izpaust un stiprināt sevi. 

Daļai cilvēku tas var būt saudzīgāks veids, kā pievērsties sarežģītām emocijām, domām vai jautājumiem, kā arī izteikt to, ko vārdos ir grūti formulēt. 

Mākslas terapija nav par prasmi zīmēt 

Viens no izplatītākajiem mītiem ir uzskats, ka mākslas terapijā nepieciešamas mākslinieciskas prasmes. Tā nebūt nav. Māksla šeit nav estētisks mērķis, bet gan veids, kā izpaust un izzināt sevi. Nav pareiza vai nepareiza veida, kā radīt, svarīgākais ir pats radošais process un tas, ko tas palīdz atklāt. Mākslas terapeits darbu neinterpretē pēc principa „šī krāsa vai simbols nozīmē to”. Svarīgākais ir paša cilvēka stāsts par radīto. Piemēram, melnā krāsa vienam var asociēties ar skumjām, citam ar zvaigžņotu nakti, spēku vai vienkārši būt viņa mīļākā krāsa, tāpēc svarīgs ir jautājums: „Ko šis darbs nozīmē tev?” 

Kā tas strādā? 

Fokusēšanās uz mākslas materiāliem un to radītajām sajūtām palīdz nonākt „šeit un tagad”, sajust savu ķermeni un pamanīt emocijas. Radošajā procesā ikdienas rūpes, pienākumi un iekšējais vērtējums uz brīdi var atkāpties, ļaujot nonākt kontaktā ar sevi. 

Krāsu pludināšana, veidošana, papīra plēšana un citas radošas darbības var palīdzēt izpaust to, ko ne vienmēr iespējams pateikt vārdos. Piemēram, cilvēks, attēlojot savu ikdienu, sākumā mākslas darbā var pamanīt tikai krāsas un formas, bet sarunas laikā atklāt, ka darbā gandrīz nav vietas pašam sev. Tas var kļūt par sākumpunktu sarunai par ikdienas slodzi, vajadzībām un personīgajām robežām. Nereti cilvēkam tiek dota iespēja darbu pārveidot, no tā, kāds tas ir šobrīd, uz tādu, kādu viņš to vēlētos redzēt. Šāds process ļauj drošā vidē eksperimentēt ar pārmaiņām, ieraudzīt alternatīvas un piedzīvot savu ietekmi pār notiekošo, tādējādi stiprinot kontroles izjūtu. 

Terapeits nevis meklē „pareizo” darba nozīmi, bet palīdz cilvēkam pašam pamanīt, ko viņš tajā redz un piedzīvo. Piemēram, kāds var izveidot lielu, smagu skulptūru no akmeņiem un plastilīna un tikai sarunas laikā apzināties, ka tas viņam atgādina sajūtu, ko ikdienā nes sev līdzi. Šādi radošais process var palīdzēt ieraudzīt savu pieredzi no malas, nosaukt līdz šim neapzinātas izjūtas un ķermeniskas sajūtas un pamanīt jaunus veidus, kā ar tām būt.  

Mākslas terapijas sesijas noslēgums katram cilvēkam var būt atšķirīgs. Tā var būt kāda jauna atklāsme vai jautājums, labāk apzināta un vārdos nosaukta emocija vai konkrēta ideja, kā par sevi parūpēties ikdienā. Dažkārt svarīgs ieguvums ir izjūta, ka piedzīvotais kļuvis saprotamāks un ar to iespējams būt. Reizēm pēc sesijas rodas arī lielāks vieglums, it kā būtu kļuvis vieglāk elpot vai daļa iekšējā smaguma būtu nolikta malā. Tas, kas sesijas laikā atklājies, var kļūt par vērtīgu atskaites punktu arī ikdienā, pārdomām, jaunām izvēlēm vai vienkārši labākai sevis izpratnei. 

Individuāli vai grupā – ko izvēlēties? 

Vizuālās mākslas terapija pieejama gan individuāli, gan grupā. Abi formāti piedāvā drošu un atbalstošu vidi, taču izvēle atkarīga no cilvēka vajadzībām un terapijas mērķiem. 

Individuāla mākslas terapija ļauj pievērsties personīgi nozīmīgiem jautājumiem sev piemērotā tempā. Terapeita uzmanība ir vērsta uz vienu cilvēku, radot telpu, kurā pakāpeniski atklāties un pētīt savus pārdzīvojumus. Šis formāts īpaši piemērots, ja nepieciešams pievērsties konkrētiem personīgi nozīmīgiem jautājumiem vai ja atrašanās grupā sākotnēji rada papildu trauksmi. 

Grupas mākslas terapija sniedz iespēju piedzīvot kopības izjūtu un to, ka „es neesmu viens savās grūtībās”. Dalībnieki rada, sarunājas, dalās pieredzē un saņem cits cita atbalstu. Citu cilvēku darbi un pieredze nereti palīdz ieraudzīt arī savu situāciju no jauna skatpunkta. Grupas formāts var būt īpaši vērtīgs, ja cilvēks vēlas stiprināt komunikācijas prasmes, piederības izjūtu vai mācīties veidot robežas drošā vidē. 

Neatkarīgi no izvēlētā formāta radošais process var dot telpu tam, kas līdz šim palicis neizteikts, ļaujot iekšējam pārdzīvojumam izpausties. 

Kur meklēt mākslas terapiju? 

Mākslas terapija pieejama sertificētu speciālistu privātpraksēs, valsts un privātās ārstniecības iestādēs, tostarp "Klīnikā Dzintari" Jūrmalā. Pieteikties konsultācijai iespējams, sazinoties ar reģistratūru: https://dzintari.lv/kontakti/.