Deju un kustību terapija (DKT)
Raksta autore: Una Rēķe, sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju deju un kustību terapijā “Klīnikā Dzintari”
Īsumā par to, kas ir deju un kustību terapija, kādi no tās ir ieguvumi un kam tā būtu ieteicama un piemērota?
Strādājot kā deju un kustību terapeitei gandrīz piecpadsmit gadus, aizvien ikdienā saskaros ar situāciju, kas nu jau šķiet kā manas darba dzīves ierasta sastāvdaļa – stāstu cilvēkiem par to, kas ir deju un kustību terapija, ar ko tā atšķiras no dejošanas un kāpēc tā, manuprāt, ir tik noderīga ikvienam. Savā stāstījumā parasti piebilstu, ka noteikti kādu iepriecināšu, kādu apbēdināšu, kāds atviegloti uzelpos un kāds vīlies noplātīs rokas, jo gaidīja taču valšus un tango.
Deju un kustību terapija ir viena no mākslu terapijas specializācijām līdzās mūzikas, drāmas un vizuālās mākslas terapijai. Latvijā mākslas terapija ir veselības aprūpes joma, kurā mākslas terapeiti savā specializācijā strādā rehabilitācijas, psihiatrijas, sociālās aprūpes vai izglītības vidē. Katras mākslu terapijas specializācijas nosaukums jau mums piedāvā kādas idejas par to, kas būs mūsu darba “instrumenti”, ar ko procesā strādāsim. Deju un kustību terapijā tas noteikti būs ķermenis, kustība, arī deja. Droši vien šo secību es veidotu tieši šādu – ķermenis, kustība –, un, ja šī kustība attīstīsies un kļūs par deju, lieliski, taču deja nav mūsu pašmērķis.
Deju un kustību terapijā nav pareizi un nav nepareizi, drīkst kustēties un drīkst nekustēties, tā ir galvenā atšķirība no dejošanas, vingrošanas un fizioterapijas. Ir cilvēka ķermenis, pastāv kādi fiziski vai psiholoģiski ierobežojumi kustībai šī vārda visplašākajā nozīmē, mēs šos ierobežojumus respektējam, tomēr, ja mērķis ir fiziskas, psiholoģiskas izmaiņas, tad meklējam iespējas kustībai, lai veicinātu izmaiņas. Parasti cilvēkiem labi norezonē tas, ka kopīgi meklēsim kustību, kas varētu palīdzēt justies labāk. Un ar šo kustību mēs saprotam gan ārēju, fizisku, ķermenisku kustību, gan iekšēju, domāšanas procesu vai emocionālu procesu kustību. Ja jau deju un kustību terapijā nav pareizi un nav nepareizi, tad jau nav iespējas kļūdīties! Tāpat to, kāda būs šī kustība, kas palīdz justies labāk, nosaka pats cilvēks, tā ir viņa izvēle attiecībā uz to, kādā līmenī strādāt – varbūt mazināt fizisku saspringumu, stresa ietekmi uz fizisko ķermeni, varbūt aktivizēt ķermeni un pacelt enerģijas līmeni tajā, varbūt piedzīvot kustību prieku, rotaļīgu un dzīvesprieka pilnu kustību mijiedarbību pārī un grupā, varbūt atvērt kādus radošus, neierastus un iepriekš neapzinātus resursus sevī, piedzīvot izaugsmes un jaunas pieredzes gūšanas iespēju deju un kustību terapijas procesā.
Deju un kustību terapeits būs kā drošs, nevērtējošs un klātesošs pavadonis šajā procesā. Nāc un pamēģini, iepazīsti un piedzīvo to, kā ķermenis var būt brīnišķīgs resurss atveseļošanās, izaugsmes un pieredzes ceļā!
Kādos gadījumos DKT var būt palīdzoša?
- Kad pastāv emocionālas problēmas, neatrisināti konflikti vai pārmērīgs stress
- Kad ir vēlme pilnveidot komunikācijas iemaņas, veicināt sevis izpēti un izpratni
- Kad tiek piedzīvoti intensīvi pārdzīvojumi, bet ir pārāk grūti par tiem runāt
- Kad pastāv neapmierinātība ar savu ķermeņa tēlu, personiskās grūtības izpaužas ķermeniskā formā (grūtības atslābināties, sāpes ķermenī u.c.)
- Kad ir trauksme attiecībā uz fizisku kontaktu, tuvību vai uzticēšanos
- Kad traumas vai pārdzīvojumu dēļ esat zaudējis pašpārliecību, izjūtu par iekšējo spēku
- Kad ir sarežģīts dzīves periods – zaudējums, krīze, izmaiņas
- Kad ir izjūta par „iestrēgšanu” kādās problēmās, vai izjūta par savu dzīvi ir tāda, ka kaut kas nav pareizi
- Kad ir grūtības izmantot verbālu saskarsmi
Kam DKT var būt palīdzoša?
- Pacientiem rehabilitācijas procesā
- Pacientiem ar fiziskiem simptomiem, kam ir emocionāls pamats
- Bērniem ar uzvedības traucējumiem, emocionālām grūtībām
- Pacientiem ar psiholoģiskām grūtībām
- Pacientiem ar fiziskiem ierobežojumiem
- Psihiatrijas pacientiem
- Grūtniecēm
- Vecākiem cilvēkiem
- Cilvēkiem, kas vēlas attīstīt savu personību
Kā deju un kustību terapeits var palīdzēt?
- Veicinot emocionālā un fiziskā stāvokļa izpratni un pieņemšanu
- Veicinot fiziskās, domāšanas un emocionālās izmaiņas
- Palīdzot izjūtas formulēt vārdos, attīstīt sevis apzināšanos un pieņemšanu
- Veicinot pozitīvu priekšstatu par savu ķermeni, pašvērtējuma paaugstināšanu
- Attīstot un pilnveidojot dažādas kustību kvalitātes – koordināciju, līdzsvaru utt.
- Palīdzot mazināt sasprindzinājumu
- Attīstot sociālās prasmes, pilnveidojot komunikācijas iemaņas un attīstot uzticēšanos attiecībās
- Izpētot eksistenciālos jautājumus (dzīves jēga, izvēle, atbildība u.c.)
- Atbalstot, ja tiek pārdzīvota zaudējuma pieredze un piedāvājot izvēles iespējas
- Palīdzot nonākt kontaktā ar iekšējiem resursiem un radošo potenciālu
Sesiju struktūra
Kontakts un vienošanās
Vispirms klients/pacients sastopas ar deju un kustību terapeitu un iepazīstas. Terapeits noskaidro klienta/pacienta vajadzības, grūtības un resursus, informē klientu/pacientu par DKT iespējām un abi vienojas uzsākt sadarbību, kā arī vienojas par šīs sadarbības noteikumiem (telpa, laiks, ilgums, cena utml.) – to sauc par vienošanos.
Mērķis
Deju un kustību terapijas sesiju iesākumā tiek formulēts terapijas mērķis. Tas ir tieši saistīts ar klienta/pacienta vajadzībām un problēmas/grūtību rakstura.
Telpa
Terapija notiek drošā, labvēlīgā atmosfērā terapeita vadībā, tam piemērotā telpā. DKT sesijas parasti notiek plašā telpā, kurā ir iespēja brīvi kustēties. Lielākoties šajā telpā nav spoguļu, kas ir būtiska atšķirība no ierastām "deju telpām".
Process
Sesiju veido saruna un sabalansēta kustību aktivitāte, kas ļauj radoši izpaust domas, sajūtas un emocijas. Tas, kādas deju un kustības tehnikas tiek izmatotas, ir tieši saistīts ar uzstādīto mērķi. Procesā tiek izmantota mūzika, ritms un dažādi palīgmateriāli (audumi, bumbas, lakati u.c.). Sesija noslēdzas ar sarunu, kurā tiek apkopota iegūtā pieredze.
Forma
Deju un kustību terapijas sesijas var notikt individuāli, grupā, ar vecākiem (vai vienu no vecākiem) un bērnu, ar visu ģimeni, ar pāri.
