Rudens aukstums, slapjdraņķis, vējš, temperatūras izmaiņas... Degunam tas ir par daudz. Tādēļ arī klāt iesnas, kas patiesībā ir simptoms problēmām, kuras jāmeklē dziļāk – deguna blakusdobumos. Par to, kas uzglūn deguna dobumiem un ko sliktu mēs tiem nodarām paši, stāsta ausu, kakla un deguna ārsts Aivars Plēpis. 

Aizsardzības spējas ir jāstiprina, un, piemēram, atbalstot vietējos militārā aprīkojuma ražotājus, mēs sildām Latvijas ekonomiku. Taču aizsardzība nav tikai ieroči un tehnika, bet Latvijas sabiedrība kopumā. Cik viņi ir motivēti, sagatavoti krīzes situācijām, galu galā – cik viņi ir veseli.

Ādas veselība nav atdalāma no tā, kas notiek mūsu organismā kopumā. Un, lai atšķirtu virspusējas ādas nepilnības no nopietnākiem veselības signāliem, vēlams savlaicīgi vērsties pie dermatologa. 

Tā ir aksioma – lai slimības nepārvērstos hroniskās kaitēs, tās jāatklāj savlaicīgi. Savukārt, lai to nodrošinātu, jāpaļaujas, ka pacienti laikus apmeklē ārstu un neatliek vizīti, proti – savlaicīgi piesakās uz konsultāciju. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas pēdējos gados īpaši saasinājies, ir ārstu pieejamība un zāļu cenas. 

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes. Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu.

Samilzusi problēma un izcils risinājums, kādu gaida visā pasaulē, – šī formula ir daudzu jaunuzņēmumu, pētniecības iestāžu un ideju konkursu darbības stūrakmens. Spožas idejas nedzimst katru dienu. Kā tās nepalaist vējā, bet pārvērst īstos, taustāmos produktos un pakalpojumos?

Pacientu datu izmantošana kvalitatīvākai ārstēšanai un inovācijām veselības aprūpē ir viena no aktuālajām tēmām mūsdienu medicīnā. No vienas puses, dati var veicināt jaunu ārstēšanas metožu izstrādi, personalizēt veselības aprūpi un uzlabot pacientu dzīves kvalitāti. No otras puses, vienotas sistēmas trūkums un bažas par pacientu privātumu bieži ir nopietns šķērslis datu izmantošanas attīstībai.

Jūrmalas slimnīcā ir izveidots valsts apmaksāts Grūtnieču aprūpes kabinets. Tas nodrošina topošajām māmiņām mierpilnu un uzticamu vidi, kurā veikt grūtniecības uzraudzību pieredzējušās ambulatorās vecmātes Jutas Mitres vadībā. 

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Ikviena sieviete vēlas izskatīties slaida jebkurā savā dzīves posmā. Arī pēc dzemdībām jaunā māmiņa grib pēc iespējas ātrāk atgūt sava auguma iepriekšējās aprises. Bet ko darīt, ja vēders tomēr negrib sarauties? Par to saruna ar "Jūrmalas slimnīcas" plastikas ķirurgu Kārli Vērdiņu.