Māris pats saka, ka, saskaroties ar diagnozi, viņam ļoti pietrūka tieši šāda stāsta. Ne statistikas, ne procentu, bet īsta cilvēka pieredzes. Tāpēc viņš piekrita runāt. Nevis sevis dēļ, bet citu vīriešu dēļ, tieši to, kuri šobrīd vēl tikai mēģina saprast, ko nozīmē šī diagnoze un kā ar to dzīvot tālāk. 

Veselības un skaistuma centra triholoģe Jevgenija Vladimirova skaidro, kas ir trihologs, kādās situācijās ir vērts vērsties tieši pie šī speciālista un kādas metodes palīdz atgūt matu veselību.

Par mūsdienu medicīnas iespējām cīņā ar matu un galvas ādas problēmām un to, kad palīdzību sniegt var zinošs trihologs, skaidro Veselības un skaistuma centra Adoria triholoģe Jevgenija Vladimirova.

Latvijā diskriminācija uz vecuma pamata jeb eidžisms sastopams ne tikai darba tirgū, bet arī veselības aprūpē. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieces veikušas kvalitatīvu pētījumu par pacientu ar hroniskām saslimšanām – sirds mazspēju, hronisku nieru slimību, 2. tipa cukura diabētu – pieredzi veselības aprūpē.

Rudens aukstums, slapjdraņķis, vējš, temperatūras izmaiņas... Degunam tas ir par daudz. Tādēļ arī klāt iesnas, kas patiesībā ir simptoms problēmām, kuras jāmeklē dziļāk – deguna blakusdobumos. Par to, kas uzglūn deguna dobumiem un ko sliktu mēs tiem nodarām paši, stāsta ausu, kakla un deguna ārsts Aivars Plēpis. 

Aizsardzības spējas ir jāstiprina, un, piemēram, atbalstot vietējos militārā aprīkojuma ražotājus, mēs sildām Latvijas ekonomiku. Taču aizsardzība nav tikai ieroči un tehnika, bet Latvijas sabiedrība kopumā. Cik viņi ir motivēti, sagatavoti krīzes situācijām, galu galā – cik viņi ir veseli.

Ādas veselība nav atdalāma no tā, kas notiek mūsu organismā kopumā. Un, lai atšķirtu virspusējas ādas nepilnības no nopietnākiem veselības signāliem, vēlams savlaicīgi vērsties pie dermatologa. 

Tā ir aksioma – lai slimības nepārvērstos hroniskās kaitēs, tās jāatklāj savlaicīgi. Savukārt, lai to nodrošinātu, jāpaļaujas, ka pacienti laikus apmeklē ārstu un neatliek vizīti, proti – savlaicīgi piesakās uz konsultāciju. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas pēdējos gados īpaši saasinājies, ir ārstu pieejamība un zāļu cenas. 

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes. Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu.

Samilzusi problēma un izcils risinājums, kādu gaida visā pasaulē, – šī formula ir daudzu jaunuzņēmumu, pētniecības iestāžu un ideju konkursu darbības stūrakmens. Spožas idejas nedzimst katru dienu. Kā tās nepalaist vējā, bet pārvērst īstos, taustāmos produktos un pakalpojumos?