Kā būt līdzās: saruna par mentālo veselību ar tuvinieku

Rūpes un atklāta saruna var palīdzēt cilvēkam, kurš piedzīvo grūtu dzīves posmu, apzināties, ka viņš nav viens, un iedrošināt meklēt palīdzību, ja nepieciešams. Marina Veģere, psihiatre “Veselības centru apvienībā”, stāsta par pazīmēm, kas var liecināt – tuvinieks, iespējams, piedzīvo mentālās veselības sarežģījumus. Ārste arī iesaka, kā labāk rīkoties, ja novērotas netipiskas pārmaiņas tuva cilvēka uzvedībā vai izteikumos.  

“Grūtībās nonākušie dažkārt ilgstoši cenšas tikt galā saviem spēkiem, kavējas lūgt atbalstu. Ar laiku tas var pasliktināt viņu emocionālo stāvokli. Mentālās veselības traucējumus var būt grūti atpazīt, un vēl grūtāk var būt spert pirmo soli, lai vērstos pēc palīdzības. Tāpēc ir svarīgi būt vērīgiem, īpaši, ja pamanām pārmaiņas cilvēka uzvedībā. Dažkārt pietiek gluži vienkārši piedāvāt draudzīgu plecu atbalstam,” iedrošina Marina Veģere.  

Psihiatre atgādina – jo agrāk aicinām cilvēku atklāti izrunāties par problēmām un, ja nepieciešams, sniedzam atbalstu vai iedrošinām vērsties pēc profesionālas palīdzības, jo lielāka iespēja novērst to pāraugšanu nopietnākās grūtībās.  

Pazīmes, kuras nevajadzētu ignorēt  

“Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par emocionālām grūtībām un par to, ka cilvēkam, iespējams, vajadzīga palīdzība,” norāda eksperte.   

• Ir mainījusies uzvedība – cilvēks bieži šķiet apjucis, nomākts, nobažījies.
• Garastāvokļa svārstības, distancēšanās no citiem, interešu zudums pret lietām, kas iepriekš bijušas saistošas, neraksturīga riskanta uzvedība, arī nevērība pret savu ārējo izskatu un personīgo higiēnu var liecināt par to, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā.
• Iespējams, cilvēks atzīst, ka izjūt mazvērtības, vientulības sajūtu vai viņam šķiet, ka kļuvis par apgrūtinājumu citiem.  
• Mēdz būt grūti koncentrēties, kontrolēt emocijas, ar laiku arī veikt ikdienas pienākumus.  
• Arī krasa ēšanas, fizisko aktivitāšu paradumu maiņa, izmainīts miega režīms, piemēram, ilgstošs bezmiegs vai nespēja izgulēties pat pēc ilgām miega stundām, var signalizēt par grūtībām.  
• Cilvēks var izjust fiziskās pašsajūtas pasliktināšanos, veselības traucējumus, piemēram, pastāvīgu nogurumu, enerģijas trūkumu, atmiņas problēmas, hroniskas sāpes, arī nepamatotu svara pieaugumu vai zudumu.  
• Bīstams signāls, kas prasa nekavējošu palīdzību, ir domas vai rīcība, kas vērstas uz kaitējuma nodarīšanu sev vai citiem. 

“Mūsu emocionālo stāvokli var ietekmēt dažādas dzīves pārmaiņas, piemēram, veselības sarežģījumi, attiecību vai citas problēmas ģimenē, šķiršanās, tuvinieka zaudējums. Arī pārmaiņas darba vidē, regulārs stress vai finansiāli sarežģījumi var kļūt par iemeslu mentālās veselības traucējumiem,” stāsta psihiatre.  

Autors: Shutterstock.com

Kā uzsākt sarunu   

“Iespējams, var būt neērti uzsākt sarunu, jo nezinām, ko un kā sacīt, lai atbalstītu. Baidāmies pateikt ko nepareizu. Cilvēki, kuri piedzīvo psiholoģiska rakstura grūtības, vēl pirms nonākšanas pie speciālista bieži vien vispirms uzticas tuviniekiem vai draugiem,” atzīmē speciāliste, atgādinot, ka, sperot pirmo soli, mēs apliecinām rūpes un vēlmi palīdzēt, kas var iedrošināt otru vērsties pēc palīdzības, ja tāda ir nepieciešama. “Taču jābūt gatavam saņemt noraidošu atbildi. Arī tad, ja cilvēks uzreiz nav gatavs dalīties, viņš zinās, ka var vērsties pie jums,” saka ārste.  

Psihiatre iesaka sarunai izvēlēties piemērotu brīdi un vietu, kur abi jutīsieties brīvi un nepiespiesti. “Svarīgi ir uzmanīgi un ar empātiju klausīties otra teiktajā – nevajadzētu steidzināt, pārtraukt, aicināt apspiest emocijas (frāzes, kas nepalīdz: “neraudi”, “nedusmojies”, “nomierinies”, “saņemies”), dot tūlītējus padomus risinājumam vai apšaubīt cilvēka bažas (nevajag teikt: “nav vērts par to uztraukties!”). Precizējoši jautājumi palīdzēs labāk izprast situāciju, taču jābūt uzmanīgiem ar pārlieku uzstājību atklāt visas detaļas,” skaidro ārste.  

Kā mudināt rīkoties, lai meklētu palīdzību 

Psihiatre iesaka – kad līdzcilvēks atklāti izstāstījis, kas notiek viņa dzīvē, var iedrošināt darīt ko tādu, lai vispirms mazinātu problēmu radīto spriedzi, piemēram, aprunāties ar tuvinieku, uzticamu draugu, savu ārstu vai kādu citu. Tās var būt arī vienkāršas nodarbes, kas sagādā prieku – došanās pastaigā, kino apmeklējums. Palīdzošas var būt elpošanas prakses vai citas metodes, kas palīdzēs atslābināties un mierīgi pārdomāt turpmāko rīcību, lai situāciju risinātu.  

“Var pajautāt, kā varat palīdzēt, kāds atbalsts būtu nepieciešams. Iespējams, vajadzīga praktiska palīdzība – sameklēt informāciju par iespējām saņemt speciālista konsultāciju vai doties līdzi vizītē pie ārsta. Taču mēdz būt situācijas, kad palīdzība vajadzīga nekavējoties,” atgādina ārste.  

Kā būt līdzās  

“Drīz vien pēc sarunas vajadzētu sazināties vēlreiz, lai vaicātu, kā cilvēks jūtas, vai ir izdevies atrast veidus, kā tikt galā ar situāciju,” aicina psihiatre, atgādinot, ka reizēm var paiet laiks, līdz cilvēks ir gatavs vērsties pēc profesionālas palīdzības. “Iespējams, tad jūtamies bezspēcīgi, jo nespējam atvieglot sāpes un pārdzīvojumus, ko cilvēks izjūt. Taču patiesas rūpes un ieinteresētība var atbalstīt un būt kā pirmais solis ceļā uz palīdzību, ja tāda nepieciešama! Tādēļ svarīgi atgādināt, ka esam līdzās,” norāda ārste.  

Latvijā tikai 14% vīriešu, saskaroties ar mentālās veselības problēmām, ir meklējuši profesionālu palīdzību, liecina sociālās kampaņas rīkotāju un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā Latvijas vīriešu aptauja 2026. gada februārī. Vienlaikus katrs trešais vīrietis atzīst, ka pēdējā gada laikā piedzīvojis mentālās veselības grūtības.