Radošums izdegšanas mazināšanai
Raksta autors: Viesturs Roziņš, ārstniecības persona, sertificēts mākslas terapeits ar specializāciju drāmas terapijā, pāru terapeits un smieklu terapeits “Klīnikā Dzintari”
Kad dzirdam vārdu “radošums”, visbiežāk to saistām ar mākslu, kultūru un inovācijām, taču radošumu varam skatīt daudz plašāk – kā cilvēka bioloģisku spēju improvizēt jeb prasmi veidot jaunus neironu savienojumus, nepaļaujoties tikai uz “iemītām taciņām”, un tādējādi attīstīt veselīgu spēju pielāgoties grūtībām.
Vairāki pētījumi liecina, ka izdegšana ir negatīvi saistīta ar radošumu. Piemēram, 2022. gadā Austrijā veikts pētījums atklāja, ka pacientiem ar klīniski diagnosticētu izdegšanu ir būtiski zemāki radošuma rādītāji (pašnovērtējuma radošums, kas ietver atvērtību, neatkarību, oriģinalitāti un spēju ģenerēt idejas), kā arī traucēta uzmanība, izpildfunkcijas un kognitīvā elastība. (Gajda, 2022) Kognitīvā elastība ir būtiska radošuma sastāvdaļa, jo tā ļauj cilvēkam atrast dažādus problēmu risinājumus un mainīt skatpunktus. Savukārt rigida domāšana ir stereotipiska un mazāk elastīga – līdz ar to izdegušam cilvēkam grūtības var šķist dramatiskākas, vienlaikus izslēdzot plašāku risinājumu klāstu. No cilvēkiem ar izdegšanu bieži dzirdamas frāzes “es nevaru atļauties nestrādāt”, “es nevaru atļauties slimot”, “man nav naudas, lai atpūstos”, “Kurš tad to darīs, ja ne es” u.c.
2025. gada pētījumā tika konstatēts, ka 4 radošās domāšanas prasmes (ideju plūdums, elastība, oriģinalitāte un ideju attīstīšana) ir statistiski nozīmīgi negatīvi saistītas ar izdegšanas līmeni, turklāt spēcīgākā saistība novērota tieši ar ideju plūdumu un elastību. (Al-Husseini & Elbeltagi, 2025) Šie rezultāti norāda, ka izdegšana ietekmē ne tikai ideju kvalitāti, bet arī spontānu ideju ģenerēšanu, kas ir būtisks radošuma un spontanitātes aspekts.
Izdegšana samazina arī motivāciju un iesaisti, kas ir kritiski svarīgi radošajam procesam. Tāpat pētījumi rāda, ka izdegšana veicina sociālu distancēšanos un izolāciju, kas savukārt ierobežo jaunu ideju un perspektīvu apmaiņu. (Montgomery, 2023)
Ņemot vērā šos mehānismus, radošums tiek aplūkots arī kā potenciāls resurss izdegšanas mazināšanai. Radošas aktivitātes, piemēram, rakstīšana, vizuālā māksla, deja, dramatiskā māksla vai mūzika, var uzlabot emociju regulāciju, samazināt stresu un veicināt psiholoģisko labizjūtu. Turklāt radošums attīsta kognitīvo elastību un palīdz indivīdam rast jaunus risinājumus sarežģītās situācijās, tādējādi stiprinot psiholoģisko noturību.
Radošuma un izdegšanas saikne ir divvirzienu – radošums var mazināt izdegšanu, taču izdegšana ietekmē un samazina radošumu. Pētījumi rāda, ka radošums pozitīvi korelē ar laimi un subjektīvo labizjūtu. (Li, 2024)
Radošums kā preventīva darbība pret izdegšanu nebūt nenozīmē kļūšanu par mākslinieku, bet par to, kā regulāri atjaunot savu enerģiju un domāšanu. Preventīvi tas nozīmē ielikt radošumu ikdienā vēl pirms parādās noguruma signāli.
Viens no svarīgākajiem principiem ikdienā ir dažādība. Smadzenes nogurst no vienveidības, pat ja darbs pats par sevi nav ļoti smags un pat ja darbs ļoti patīk. Ja katru dienu ir viens un tas pats ritms, pamazām uzkrājas nogurums. Tāpēc palīdz pārslēgšanās – piemēram, dažādot darba formātu (ja darbs veicams pie datora, varbūt vismaz daļēji tas organizējams arī citā formātā), vidi (iespējams, birojs nav vienīgā vieta – varbūt darbu var veikt arī āra vidē), izmēģināt citu pieeju uzdevumam vai pat vienkārši domāt citā formātā (piemēram, zīmēt, nevis rakstīt).
Otra būtiska pieeja – radošums kā spēle, nevis pienākums. Ja darbs prasa milzīgu precizitāti un fokusu, atrast kaut nelielu laiku pilnīgi pretējai pieredzei. Piemēram, 10–15 minūtes dienā darīt kaut ko bez mērķa: skicēt, rakstīt haotiskas idejas, fotografēt, improvizēt mūzikā u.tml. Radošums palīdz, ja tam tiek dots laiks. Ja viss grafiks ir aizpildīts ar pienākumiem, pat visradošākā aktivitāte kļūst par vēl vienu uzdevumu. Tāpēc ir svarīgi ieplānot „tukšumu” – brīžus bez konkrēta mērķa.
Ne vienmēr cilvēks pats var tikt galā ar izdegšanu, un drosme ir arī meklēt profesionālu palīdzību. Latvijā jau gandrīz 15 gadus mākslas terapeits ir reglamentēta profesija Ārstniecības likumā. Mākslas terapeits caur cilvēka dabisko, instinktīvo radošumu un mākslu mērķtiecīgi palīdz risināt psihoemocionālas grūtības, apzināties un regulēt emocijas, kā arī stiprināt iekšējos resursus.
“Klīnika Dzintari” ir mentālās veselības klīnika, kurā radošums plašajā individuālo un grupu terapiju klāstā ir viens no psihoemocionālās veselības stūrakmeņiem.
Izmantotā literatūra
Al-Husseini, S., & Elbeltagi, I. (2025). The impact of creative thinking skills on reducing job burnout. International Journal of Educational Psychology, 14(1), 45–62.
Gajda, A., Karwowski, M., & Beghetto, R. A. (2022). Different facets of creativity in employees with burnout. Frontiers in Psychology, 13, 9703964.
Li, Y., & Wu, D. (2024). Creativity and well-being among college students: The mediating role of meaning in life. The Journal of Psychology. Advance online publication.
Montgomery, A., Panagopoulou, E., & Esmail, A. (2023). Burnout, social functioning and creativity. SAGE Open.
