Klepus, aizlikts deguns, sāpes kaklā, asarojošas acis un vājums liecina tikai par vienu – ir sācies nepatīkamais vīrusu un saaukstēšanās laiks. Tas daudziem liek negribīgi palikt mājās, kavēt mācību stundas skolā un pienākumu izpildi darbā.

Rudens gadalaiks ierasti dāvā gan skaistas, raibas koku lapas, gan dažādus vīrusus, tādēļ ir svarīgi ne tikai pārkārtot savu garderobi, bet arī izvērtēt savas ģimenes ikdienas paradumus. 

Stipra un vesela sirds ir viens no būtiskākajiem pilnvērtīgas, aktīvas un veselīgas dzīves priekšnosacījumiem. Tāpēc sirds veselībai jāvelta pastiprināta uzmanība un rūpes jebkurā vecumā. Tuvojoties Pasaules sirds dienai (29. septembrī), apkopoti speciālistu padomi sirds veselības diagnostikā un profilaksē.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām. 

Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju mēdz doties uz darbu arī tad, ja veselības problēmu dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina "Veselības indeksa" dati. Katrs trešais (31%) atzīst, ka bieži dodas uz darbu situācijās, kad labāk būtu palikt mājās un veseļoties, piemēram, ja ir spēcīga saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra vai ļoti slikta pašsajūta, bet 39% atzinuši, ka šādi mēdz rīkoties, taču reti. 

Rudens vēsais un mitrais laiks, kas neizbēgami ir pienācis, ir īsts pārbaudījums mūsu imunitātei un labsajūtai. Tomēr vienlaikus daba ir parūpējusies par to, lai sniegtu mums šobrīd tik vajadzīgos vitamīnus un antioksidantus. Kur tos vislabāk meklēt, ja ne rudens ogās?

Rudens katru gadu atnes ne tikai zeltainu lapkriti un bagātīgu dārzeņu ražu, bet arī iezīmē sākumu gada tumšākajam un drēgnākajam laikam, kurā saasinās dažādu sezonālo slimību riski. Viens no efektīvākajiem imunitātes stiprināšanas veidiem ir pastiprināta Omega-3 taukskābju uzņemšana, uzturā iekļaujot treknās zivis vai lietojot zivju eļļu.

Lai arī Latvijas platuma grādos karstas un saulainas dienas ir retums un līdz ar siltāka laika iestāšanos rodas dabīga vēlme baudīt vasaru svaigā gaisā, jāuzmanās no pārkaršanas. Ilgstoši uzturoties karstumā un neievērojot drošības pasākumus, organisms nespēs nodrošināt nepieciešamo termoregulāciju (organisms atvēsinās izdalot sviedrus) un pārkarsīs, radot nopietnus draudus veselībai. 

Parasti, ja jūtam nespēku un nogurumu, saņemam ieteikumus lietot D vitamīnu, magniju vai vienkārši atpūsties. Taču nespēka un noguruma vaininieks var būt arī dzelzs trūkums organismā. Par to aizdomājamies daudz retāk, lai arī Latvijā šī problēma ir diezgan izplatīta. Kā atpazīt dzelzs trūkumu organismā un kā uzņemt organismam nepieciešamo dzelzi? 

Ik gadu 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules Hepatīta diena. Diemžēl hepatīta problēma nav sveša arī Latvijā, kur šī slimība tiek konstatēta krietni biežāk nekā Rietumeiropas valstīs. Latvijā lielākoties sastopams tieši C hepatīts, kamēr, piemēram, A hepatīta izplatība ir salīdzinoši neliela. Par hepatīta riskiem, simptomiem un veidiem, kā sevi no šīs slimības pasargāt, stāsta ģimenes ārste un farmaceite.