Mūsdienu dzīvesveida iespaidā cilvēki bieži vien aizmirst parūpēties par sevi – kāds darbs vienmēr ir steidzamāks vai svarīgākas ir rūpes par līdzcilvēkiem. Taču rūpes par sevi ir nozīmīgas ne tikai paša labsajūtas nodrošināšanai – tās ir arī labas veselības pamatā. Kā ikdienas steigā atrast laiku sev, lai justos labi gan garīgi, gan fiziski, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" farmaceite Anna Kivleniece.

"Katram ir savi iemesli, kādēļ ikdienā neatrodas laiks sev. Citi uzskata, ka rūpes par sevi ir egoistiskas, jo ir nepieciešams parūpēties par līdzcilvēkiem, citi pārāk noslogo sevi, jo vēlas izdarīt vairāk. Taču ikvienam – neatkarīgi no dzimuma un vecuma – rūpes par sevi ir viens no labas veselības stūrakmeņiem. Nav nepieciešams krasi mainīt savus paradumus, pietiks vien ar pāris it kā visiem labi zināmu darbību iekļaušanu savā ikdienā, lai justos daudz labāk," stāsta farmaceite.

Katram dienas posmam savs rituāls

#1 Rīta rituāls

Pamošanās ir svarīgs dienas sākuma posms, tāpēc tam nepieciešams veltīt pietiekami daudz laika, lai nesteidzīgi sagatavotu sevi dienai. Uzreiz pēc pamošanās vēlams izstaipīties, tā sagatavojot muskuļus gaidāmajai darba dienai, savukārt gremošanas sistēmu vēlams pamodināt ar glāzi ūdens, kurai var pievienot nedaudz citrona. Možumu lieliski dod arī kontrastduša no rīta – tā stiprina asinsvadus un norūda ķermeni. Pusstundu pēc pamošanās var ieturēt brokastis – vēlams izvēlēties ogļhidrātiem, šķiedrvielām bagātu maltīti, jo tā sniegs no rīta tik nepieciešamo enerģiju.

#2 Dienas laikā

Arī dienas laikā, esot darbā, ir svarīgi neaizmirst par sevi. Svarīgi uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens – ap 30 mililitriem uz kilogramu svara, tas jādara pakāpeniski – dienas laikā pa glāzei. Pusdienot nesteidzīgi un pats galvenais – paralēli nedarot citus darbus. Sēdoša darba darītājiem jāizstaipās, jāizkustās un jāatpūtina acis – ideāli, ja iespējams ieturēt nelielu pauzi ik pēc 45 minūšu saspringta darba darīšanas.

#3 Vakara rituāls

Ja no rīta svarīgi ir sagatavoties dienai, tad vakarā pats galvenais – pakāpeniski sagatavot ķermeni un prātu miegam, jo tieši miega laikā tas atpūšas un atjauno spēkus. Lai miegs būtu kvalitatīvs, nedrīkst ēst vismaz divas stundas pirms gulētiešanas un jāizvairās no televizora vai viedierīču lietošanas – tā vietā labāk izvēlēties grāmatas lasīšanu vai sarunas ar tuvajiem. Arī sportošana pirms miega nav vēlama, jo tā var apgrūtināt iemigšanu.

Atrast savu motivāciju fiziskām aktivitātēm

Lai uzlabotu fizisko un arī garšīgo pašsajūtu, nav nepieciešams pārpūlēties, pietiek vien ar 20 minūšu garu pastaigu svaigā gaisā. Atrašanos svaigā gaisā noteikti der apvienot arī ar kādu sportisku aktivitāti, piemēram, nūjošanu vai riteņbraukšanu, lai uzlabotu fizisko sagatavotību. Ja tomēr ir grūti ikdienā atrast motivāciju, tad atgādinājumam izkustēties var izmantot kādu no dažādajām telefonu aplikācijām, kurās var ievadīt mērķus atbilstoši savām iespējām. Fiziskās aktivitātes ir vitāli svarīgas organismam, taču jāuzmanās no biežākā klupšanas akmens – sevis mocīšanas –  jāatrod tādas aktivitātes, kas patiešām aizrauj un ilgtermiņā ir viegli apvienojamas ar ikdienas darbiem.

Vaļasprieks –  ne tikai stresa mazināšanai, bet arī imunitātes stiprināšanai

Pievēršanās kādam hobijam palīdz mazināt stresu, uzlabo garastāvokli, attīsta kognitīvās spējas, kā arī stiprina imunitāti, jo organisma spējas cīnīties ar saslimšanām ir cieši saistītas ar psihisko un emocionālo stāvokli. Vaļasprieks ļauj atslēgties no darba un ar to saistītajām problēmām. Lai vaļasprieku attīstītu ilgtermiņā un nenoliktu to malā, vēlams iesaistīt arī ģimeni un draugus. "Tiešām svarīgi katram atrast savu veidu, kā "atslēgties" – vienam tas būs kāds sporta veids, citam ceļošana, kolekcionēšana vai grāmatu lasīšana. Vienas noteiktas formulas šeit nav," skaidro farmaceite.

Vispārējā veselības pārbaude vismaz reizi gadā

Lai pašsajūta būtu laba un veselība stipra, ikvienam reizi gadā nepieciešams veikt vispārējo veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, kurā ietilpst – svara, garuma, asinsspiediena un pulsa kontrole, kā arī asinsanalīžu veikšana. Ļoti svarīgi sekot līdzi D vitamīna līmenim asinīs, jo Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk novērots tā deficīts.

Papildus, atkarībā no vecuma, ieteicams veikt citas padziļinātās profilaktiskās pārbaudes –  holesterīna un cukura līmeņa noteikšana asinīs, redzes pārbaudi un citas pārbaudes, uz kurām norīkojis ģimenes ārsts. "Svarīgi arī neaizmirst par valsts piedāvātajiem bezmaksas vēža skrīningiem – dzemdes kakla vēža diagnostika vienreiz trīs gados vecumā no 25 līdz 70 gadiem, slēpto asiņu izmeklējums sievietēm un vīriešiem no 50 gadiem vienreiz gadā un mamogrāfiju sievietēm no 50 līdz 69 gadiem, kas jāveic vienu reizi divos gados," atgādina farmaceite.