Vakar, 4. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par onkoloģiskajām saslimšanām, to savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanās iespējam. Jāsaka, ka mūsdienās vēzis diemžēl vairs nav reta slimība, tomēr, savlaicīgi atklājot, tas vairs nav nāves spriedums!

Katrs pats sev sargs

Lai arī neviens no mums nav pilnībā pasargāts no vēža, ir virkne aspektu, kuriem varam pievērst uzmanību jau tagad. Eiropas Vēža līga (Eurpoean Cancer League) laidusi klajā 12 ieteikumus, kā ikviens no mums var samazināt potenciālo saslimšanas risku.

Pirmais un galvenais no šiem ieteikumiem – atteikties no kaitīgajiem ieradumiem, tajā skaitā smēķēšanas un pārmērīga alkohola patēriņa. Par šo vērts aizdomāties arī pasīvajiem smēķētājiem, kuri netiešā veidā pakļauj sevi riskam, uzņemot smēķēšanas dūmos esošās vielas savā organismā.

Ne mazāk svarīgi ir padomāt par savu ēdienkarti, patērējot vairāk pilngraudu produktus, pākšaugus, augļus un dārzeņus un samazinot to produktu patēriņu, kas rada labvēlīgu vidi dažādām saslimšanām – cukurs, sarkanā gaļa, trekni ēdieni, kā arī sāls. 

Kā vienu no svarīgākajām preventīvajām metodēm zinātnieki uzsver regulāras fiziskās aktivitātes, jo īpaši fokusējoties uz kontrolētas augstākas intensitātes intervāla treniņiem. RSU doktora grāda pretendents un fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko skaidro: "Intervālu treniņš ietver sešu minūšu iesildīšanos (soļošana, skriešana) sev komfortablā tempā, četru minūšu iešanu vai skriešanu ātrā tempā un trīs minūtes aktīvas pauzes jeb darbības lēnākā tempā. To visu jāatkārto vismaz četras reizes. Radot šo dažādo slodzi ķermenim, palielinās skābekļa efektīva izmantošana, nostiprinās asinsrites sistēma. Šos treniņus iesakām veikt vismaz divas trīs reizes nedēļā visu mūžu. Regulāras fiziskās aktivitātes mūs būtiski pasargā no onkoloģijas iespējamās attīstīšanās un paildzina dzīvi un tas kvalitāti."

Interesanti, ka šīs metodes lieti noder arī pacientu ārstēšanas procesā. Fiziologs pirms vairākiem gadiem uzsāka pētījumu par fizisko aktivitāšu ietekmi uz vēža pacientu kopējo veselības stāvokli un pašsajūtu ārstēšanās procesā. Pētījuma laikā norisinājās arī aktīvs darbs ar pacientiem, sākotnēji veicot viņu fiziskā stāvokļa pārbaudes, kā arī vingrojumu laikā aktīvi sekojot līdzi, lai fiziskā slodze būtu samērīga ar pacienta labsajūtu. Pētījumā iesaistītie pacienti atzina, ka viņiem bija vieglāk atgūties pēc ķīmijterapijas, bija mazāk izteikta slikta pašsajūta, kā arī bija uzlabojusies miega kvalitāte un vispārējais noskaņojums, kas palīdz izturēt konkrēto ārstēšanās kursu.

Veselības pretstats ir bezrūpība

Lai arī vēzis ir bīstama slimība, mūsdienās tai ne vienmēr jābūt nāvējošai. Kā uzsver Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra vadītājs Māris Skromanis, pacienti bieži pie ārsta saņemas aiziet par vēlu: "Pie mums radioķirurģijas centrā bieži vēršas pacienti, kuriem nav iespējams palīdzēt ar citām ārstēšanas metodēm, vai tie, kuriem attīstījušās metastāzes. Diemžēl jāatzīst, ka daudzu pacientu ārstēšana būtu daudz veiksmīgāka, ja viņi pārbaudes būtu veikuši laicīgi. Mūsu valstī daudzi cilvēki joprojām pie ārsta iet tikai tad, kad kaut kas sāk sāpēt, nevis lai veiktu savlaicīgas pārbaudes. Jo īpaši tas vērojams vīriešu vidū – veselība ir īstermiņa, nevis ilgtermiņa resurss. Tomēr svarīgi ne tikai veikt laicīgas pārbaudes, bet arī ieklausīties savā ķermenī. Es, personīgi, par jebkuru izpausmi, kas ilgāka par nedēļu – sāpēm, neizprotamām sajūtām, galvassāpēm – ieteiktu vērsties pie ārsta. Vēlos atgādināt – no mums ārstiem nav jābaidās, un mēs centīsimies atrast vislabāko un efektīvāko veidu, kā palīdzēt jūsu situācijā!"

Jāatceras, ka Latvijā ir ieviesta valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kura paredz veikt šādus izmeklējumus:

• sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem – dzemdes kakla vēža pārbaude reizi trijos gados,
• sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – krūts mamogrāfijas pārbaude vienu reizi divos gados,
• vīriešiem pēc 50 gadu vecuma reizi divos gados PSA jeb prostatas vēža diagnostikas analīzes,
• iedzīvotājiem vecumā no 50 gadiem – zarnu vēža pārbaude vienu reizi gadā.

Tāpat jebkuru veselības sūdzību gadījumā ieteicams savlaicīgi griezties pie ģimenes ārsta, kas nozīmēs uz nepieciešamajām pārbaudēm.

Diagnoze

Bailes, šoks un dusmas. Šīs ir pirmās sajūtas, ar ko saskarās gandrīz jebkurš pacients un viņa tuvinieks pēc diagnozes noskaidrošanas. Kā tikt pāri šīm emocijām un motivēt sevi turpmākajam ceļam? Mūsdienās vēzis ir pielīdzināms hroniskai slimībai, tieši tāpat kā cukura diabēts vai hroniska sirds mazspēja. Ar to var sadzīvot. Svarīgākais ir nepadoties un uzsākt ārstēšanās procesu – uzzināt detaļas par savu konkrēto saslimšanu, slimības attīstību, kā arī individuāli piemērotākajām ārstēšanas metodēm. Ne mazāk svarīgi ir atrast zinošu speciālistu un dažkārt arī pavaicāt otra ārsta viedokli, lai nebūtu šaubu par piemērotāko ārstniecības metodi.

Kā min Māris Skromanis, svarīga ne tikai katra pacienta informētība, bet arī līdzcilvēku atbalsts: "Mūsu ģimene ir neatsverams atbalsts jebkurā mūsu dzīves posmā, tajā skaitā saslimšanā. Tomēr labākie padomi tieši ārstēšanās jomā nāk no cilvēkiem, kas tam visam jau izgājuši cauri un kuri slimību jau uzvarējuši vai ar to cīnās. Šie cilvēki saprot, kam jums būs jāiet cauri. Vislabāk, ja tādi cilvēki ir vairāki."

Mūsdienās arī Latvijā ir ļoti daudzas pacientu atbalsta organizācijas, kas sniedz padomu un emocionālu atbalstu ne tikai pacientiem, bet arī to ģimenēm – onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks", krūts vēža pacientu atbalsta biedrība "Vita", melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai", onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvotgriba", limfomas pacientu atbalsta biedrība u. c.

Prostatas vēža pacientu biedrības "Fonds Movember Latvija" dibinātājs Helmuts Bēķis uzsver, ka pacientu biedrības mērķis nav tikai slimības ārstēšana un dalīšanās ar savu pieredzi. Tas ir arī par kopā būšanu un atbalstu: "Onkoloģiskajiem pacientiem, jo īpaši vīriešiem, ir ārkārtīgi grūti vērsties pie ārsta un uzsākt terapiju. Mūsu biedrība ar drosmīgu vīriešu piemēru, kas stāsta par savu pieredzi, cenšas atgādināt, ka vēzis nepadara tevi mazāk vīrišķīgu. Daži vīrieši pēc diagnozes emocionāli sabrūk, noliedz esošo situāciju vai pat pievēršas citām negatīvām alternatīvām. Ceram, ka ar citu vīru atbalstu viņi noticēs, ka ir dzīve arī pēc vēža. Jo galvenais ir cerēt un parūpēties par sevi! Nākotnē plānojam attīstīties, piedāvājot pacientiem ne tikai psiholoģisku atbalstu pacientu grupu pasākumu ietvaros, bet arī īpaši veidotu fizisko treniņu programmu un citas aktivitātes."