Darbā mēdz būt kā bērnudārzā – kas vienam, tas visiem. Kā nesaķert vīrusu darbavietā, ja kolēģis sācis nejauki klepot? Protams, ikvienam jārūpējas par labu veselību visa gada garumā, stiprinot organisma dabiskās aizsargspējas, taču arī darba devējs var rūpēties par savu darbinieku veselību, turklāt tas neprasa īpašus resursus, atgādina ģimenes ārste.

Par vitamīniem un uztura bagātinātājiem, īpaši vīrusu un saaukstēšanās sezonā, tiek daudz runāts. Tie var stiprināt imunitāti un nepieciešamības gadījumā palīdzēt uzņemt mikroelementus un minerālvielas, kas netiek pietiekamā daudzumā uzņemti ar uzturu. Taču, vai zināji, ka, lai organisms veiksmīgāk uzņemtu vitamīnus un minerālvielas, tās ir jālieto pareizā laikā un veidā?

Muguras sāpes, tirpstošas rokas, kakla skriemeļu problēmas, kas savukārt izraisa citus nepatīkamus simptomus – šīs ir tikai dažas, taču ļoti izplatītas veselības problēmas, kurās cilvēki iedzīvojas darba vietā, norāda apdrošināšanas sabiedrība.

Viena no nepatīkamākajām zarnu infekcijas slimībām ir rota vīruss, kas sevišķi bīstams maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Rota vīrusam raksturīga ne tikai vemšana, slikta dūša un spēcīgas sāpes vēderā, bet arī ātrs uzplaiksnījums un strauja izplatība. 

Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. 

Tuvojoties epidēmiskajai sezonai, ir svarīgi rūpēties ne vien par atbilstoša apģērba izvēli un organisma imunitātes stiprināšanu, bet arī uzmanīgi sekot līdzi vakcinācijas kalendāram, lai no smagām saslimšanām pasargātu gan sevi, gan savus mīļos. Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 50% aptaujāto atbalsta vakcinēšanos, 43% norāda, ka vakcinēšanās būtu jāveic tikai pret noteiktām slimībām, savukārt tikai 4% respondentu uzskata, ka vakcinēties nav nepieciešams.

Klepus, aizlikts deguns, sāpes kaklā, asarojošas acis un vājums liecina tikai par vienu – ir sācies nepatīkamais vīrusu un saaukstēšanās laiks. Tas daudziem liek negribīgi palikt mājās, kavēt mācību stundas skolā un pienākumu izpildi darbā.

Rudens gadalaiks ierasti dāvā gan skaistas, raibas koku lapas, gan dažādus vīrusus, tādēļ ir svarīgi ne tikai pārkārtot savu garderobi, bet arī izvērtēt savas ģimenes ikdienas paradumus. 

Stipra un vesela sirds ir viens no būtiskākajiem pilnvērtīgas, aktīvas un veselīgas dzīves priekšnosacījumiem. Tāpēc sirds veselībai jāvelta pastiprināta uzmanība un rūpes jebkurā vecumā. Tuvojoties Pasaules sirds dienai (29. septembrī), apkopoti speciālistu padomi sirds veselības diagnostikā un profilaksē.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem* vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju jeb 466 miljoni cilvēku saskaras ar vājdzirdību. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs un sasniegs vairāk nekā 900 miljonus cilvēku, proti, viens no desmit pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzirdes problēmām.