Autiskā spektra traucējumi: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Autiskā spektra traucējumi ir stāvoklis, kas saistīts ar smadzeņu attīstību, ietekmējot to, kā cilvēks uztver citus un socializējas ar tiem; tiem raksturīga nespēja adekvāti komunicēt, sociāli mijiedarboties un elastīgi domāt. Šie traucējumi ietver arī ierobežotus un atkārtotus uzvedības modeļus. Jēdziens "spektrs" autiskā spektra traucējumos tiek saistīts ar plašu simptomu un smaguma pakāpes spektru.
Autiskā spektra traucējumi ietver traucējumus, kas iepriekš tika izdalīti atsevišķi – autismu, Aspergera sindromu, sensorās integrācijas traucējumus un neprecizētu izplatītu attīstības traucējumu formu. Daži joprojām izmanto terminu "Aspergera sindroms", kas parasti tiek uzskatīts par autiskā spektra traucējumu vieglāku formu.
Cēloņi
Autiskā spektra traucējumi sākas agrā bērnībā un laika gaitā rada problēmas pilnvērtīgi iekļauties un funkcionēt sabiedrībā – piemēram, socializēties, iet skolā un strādāt. Bieži bērniem pirmajā dzīves gadā parādās autisma simptomi. Atsevišķos gadījumos bērni pirmajā dzīves gadā attīstās normāli, bet pēc tam no 18 līdz 24 mēnešu vecumam piedzīvo regresijas periodu, parādoties arī autisma simptomiem.
Autiskā spektra traucējumiem nav zināma konkrēta cēloņa. Ņemot vērā šo traucējuma sarežģītību un to, ka var atšķirties gan simptomi, gan smaguma pakāpe, iespējams, pastāv daudz iemeslu. Sava loma var būt kā ģenētikai, tā arī apkārtējās vides faktoriem.
Dažos gadījumos autiskā spektra traucējumi var būt saistīti ar ģenētiskiem traucējumiem, piemēram, Reta sindromu. Citkārt ģenētiskas izmaiņas (mutācijas) var palielināt autiskā spektra traucējumu risku, ietekmēt smadzeņu attīstību vai smadzeņu šūnu saziņas veidu, vai arī noteikt simptomu smagumu.
Pastāv iespējamība, ka arī tādiem faktoriem kā vīrusu infekcijas, medikamenti vai komplikācijas grūtniecības laikā, vai gaisa piesārņojums ir nozīme autiskā spektra traucējumu izraisīšanā.
Simptomi
Dažiem bērniem jau agrīnā vecumā ir autiskā spektra traucējumu pazīmes, piemēram, nelūkošanās sejās, nereaģēšana, kad dzird savu vārdu, necenšanās saķert pieaugušo pirkstus spēlējoties un nemēģināšana atdarināt citu sejas izteiksmes. Citi bērni var attīstīties normāli pirmajos dzīves mēnešos vai gados, bet pēc tam pēkšņi kļūst atturīgi vai agresīvi vai zaudē jau iegūtās valodas prasmes. Simptomi parasti parādās līdz divu gadu vecumam.
Katram bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, visticamāk, būs unikāls uzvedības modelis un smaguma pakāpe. Dažiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir grūtības mācīties, citiem ir normāls vai augsts intelekts – viņi ātri mācās, tomēr tik un tā pastāv grūtības komunicēt, socializēties un pielietot zināšanas ikdienas dzīvē.
Atsevišķos gadījumos iespējams novērot nelīdzsvarotas emocionālās reakcijas – viņi neatbilstoši reaģē normālās situācijās, reizēm demonstrē nepamatotu agresiju pret līdzcilvēkiem. Bērns var kļūt satraukts, kad tiek pakļauts specifiskiem trokšņiem, spilgtai gaismai, kādai noteiktai smaržai vai faktūrai.
Ārstēšana
Lai gan autiskā spektra traucējumus nav iespējams izārstēt, intensīva, agrīna ārstēšana var būtiski mainīt daudzu bērnu dzīvi. Ārstēšanas mērķis ir maksimāli palielināt bērna spēju funkcionēt un iekļauties, samazinot autiskā spektra traucējumu simptomus un atbalstot attīstību un mācīšanos. Bērnam var palīdzēt apgūt tik būtiskās sociālās, komunikācijas, funkcionālās un uzvedības prasmes.
