Kādai jābūt normālai mazuļa vēdera izejai, un kas to ietekmē? Stāsta pediatre

Ģimenes ārstiem un pediatriem bieži nākas uzklausīt jauno vecāku jautājumus par visdažādākajiem zīdaiņu veselības aspektiem. Viena no tēmām, kas satrauc daudzus jaunos vecākus, ir mazuļa vēdera izeja: šķiet, ka tā notiek pārāk reti vai pārāk bieži. Kādai jābūt normālai mazuļa vēdera izejai, kas to ietekmē un kad patiešām jāsāk uztraukties, stāsta ārste-pediatre Dace Kārkliņa.

Katram bērnam savi paradumi

“Tāpat kā daudzas citas lietas dzīvē, arī vēdera izeja katram bērnam ir individuāla. Tāpēc viena no lielākajām kļūdām, ko vecāki var pieļaut, ir salīdzināšana. Ir dabiski, ka mamma uztraucas – man citiem bērniem bija tā, un šim ir citādi. Taču vienam vēdera izeja ir vairākas reizes dienā, kā paēd, tā uzreiz kakā, un citam – reizi nedēļā. Jāvēro kopējais bērna veselības stāvoklis: ja mazais ir omulīgs, labi ēd un labi pieņemas svarā, ja vēdera izeja katrā reizē nemaina krāsu – viss ir kārtībā,” saka ārste-pediatre.

Viņa skaidro – galvenokārt vēdera izeja ir atkarīga no tā, ko bērns ēd. Ja mazuli baro ar krūti, pirmajos mēnešos vēdera izejas var būt reta (līdz pat vienai reizei piecās līdz 10 dienās), jo mammas piens ļoti labi pārstrādājas un uzsūcas mazuļa organismā. Ja bērns ēd piena maisījumu, tad gan vēdera izeju vajadzētu gaidīt vismaz reizi vienā līdz trijās dienās. Piena maisījumos ir vielas, kuru nav mātes pienā, tāpēc vēdera izeja būs citāda nekā mazulim, kas pārtiek no mātes piena,” skaidro pediatre.

Cik daudz ir normāli?

Foto: Freepik.com/ gpointstudio

No viena līdz divu mēnešu vecumam zīdainim vēdera izeja var būt pēc katras ēdienreizes, pēc sestās dzīves nedēļas tā pamazām sāk stabilizēties, kļūst retāka un izveidojas ritmiskums. Bērnam augot, samazinās ēdienreižu skaits un arī vēdera iziešanas biežums, ieviešot papildu ēdienu, vēdera izejas biežums atkal palielinās un ap gada vecumu bērniem vēdera izeja parasti novērojama vienu divas reizes dienā.

Mazuļa fēču krāsa pašā sākumā ir tumša, pēc tam tā pamazām maina krāsu uz gaiši dzeltenu, brūngani zaļu, pakāpeniski iegūstot sinepju nokrāsu. Ar krūti barotam bērnam pāris mēnešu vecumā tai būtu jābūt dzeltenai ar zaļganu nokrāsu, pastas konsistencē vai ar krikumiņiem.

“Bērnam piedzimstot, kuņģa-zarnu trakts ir sterils. Kad bērnu sāk barot, gremošanas traktā pakāpeniski veidojas mikrobiota, savairojas dažādas baktērijas. Par atbilstošu mikrobiotu bērnam, ko baro ar krūti, liecina skābens vai neitrāls fēču aromāts, fēcēm nevajadzētu būt izteikti gļotainām vai ūdeņainām, ar ļoti nepatīkamu aromātu.  Ja bērns pārtiek no piena maisījuma, fēču krāsa ne vienmēr būs dzeltena, tā var būt tumšāka, brūngana, ar blīvāku konsistenci un izteiktāku aromātu. Tāpat jāņem vērā, ka, lietojot atšķirīgus piena maisījumus, arī vēdera izeja var atšķirties. Alerģiskiem bērniem, kas ēd hipoalerģiskus piena maisījumus, fēces var būt pat tumši pelēcīgi zaļganas, pabiezas, un tas ir normāli. Turklāt jāņem vērā, ka, jo ilgāk vecāki nepamana notikušo un nenomaina autiņbiksītes, jo vairāk vēdera izejas krāsa mainās gaisa ietekmē,” norāda ārste.

Kad patiešām jāsāk uztraukties?

Bērna vēdera izeju ietekmē viss – mammas uzturs, ja mazulis tiek zīdīts, vides un ūdens maiņa, jauni produkti, kas ienāk uzturā, arī medikamenti, infekcijas, zobu šķilšanās, kas dažiem bērniem var izraisīt paaugstinātu temperatūru vai iesnas, bet citiem – šķidrāku vēdera izeju. Lielākoties tas viss atrisinās pats no sevis pēc adaptācijas perioda.

“Bieži vien vecāki satraucas, redzot bērna fēcēs mazus, melnus punktiņus vai stiegriņas, piemēram, pēc banāna ēšanas. Tomēr tās ir tikai nepārstrādātās šķiedrvielas. Dažādi produkti var atstāt savas “pēdas” arī bērna vēdera izejā: no bietēm tā iegūs sarkanīgu nokrāsu, no burkāniem – oranžu, no mellenēm – tumšu, taču tas ir pilnīgi normāli. Lietojot noteiktus preparātus, piemēram, dzelzs preparātus, vēdera izeja var kļūt cietāka, tumši brūna vai pat melnīgsnēja. Tāpat daudzas mammas uzskata, ka, ēdot produktus, kas izraisa vēdera uzpūšanos, arī mazulis ar mammas pienu tiks pie gāzēm vēderā, taču tā nevajadzētu būt. Ja mamma apēdīs kaut ko ļoti asu, varbūt bērnam būs šķidrāka vēdera izeja, taču ar tādiem produktiem kā kāposti vai pupas problēmām nevajadzētu rasties, tas ir mīts,” stāsta pediatri. Tāpat arī pediatre uzsver, ka izmaiņas piena maisījumu sastāvā reti kad atstāj būtisku ietekmi, piemēram, šobrīd mainīta "Aptamil" 2 un 3 recepte un produkts tiek ražots bez pievienotas palmu eļļas. Lai arī šī izmaiņa jaunajiem vecākiem var radīt bažas, satraukumam nav pamata, jo ražotāji rūpējas par to, lai pēc iespējas šādas izmaiņas mazuļa ikdienu neietekmētu.

Kad gan bērna vēdera izejai jāpievērš nopietna uzmanība – ja tajā var novērot asins stīdziņas. Tas jāvēro komplektā ar temperatūru un citiem simptomiem, kas var liecināt par bakteriālu vai vīrusa infekciju zarnās. Asiņu piejaukumu var izraisīt arī pārāk agri iedoti nepiemēroti produkti, ko organisms tomēr vēl nespēj pārstrādāt. Savukārt asins recekļi bērna vēdera izejā ir signāls, ka steidzami jādodas pie sava ģimenes ārsta vai pediatra, jo tas var liecināt par kādu nopietnu saslimšanu. Arī gadījumā, ja vēdera izeja ir bieža, vairāk par 10 reizēm dienā, ar gļotu piejaukumu vai izteikti ūdeņaina, jājautā padoms ārstam, jo tas var liecināt par alerģiju vai kādu citu slimību.

Savukārt tad, ja bērns ir omulīgs un apetīte laba, bet vēders pūšas un vēdera izeja ir kā uzputota, tas var liecināt par kādu fermentu nepietiekamību, piemēram, laktozes intoleranci, kad organisms pats nespēj sašķelt pārtikā esošās vielas. Arī šādā gadījumā vajadzētu konsultēties ar ārstu.