Arī bērni izdeg: Kā veicināt bērna produktivitāti, atgriežoties skolā? Skaidro psihologs
Režīms ir viena no svarīgākajām lietām, kas palīdz uzturēt bērna fizisko un psihoemocionālo veselību. Taču šobrīd dienas režīma izstrādāšana un uzturēšana sagādās īpašas problēmas, jo bērni līdz ar aizvadīto mācību gadu, kas pavadīts mājās, un garo vasaras brīvlaiku no tā ir atraduši. "Gjensidige Latvija" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra psihologu Jāni Lapu skaidro, kā organizēt bērna režīmu, atgriežoties klātienes mācībās, lai veicinātu produktivitāti un mazinātu izdegšanu.
“Bērni pēc dabas ir radīti tā, lai viņiem patiktu un gribētos mācīties, būt iesaistītiem un aktīviem. Ja viņam tiks nodrošinātas atbilstošas aktivitātes, atbalstoši vecāki un veselīgs dienas režīms (miegs, ēdiens, fiziskā slodze), tad vairumam bērnu nebūs grūtību atgriezties klātienes ritmā un grafikā, pat pēc ilgstoša pārtraukuma,” skaidro psihologs.
Kas traucē bērniem būt produktīviem?
Ja bērns nav aktīvs – nav motivēts, neiesaistās mācību procesā vai šķiet noguris, ir vērts aizdomāties par šīs uzvedības iemesliem. Visbiežāk vaina ir ikdienišķās lietas – ir par maz miega, nav sabalansēts uzturs vai ir radusies pārslodze. Pārslodze savukārt ne vienmēr nozīmē, ka jāsamazina aktivitāšu skaits. Tā var būt arī emocionāla un saistīta ar pastiprināto komunikācijas daudzumu – varbūt stresu izraisa atsākušās klātienes tikšanās ar pasniedzēju, ārpusskolas nodarbību treneri vai citiem bērniem. Šie jautājumi ar bērnu jāpārrunā, lai rastu risinājumu esošajām problēmām. Tāpat arī jāņem vērā vecumposma vajadzības. Liela daļa bērnu, īpaši zēni, pēc savas dabas ir aktīvi, viņu ķermeņi prasa kustības. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņiem ir sarežģītāk mierīgi nosēdēt skolas solā un koncentrēties mācību procesam. Tādēļ sadarbībā ar skolotājiem būtu svarīgi ieplānot nelielas fiziskas aktivitātes, kuras veikt stundu laikā vai starpbrīžos. Pieredze citās valstīs liecina, ka izkustēšanās stundu laikā, mācīšanās staigājot un tamlīdzīgi bērniem atjauno gan interesi, gan motivāciju. Vairumā gadījumu bērna motivācijas trūkums, slinkums un līdzīgas problēmas ir saistītas tieši ar nepiemērotu vidi vai dienas režīmu. Tāpat arī vērts paturēt prātā, ka bērni ir ļoti dažādi – kāds pats vēlēsies iesaistīties mācību procesā vai ārpusskolas aktivitātēs, savukārt citam vajadzēs regulāru vecāku pamudinājumu.
Uzvedība un režīms ir jāiemāca
Īpaši pirmajās skolas nedēļās un pat mēnešos bērna dienas režīmam nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību. Tas nozīmē ne tikai saplānot ikdienas aktivitātes, bet arī izrunāt, kādi konkrēti soļi bērnam katrā aktivitātē ir jāveic. Piemēram, ja viņam no rīta ir skola, bet pēcpusdienā treniņš, tad dienas plānā nepieciešams iekļaut līdzņemamo lietu saraksta sastādīšanu, skolas somas un treniņa mantu sakārtošanu un tamlīdzīgi. Tas var likties apgrūtinoši un papildu slogs vecākiem, taču jo vairāk enerģijas ieguldīsiet sākumposmā, mācot bērnam ievērot režīmu, jo vēlāk būs mazāk grūtību ar motivāciju, nepaklausību un tamlīdzīgi.
Lai bērna diena būtu organizēta, ir jāplāno skaidrs dienas plāns – jo tas būs detalizētāks, jo lielāka iespēja, ka viņš pie tā pieturēsies. Taču sastādīts dienas plāns ir tikai puse no lietas – pie tā ir jāprot pieturēties. Ja nepieciešams, veiciet īsus pārbaudes zvanus dienas laikā, vai sagatavojat bērnam aktivitāšu sarakstu, kurā bērns atzīmē izpildītos soļus. Savukārt vakarā kopā ar bērnu izejiet cauri dienas plānam – pārbaudiet un kopīgi konstatējiet, kā viņam veicies ar katru no soļiem. Ja bērns ievērojis lielāko daļu sava dienas režīma un ticis galā ar vairumu uzdevumu, noteikti uzslavējiet viņu. Ja nav veicies tik labi, nekritizējiet, bet kopā noskaidrojiet, kas radīja problēmu, un tad piekoriģējiet plānu, lai nākamajās dienās, viņam veiktos labāk.
Ārpusskolas aktivitātes
Daudzi vecāki papildus mācībām cenšas bērnu iesaistīt ārpusskolas nodarbībās – interešu izglītībā, pulciņos un nodarbībās ar privātskolotājiem, kas palīdzētu “atrast sevi” un atklāt savus talantus. Lai gan ikvienam bērnam noteikti ir nepieciešamas kādas brīvā laika vai pēcskolas aktivitātes, vecākiem ir jāatceras, ka tas, cik daudz un kādas aktivitātes nepieciešamas, ir ļoti individuāli un atkarīgs no konkrētā bērna, viņa fiziskās un emocionālās “jaudas”, kā arī daudziem citiem faktoriem. Kāds bērns labi mācīsies skolā, būs izcilnieks sportā, pabeigs mūzikas skolu un vēl atradīs laiku pulciņam, savukārt citam tikai mājasdarbu izpilde vien prasīs visu enerģiju un milzu piespiešanos. Eksperti iesaka organizēt bērna laiku, lai aktivitātes sagādā bērnam izaicinājumu, bet nepārslogo un nenomoka viņu.
“Pavērojiet, vai bērns ir enerģisks, aktīvs, vai arī tieši otrādi – knapi velk kājas no sporta uz mūzikas skolu. Ja bērns ir pārslogots, tas var radīt lielus riskus – pārslodzi, psihoemocionālās problēmas, grūtības mācībās un jebkādu motivācijas trūkumu. Taču tajā pašā laikā ir svarīgi atcerēties, ka katram bērnam jābūt vismaz kādam laika posmam katru dienu, kurā viņš var pabūt ar sevi un nedarīt neko. Nebaidieties ļaut bērnam mazliet garlaikoties – tā arī ir viena no prasmēm, kas jāapgūst, lai atpūtinātu prātu un ķermeni, lai vēlāk tas produktīvi funkcionētu,” uzsver psihologs.
