Latvijā vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju saskaras ar dažādiem dzirdes traucējumiem, un lielākai daļai no viņiem ir nepieciešama dzirdes aparātu lietošana ikdienā. Dzirdes traucējumi būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, darba spējas un iespējas pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Lai atvieglotu šo cilvēku ikdienu, valsts nodrošina finansējumu dzirdes aparātu un citu dzirdes palīglīdzekļu saņemšanai. Kā šo atbalstu saņemt un kādi ir galvenie soļi, skaidro Latvijā lielākā Surdotehniskās palīdzības centra valdes locekle Inese Immure.

#1 Vizīte pie ģimenes ārsta

Pirmais solis ceļā uz valsts apmaksātām dzirdes palīgierīcēm ir vizīte pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs nosūtījumu pie atbilstošā speciālista – otorinolaringologa (tautā dēvēta par LOR ārstu) vai audiologa. Šie speciālisti veiks dzirdes pārbaudi, nosakot dzirdes slieksni dažādos skaņu frekvenču diapazonos, citiem vārdiem – cik labi cilvēks dzird skaņas dažādās augstuma pakāpēs. Rezultāti tiek attēloti audiogrammā – līdzīgi kā temperatūras līkne parāda dienas siltuma izmaiņas, audiogramma uzskatāmi ataino dzirdes jutīgumu dažādās skaņu augstuma viļņos. Cilvēki ar vidēji smagu vai smagu dzirdes zudumu, kuriem labāk dzirdošajā ausī dzirdes zudums ir vismaz 55 dB, var pieteikties uz valsts apmaksātu dzirdes aparātu un citām palīgierīcēm. Bērniem šī robeža ir ievērojami zemāka – dzirdes aparāti tiek nodrošināti jau viegla dzirdes zuduma gadījumā (sākot no 15 dB).

#2 Nepieciešams iesniegums

Foto: Videoaukle, publicitātes foto

Kad ir saņemts ārsta atzinums un audiogramma, nākamais solis ir sagatavot iesniegumu. Tas var būt brīvā formā, ko var iesniegt klātienē kādā no centra pakalpojuma sniegšanas vietām Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē vai Daugavpilī, nosūtot pa pastu Latvijas Nedzirdīgo savienībai vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Drīzumā dokumentus varēs iesniegt arī portālā Latvija.gov.lv.

Uz dzirdes aparāta saņemšanu vidēji jāgaida apmēram divi mēneši, taču steidzamos gadījumos palīglīdzekļus var saņemt ātrāk. Šāda iespēja ir pieejama cilvēkiem, kuri mācās vai strādā – iesniegumam jāpievieno izziņa no mācību iestādes vai darba devēja. Tāpat prioritārā kārtā palīdzību var saņemt vecāki, kuri aprūpē bērnus līdz 1,5 gada vecumam. Uz vairākām palīgierīcēm rindas ir īsas vai to nav vispār, piemēram, uz komunikatoriem, vibrējošiem modinātājpulksteņiem, telefoniem ar skaņas pastiprinātāju, kā arī uz indukcijas cilpām, kas ļauj, piemēram, samazināt fona troksni un labāk dzirdēt televizoru vai radio. Jaunajiem vecākiem īpaši noderīgas ir bērnu pieskatīšanas ierīces, kas pielāgotas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un kuras var saņemt bez ilgstošas gaidīšanas.

#3 Jādodas uz centru pēc ierīces

Foto: Komunikators, publicitātes foto

Dzirdes aparāta saņemšanai ir būtiski personiski ierasties Surdotehniskās palīdzības centrā. Vizītes laikā speciālisti veic atkārtotu dzirdes pārbaudi, un, balstoties uz katra klienta specifisko dzirdes zudumu, pielāgo dzirdes aparātu, izmantojot specializētu datora programmatūru, kā arī sniedz nepieciešamās konsultācijas. Tāpat tiek noņemts auss nospiedums individuāla ieliktņa izgatavošanai, kas nodrošina ērtāku un precīzāku dzirdes aparāta lietošanu. Mūsdienu dzirdes aparāti ir kompakti un tehnoloģiski attīstīti – tie ne tikai pastiprina skaņas, bet arī spēj atšķirt runu no fona trokšņiem, uzlabojot dzirdes kvalitāti ikdienas situācijās.

Valsts atbalsta mehānismi nodrošina, ka dzirdes tehniskie palīglīdzekļi ir kļuvuši pieejamāki plašākam iedzīvotāju lokam – par dzirdes aparātu un citu surdotehniku nepieciešams veikt simbolisku iemaksu 7,11 EUR apmērā, ko var izdarīt centrā klātienē. Trūcīgi cilvēki no iemaksas ir atbrīvoti pavisam.

Lielākā daļa dzirdes traucējumu tiek konstatēti gados vecākiem cilvēkiem – vairāk nekā 25 % iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem skar dzirdes zudums. Dzirdes problēmas var attīstīties arī gados jaunākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas ilgstoši strādā trokšņainā vidē vai regulāri tiek pakļauti skaļiem trokšņiem. Tāpēc ieteicams veikt regulāras profilaktiskas dzirdes pārbaudes. Speciālisti atgādina, ka savlaicīga diagnostika un atbilstoša dzirdes aprūpe var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un novērst ar dzirdi saistītās problēmas.