Malnutrīcija onkoloģisko pacientu vidū ir tiešā veidā saistīta ar sliktu prognozi: palielinās mirstības rādītāji, pacienti pavada slimnīcā ilgāku laiku, palielinās ķīmijterapijas un staru terapijas toksicitāte, kuras dēļ bieži vien neizdodas pabeigt ķīmijterapiju un/vai staru terapiju pilnā ieplānotā apjomā, palielinās sarežģījumu biežums pēc ķirurģiskām operācijām, kā arī samazinās dzīves kvalitāte. Pētījumu dati liecina par to, ka mirstības rādītāji onkoloģiskiem pacientiem, kam ir malnutrīcija, ir četras reizes augstāki nekā pacientiem, kuriem nav malnutrīcijas. Apmēram 10–20% no visiem nāves gadījumiem onkoloģisko pacientu vidū ir tiešā veidā saistīti ar malnutrīciju, nevis ar pamatslimību.

Malnutrīciju ir ļoti viegli atpazīt. Ja kaut uz vienu no turpmāk minētajiem jautājumiem atbilde ir "jā", tad onkoloģiskajam pacientam ir nepieciešama konsultācija pie dietologa vai uztura speciālista.

• Vai pacientam samazinājusies ķermeņa masa pēdējo trīs mēnešu laikā?
• Vai pacienta ķermeņa masas indekss ir vienāds vai mazāks par 20,5 kg/m2? (Ķermeņa masas indeksu aprēķina, svaru kilogramos dalot ar auguma garumu metros, kas kāpināts kvadrātā.)
• Vai uzņemtā uztura daudzums ir samazinājies pēdējās nedēļas laikā?
• Vai pacientam ir kāda smaga slimība?

Cilvēka organismā audzējs spēj rādīt spēcīgu iekaisuma sindromu, kas izpaužas kā samazināta apetīte un izmaiņas vielmaiņas procesos. Samazinās organisma spēja izmantot cukurus kā enerģijas avotu, palielinās tauku sadale un izmantošana enerģijas vajadzībām, kas veicina tauku peroksidāciju (kaitīgu vielmaiņas produktu veidošanos), pastiprinās olbaltumu sadale un to izmantošana enerģijas vajadzībām, kā arī notiek pastiprināta iekaisuma olbaltumu veidošanos. Bieži vien malnutrīciju pastiprina ķīmijterapijas un staru terapijas blakusefekti: sāpes, vājums, ātra nogurdināmība, trauksme, depresija, sausums mutē, izčūlojumi mutes dobumā, sāpīga rīšana, traucēta rīšana, slikta dūša, vemšana, caureja, aizcietējumi, izmaiņas garšas un smaržas sajūtās.

Onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā prasības pēc uzturvielām paaugstinās un veido apmēram 1,5 gramus olbaltumu uz vienu kilogramu svara un 25–30 kilokalorijas uz vienu kilogramu svara. Savukārt vitamīnu un mikroelementu vajadzības ikdienā onkoloģiskajiem pacientiem nepalielinās. Jāatceras, ka teorētisks arguments, ka uzturvielas "baro vēzi" nav apstiprināts ar pierādījumiem saistībā ar slimības iznākumu, un tāpēc to nevar izmantot, lai neēstu vai samazinātu uzturvielu apjomu. Uztura plāna sastādīšana pie apmācīta dietologa vai uztura speciālista spēj nodrošināt optimālas ķermeņa masas uzturēšanu, uzturvielu deficīta novēršanu un korekciju, uzlabot pretaudzēja ārstēšanas panesību, samazināt ķīmijterapijas un staru terapijas blakusefektus, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti.

Onkoloģiskajiem pacientiem, kam ir otrā tipa cukura diabēts vai orāli glikozes tolerances traucējumi, var mazināt ogļhidrātu izmantošanu uzturā un kāpinātu tauku uzņemšanu uzturā, kas pozitīvi iespaidos cukura koncentrāciju asinīs. Papildus ķīmijterapijas laikā pacientiem ar malnutrīciju iesaka omega-3 taukskābes, kas uzlabo apetīti un pozitīvi iespaido ķermeņa un muskuļu masu. Ieteicamā omega-3 taukskābju deva dienā ir viens līdz divi grami, ko var uzņemt ar apmērām pieciem mililitriem zivju eļļas. Pašreiz nav pietiekamu pierādījumu par atsevišķu aminoskābju papildu lietošanu uzturā. Taču pētījumi liecina, ka papildu hidroksibutirāta vai arginīna lietošana uzturā var pozitīvi iespaidot muskuļa masu onkoloģiskiem pacientiem. Savukārt citu uztura bagātinātāju lietošana uzturā augstās devās onkoloģiskiem pacientiem nav vēlama un var būt pat kaitīga, jo pastāv mijiedarbības risks ar medikamentiem, ko lieto ķīmijterapijas laikā.

Ja staru terapijas laikā attīstās mukozīts jeb mutes dobuma vai rīkles gļotādas iekaisums un/vai izčūlojumi, ir jāmaina uzņemtā uztura konsistence. Piemēroti būtu valgas konsistences ēdieni, piemēram, zupas, biezeņu un citi ēdieni. Ēdienam tiek rekomendēts papildus pievienot mērces un augu eļļas. Mazāku kairinājumu radīs ēdieni, kas pasniegti atdzesēti vai istabas temperatūrā. Lai mazinātu sāpes, ieteicams izvairīties no kairinošiem produktiem uzturā, piemēram, tomātiem, citrusaugiem, etiķa, asiem ēdieniem, kafijas un alkoholiskiem dzērieniem. Lai sekmētu iekaisuma mazināšanu, svarīgi regulāri kopt mutes dobumu, lietojot tam paredzētus līdzekļus, ko var iegādāties aptiekās.

Cita ļoti bieža staru terapijas blakne ir kseostomija jeb sausums mutē. Šiem pacientiem arī būtu piemēroti mīkstas un valgas konsistences ēdieni. Papildus rekomendē lietot daudz šķidruma dienas laikā, kā arī ēšanas laikā, lai atvieglotu uztura norīšanu. Lai stimulētu siekalu izdali, iesaka skābenus ēdienus, piemēram, citrusaugus, etiķi, skābas karameles un tamlīdzīgi. Tā kā siekalu izdali mazina alkoholiskie dzērieni, no tiem būtu jāizvairās, kā arī mutes dobuma kopšanai būtu jāizvēlas līdzekļi, kas nesatur alkoholu. Lai mazinātu diskomfortu, kas ir saistīts ar sausumu mutē, papildus var guļamistabā pie gultas izvietot gaisa mitrinātājus.

Staru un ķīmijterapijas laikā bieži vien mainās garšas un smaržas sajūta, tāpēc pacientiem veidojas nepatika pret ierastiem ēdieniem. Visbiežāk cilvēki sūdzas par metālisku piegaršu ēdienam. To var novērst vai mazināt, lietojot atdzesētus ēdienus. Visiem pacientiem iesaka eksperimentēt ar garšvielām un garšaugiem, tos bagātīgi pievienojot ēdienam. Papildus metālisko garšu var mazināt gatava ēdiena uzglabāšana plastmasas konteineros, kas paredzēti ēdieniem.

Lielākā daļa onkoloģisko pacientu ārstēšanas laikā izjūt nespēku, kas var kļūt par šķērsli uztura uzņemšanai. Tāpēc iesaka lietot ātri un viegli pagatavojumus ēdienus. Uzturā rekomendē izmantot produktus ar augstu uzturvielu daudzumu, piemēram, gaļu, olas, biezpienu un citus. Papildus starp ēdienreizēm var izmantot dažādus našķus un uzkodas, piemēram, žāvētus augļus vai riekstus. Jāatceras, ka ir svarīgi ikdienā veikt kādas fiziskas aktivitātes, kas ilgtermiņā mazinās nogurumu. Nespēks un ātra nogurdināmība onkoloģiskiem pacientiem ir tiešā veidā saistīta ar samazinātu apetīti. Ļoti svarīgi uzturu uztvert kā vienu no svarīgām ārstēšanas procesa sastāvdaļām.

Pacientiem staru un ķīmijterapijas laikā var attīstīties slikta dūša, lai arī viņi saņem medikamentozu ārstēšanu. Lai to mazinātu, vēlamas regulāras biežas neliela apjoma ēdienreizes četras līdz sešas reizes dienā. Ieteicams izvairīties no trekniem, asiem un pārmērīgi saldiem produktiem uzturā, kā arī nelietot ēdienus ar asu un stipru smaržu. Piemēroti būtu sasmalcināti mīkstas konsistences ēdieni. Starp ēdienreizēm jālieto caurspīdīgi atdzesēti negāzēti dzērieni.

Vēl viens bieži sastopams sarežģījums staru un ķīmijterapijas laikā ir caureja. Lai novērstu atūdeņošanos, jālieto ar sāļiem bagāti dzērieni, piemēram, sāļie negāzētie minerālūdeņi, sporta dzērieni un citi. Uzturā iesaka samazināt ar šķiedrvielām bagātu produktu lietošanu, piemēram, svaigus dārzeņus, pilngraudu produktus un citus. Augļi un dārzeņi būtu lietojami bez miziņām un sēklām un tikai pēc termiskas apstrādes. Vēlami balto miltu izstrādājumi, baltmaize, makaronu izstrādājumi. Dzīvnieku valsts produkti nav jāierobežo. Jāizvairās no alkohola,daudzvērtīgo spirtu saldinātāju lietošanas (mannīts, ksilitols, sorbitols).

Par spīti tam visam, ļoti bieži tikai ar parasto uzturu novērst svara samazināšanos onkoloģiskiem pacientiem ārstēšanas laikā nav iespējams. Tāpēc nepieciešamības gadījumā papildus var lietot speciālo medicīnisko pārtiku dzērienu veidā, ko iespējams iegādāties aptiekās. Parasti dzērieni ir bagātināti ar enerģiju un olbaltumiem (vidēji ap 15–20 gramu olbaltumu un 200–300 kilokaloriju 100–250 mililitru pudelē). Par papildu speciālā medicīniskā uztura lietošanu var konsultēties ar dietologu vai uztura speciālistu, kas nepieciešamības gadījumā palīdzēs izvēlēties piemērotāko produktu.

Raksta avots: www.arsts.lv