Konsultēja Ārija Brīze, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite.

Aknas ir ne tikai viens no mūsu organisma lielākajiem nepāra orgāniem, bet arī galvenā laboratorija, kas nepārtraukti "filtrē" cirkulējošās asinis, pārveidojot tajās nonākušās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas par tādām ķīmiskām substancēm, kuras mūsu organisms spēj izmantot.  Aknām ir pāris simti dažādu svarīgu funkciju. Tās aktivē un inaktivē dažādus hormonus, sintezē plazmas olbaltumvielas, regulē glikozes līmeni asinīs, kā arī "atindē" asinis jeb izvada no tām toksīnus un citas ķīmiskās atkritumvielas. Mazkustīgums, liekais svars, vides piesārņojums, alkohola lietošana un citi faktori arvien biežāk rada draudus aknu veselībai, tāpēc šim svarīgajam orgānam jāpievērš īpaša uzmanība. Labā ziņa – aknu slimību ārstēšanā arī Latvijā no šī gada ir pieejamas jaunas, efektīvākas zāles, kas aknu vēža pacientiem nodrošina garāku dzīvildzi un labāku dzīves kvalitāti.

Aknas – pacietības un labas uzvedības paraugs

Aknas ir pacietīgas – tās vairumā gadījumu nesāp, jo tām nav nervu receptoru, kas signalizē par sāpēm. Ja rodas sūdzības par sāpēm labajā paribē, tad, visticamāk, šos simptomus rada žultspūšļa, žultsceļu iekaisuma vai aizkuņģa dziedzera problēmas. Tieši šīs aknu "labās uzvedības" dēļ cilvēkam nereti nav nekādu sūdzību līdz pat brīdim, kad ļaundabīgās izmaiņas jau ir visai nopietnas.

Aknas ir ne tikai pacietīgas, bet arī "klusas" – to audzējiem raksturīgās pazīmes agrīnās stadijās nav specifiskas un var tikt novērotas arī citu slimību gadījumā, kā arī liecināt par dažāda cita veida veselības problēmām, tāpēc aknu vēzis nereti tiek atklāts novēloti.

Aknu vēzis un tā riska faktori

Aknu vēzis mēdz būt primārs (attīstās aknās) un metastātisks (vēža šūnas nonāk aknās no citiem audzēju primāri skartiem orgāniem, proti, tās var būt kolorektālā vēža, neirodendokrīno audzēju, plaušu, krūts vēža metastāzes). Metastātisks aknu vēzis ir satopams biežāk par primāro aknu audzēju. Aknu nepārtrauktā saskare ar lielu daļu organisma asiņu lielā mērā ir iemesls tam, kāpēc izplatītāks ir tieši metastātisks aknu audzējs. Tā, piemēram, aknu metastāzes attīstās aptuveni 50% kolorektālā vēža pacientu (Latvijā - vairāk nekā 1 000 pacientiem gadā).

Primārais aknu vēzis pasaulē ir sestā izplatītākā audzēju lokalizācija, kas skar galvenokārt vīriešus pēc 50 gadu vecuma, turklāt saslimšanas risks līdz ar gadiem pieaug. Visbiežāk sastopamais (apmēram 90 % gadījumu) primārā aknu vēža veids ir hepatocelulārā karcinoma jeb hepatoma (starp citu, globāli trešais ar vēzi saistītais nāves iemels), kas veidojas gan no aknu šūnām jeb hepatocītiem, gan no žultsvadu epitēlijšūnām.

Runājot par statistiku, Latvijā saslimstība ar aknu vēzi ir mazāka nekā pasaulē vidēji, taču lielā mērā tas skaidrojams ar novēloto slimības fakta konstatāciju – proti, daudzos gadījumos diagnozes apstiprināšanai biopsija nemaz netiek veikta, jo pacienta stāvokļa dēļ ārstēšana vairs nav iespējama.

Aknu vēža attīstībā nozīme ir arī ģimenes slimību vēsturei, īpaši vielmaiņas slimībām, kā arī virknei dažādu citu saslimšanu, piemēram: hroniskam B un C hepatītam; aknu cirozei, diabētam un aknu steatozei jeb taukainajai hepatozei; dzelzs un vara vielmaiņas traucējumiem jeb hemohromatozei un Vilsona slimībai (sindromiem, kam raksturīga pastiprināta dzelzs un vara uzkrāšanās/izgulsnēšanos dažādos orgānos, tai skaitā, aknās); kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanai un pārmērīgai alkohola lietošanai; anabolo (muskuļu masu palielinošo) steroīdu ilglaicīgai lietošanai; aflatoksīnu jeb kancerogēno vielu iedarbībai, ko rada neatbilstošas uzglabāšanas rezultātā uz kultūraugiem - graudiem, riekstiem – izveidojusies pelējuma sēne.

Sabiedrības veselības drošības un aknu vēža risku mazināšanas kontekstā būtiski uzsvērt divas lietas – vakcināciju pret B hepatītu, kas novērš inficēšanos ar B hepatīta vīrusu un līdz ar to – potenciālu hroniska iekaisuma attīstību līdz vēža stadijai (Latvijā zīdaiņu vakcinācija valsts imunizācijas kalendāra ietvaros tiek veikta kopš 1996. gada), kā arī inovatīvo C hepatīta terapiju, kas pilnībā "atbrīvo" organismu no šī vīrusa klātbūtnes, novēršot aknu cirozes attīstību (Latvijā pieejama kopš 2017. gada).

Aknu vēža simptomi

Aknu vēža simptomi  pamatā ir  nespecifiski.

Nogurums

Viens no pirmajiem signāliem, kas liecina par veselības problēmām, ir nogurums un izteikts nespēks. Organismam cīnoties ar saslimšanu, ķermenim trūkst enerģijas, pašsajūta neuzlabojas pat pēc ilgstošas atpūtas vai miega.

Apetītes traucējumi

Pat pēc nelielām maltītēm iespējama diskomforta sajūta labajā paribē un nepatīkama "pilnuma" izjūta. Ar laiku apetīte var samazināties vai izzust pavisam. Laika gaitā šis simptoms var ‘kombinēties’ ar sliktu dūšu, vemšanu un citiem gremošanas traucējumiem.

Neizskaidrojams svara zudums

Audzējam attīstoties, var samazināties ķermeņa svars.

Nieze

Aknu darbības traucējumu vai iekaisuma rezultātā var parādīties visa ķermeņa nieze.

Dzelte

Ja aknas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt (aknu šūnu jeb hepatocītu bojājuma vai žultsceļu sašaurinājuma rezultātā), asinīs palielinās žults pigmenta bilirubīna (viela, kas rodas hemoglobīna noārdīšanās rezultātā) koncentrācija. Pigmentam pārsniedzot noteikto normu, cilvēka āda, acu baltumi un gļotāda kļūst dzeltenīga.

Palielinātas aknas

Audzējam kļūstot lielākam, pieaug iekaisums un arī aknas apmēri – orgāns kļūst jutīgs, radot pastāvīgas vēdersāpes un vēdera pūšanos/ apmēra palielināšanos (vēdera dobumā uzkrājas šķidrums, palielinās liesa). Sāpes var izstarot arī uz muguru.

Diagnostika – ne vienmēr viegla

Aknu vēzis nereti tiek diagnosticēts, dinamiski novērojot kādas citas aknu slimības. Ir gadījumi, kad aizdomas rada normai neatbilstoši laboratoriskie aknu testi, kam seko mazāk vai vairāk komplicēti attēldiagnostikas izmeklējumi – ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, aknu asinsvadu angiogrāfija (ar kontrastvielu izmantošanu); tāpat arī diagnozes precizēšanai tiek izmantotas laparoskopijas un biopsijas metodes.

Jāuzsver, ka aknu vēzi tā metastātiskās dabas dēļ radioloģiski atpazīt ne vienmēr ir viegli un vienkārši – tas prasa no ārsta-radiologa lielu pieredzi un specializāciju darbā ar šo audzēja lokalizāciju. Tāpēc pacientiem, kuriem ir kaut mazākās aizdomas par ļaundabīgiem procesiem aknās, noteikti būtu jāveic kontroldiagnostika specializētajās onkoloģijas klīnikās.

Kā ārstē aknu vēzi?

Diemžēl aknu vēzis nav viegli ārstējams un prognožu ziņā ir viena no mazāk labvēlīgākajām audzēju lokalizācijām. Aknu vēža ārstēšanu sarežģītu un ierobežotu padara fakts, ka visbiežāk tas rodas pacientiem, kuru aknas jau ir bojātas. Tieši tāpēc viņiem ir grūtāk panest nepieciešamo terapiju vai procedūras – blakusparādību ietekmē aknu funkcija mēdz pasliktināties vēl vairāk.

Primārā aknu vēža gadījumā labākais risinājums ir ķirurģiska ārstēšana. Audzēja rezekcijas sekmes ietekmē audzēja izmērs, audzēju skaits, aknu "struktūru" (asinsvadu, žultsvadu) iesaiste, neskarto aknu funkciju apjoms, audzēja ārpus aknu izplatība. Turklāt pēdējo desmitgažu laikā ķirurģiskās metodes ir attīstījušās, tāpēc to pielietojums ir aizvien veiksmīgāks.

Tomēr aknu vēža gadījumā ķirurģiska ārstēšana ne vienmēr ir iespējama, jo to nepieļauj pacienta vispārējais stāvoklis – veselo aknu audu ir pārāk maz, lai aknas varētu funkcionēt pēc plašas operācijas; audzējs ir pārāk izplatījies (vairāki nelieli audzēji), lai to būtu iespējams izoperēt. Tad var tikt izmantota radiofrekvences ablācija – mazinvazīva radioloģijas metode, kuras pamatā ir augstas frekvences elektriskā strāva, kas tiek nogādāta precīzi audzējā, tādējādi to iznīcinot. Tāpat aknu audzēju terapijā tiek izmantota arī stereotakses staru terapija (radioķirurģija) – ļoti lielas jonizējošā starojuma devas precīza "ievadīšana" audzējā, kā arī transarteriāla ķīmijembolizācija (audzēju apasiņojošo artēriju "slēgšana" ar lokāli ievadītu, speciālu medikamentu palīdzību).

Jaunas zāles un garāks mūža ilgums

Arī aknu vēža ķīmijterapijā nav daudz jaunu medikamentu. Viens no efektīvākajiem – tirozīnkināzes inhibitors – radīts vairāk nekā pirms 10 gadiem. Aizvien jauni klīniskie pētījumi pierāda tā spēju nodrošināt vairāk nekā divu gadu dzīvildzi hepatocelulārās karcinomas pacientiem. Primāra aknu vēža gadījumā tas ir patiešām daudz. Un šie rezultāti ir tā saucamajam "vidējam pacientam", kas nozīmē to, ka ir pacienti, kuri, savlaicīgi uzsākot terapiju, iegūst pat būtiski labākus rezultātus.

Primāra aknu vēža gadījumā mēs beidzot varam 1. līnijas terapijā pielīdzināties pārējai pasaulei, tāpēc īpaši svarīgi ir uzsākt terapiju pareizajā brīdī, kad iespējams lielākais ieguvums pacientam. Apsveicami, ka jaunais medikaments kopš 2019. gada jūlija Latvijā ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā kā pirmās izvēles medikaments hepatocelulārās karcinomas terapijā un ar konsīlija lēmumu to jau šobrīd saņem vairāki pacienti.

Pasaulē aknu vēža ārstēšanā šobrīd ir pieejami arī otrās un trešās izvēles jeb līnijas medikamenti – tirozīnkināžu inhibitori, citas mērķterapijas zāles  un imūnterapija, taču Latvijā pagaidām tie vēl nav kompensēti. Katrā ziņā onkoloģija ir viena no tām terapijas jomām, kurā visstraujāk ienāk biofarmaceitiskie medikamenti un tiek īstenoti personalizētās medicīnas principi. Tāpēc jācer, ka arī aknu vēža pacientiem dzīvildzes un dzīves kvalitātes prognozes uzlabosies vēl vairāk.