Mūsu sabiedrībā sievietes kopumā pret savu veselību izturas atbildīgāk nekā vīrieši, tomēr vēl arvien onkoloģiskās slimības arī sievietēm bieži tiek konstatētas pārāk novēloti. To skaitā dzemdes kakla vēzis.

RSU asistents un dermatologs Raimonds Karls stāsta, kāpēc rodas ādas vēzis, kas Latvijā ir pirmajā vietā starp visām onkoloģiskajām saslimšanām, un aicina neapmeklēt solāriju, tādā veidā mazinot risku saslimt ar ādas vēzi.

Lai gan ļaundabīgs audzējs līdz šim visbiežāk ir asociējies ar nenovēršami letālu iznākumu, mūsdienās šī diagnoze vairs nenozīmē neizbēgami drīzu nāvi un nolemtību.

Olnīcu vēzis ir viens no audzējiem, kas visbiežāk izrādās nāvējošs. Statistika apliecina, ka letāls iznākums paredzams vairāk nekā pusē saslimšanas gadījumu. Sākotnējās stadijās šai slimībai trūkst pārliecinošu simptomu.

Ir daudz rakstīts, pētīts un diskutēts par dažādajām onkoloģisko slimību formām, bet ko zinām par galvas smadzeņu audzēju?

"Kas var būt labāks, kā uzdāvināt bērnam mammu, kaut uz gadu...," par krūšu pašpārbaudi un regulāru krūšu pārbaužu nepieciešamību stāsta onkoloģe – ķīmijterapeite Dr.habil.med. Dace Baltiņa, RSU asoc. profesore, RAKUS galvenā speciāliste.

Sarmīte Baltkāje (81) ir krūts ķirurģijas onkoloģe ar vairāk nekā 55 gadu darba stāžu. Daktere ar krūts vēzi ir saskārusies, ne tikai ārstējot pacientes. Pirms 10 gadiem krūts vēzis tika diagnosticēts arī viņai.

Par to, kā tikt galā ar krūts vēzi ne tikai fiziski, bet arī garīgi, stāsta ārste, psiholoģe, psihoterapeite un Latvijas Psihoterapeitu biedrības biedre Inna Savoņa.

Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs Latvijā, un risks ar to saslimt dzīves laikā ir katrai devītajai sievietei. Tomēr ir dažādi riska faktori, kas šo saslimšanu var veicināt, un dažus no tiem tu vari novērst pati.

Latvijā aizvien ir viens no augstākajiem dzemdes kakla vēža saslimstības un mirstības līmeņiem Eiropā. Taču savlaicīga prevencija un diagnostika ļauj šīs slimības riskus un sekas būtiski mazināt.