Sarmīte Baltkāje (81) ir krūts ķirurģijas onkoloģe ar vairāk nekā 55 gadu darba stāžu. Daktere ar krūts vēzi ir saskārusies, ne tikai ārstējot pacientes. Pirms 10 gadiem krūts vēzis tika diagnosticēts arī viņai.

Par to, kā tikt galā ar krūts vēzi ne tikai fiziski, bet arī garīgi, stāsta ārste, psiholoģe, psihoterapeite un Latvijas Psihoterapeitu biedrības biedre Inna Savoņa.

Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs Latvijā, un risks ar to saslimt dzīves laikā ir katrai devītajai sievietei. Tomēr ir dažādi riska faktori, kas šo saslimšanu var veicināt, un dažus no tiem tu vari novērst pati.

Latvijā aizvien ir viens no augstākajiem dzemdes kakla vēža saslimstības un mirstības līmeņiem Eiropā. Taču savlaicīga prevencija un diagnostika ļauj šīs slimības riskus un sekas būtiski mazināt.

Ik gadu Latvijā pieaug saslimstība un mirstība no zarnu jeb kolorektālā vēža. Pēdējo 25 gadu laikā saslimšanas biežums ar šo vēža paveidu ir dubultojies.

Ar pārdomātu uzturu, regulārām pastaigām svaigā gaisā, attsakoties no smēķēšanas un ierobežojot alkohola patēriņu, ir iespējams samazināt risku saslimt ar zarnu vēzi.

Pacientiem ar nopietnām saslimšanām ārstēšana būtu efektīvāka un slimnieku dzīves kvalitāte - augstāka, ja Latvijas veselības aprūpē būtu plašāk pieejami biofarmācijas medikamenti, kuru trūkumu ietekmē veselības aprūpes politikas veidotāju un ārstu nepietiekamas zināšanas un izpratne par biofarmāciju, secināts SKDS veiktajā medicīnas ekspertu aptaujā un tās prezentācijā "Biofarmācija - Latvijas personalizētās veselības aprūpes nākotne", kas norisinājās 21. augustā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Kad uzzini mammas diagnozi olnīcu vēzis, uzreiz - gribot negribot - deniņos kā truls duncis iedur jautājums: vai arī man tas draud?

(melanoma; gr. melas, melanos melns)