Urīnpūšļa vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas veidojas urīnpūšļa audos. Sākotnēji audzēja šūnas visbiežāk skar urīnpūšļa sieniņu virspusējo daļu, bet, slimībai attīstoties, vēzis izplatās dziļākos audos un var skart arī citus ķermeņa orgānus. Lai audzēju būtu iespējams veiksmīgi ārstēt, ir būtiski pievērst uzmanību pirmajiem saslimšanas simptomiem un laikus veikt nepieciešamo diagnostiku.

Riska faktori

Speciālisti norāda, ka eksistē vairāki riska faktori, kas veicina urīnpūšļa vēža attīstību. Ja pacients ietilpst kādā no riska grupām, viņam reizi gadā ir jāveic urīna analīze, tādējādi laikus atklājot ļaundabīgo šūnu veidošanos un uzsākot ārstēšanās kursu.

Vecums. Urīnpūšļa audzējs visbiežāk novērojams pacientiem pēc 60 gadu vecuma, tomēr atsevišķos gadījumos audzējs tiek atklāts arī jaunākiem cilvēkiem.

Dzimums. Urīnpūšļa vēzis vīriešiem tiek diagnosticēts trīs līdz četras reizes biežāk nekā sievietēm.

Smēķēšana. Lietojot tabakas izstrādājumus, organismā nonāk ievērojams daudzums kaitīgu ķīmisku vielu, no kurām daļa tiek izvadīta ar urīna palīdzību. Ķimikālijas kairina urīnpūšļa gļotādu, tādējādi veidojot labvēlīgu vidi audzēja šūnu attīstībai. Statistika liecina, ka smēķēšana ir galvenais urīnpūšļa vēža attīstības cēlonis aptuveni pusē saslimšanas gadījumu.

Ilgstoša ķīmisku vielu iedarbība uz organismu. Vēža attīstību veicina ilgstoša atrašanās noteiktu ķimikāliju iedarbībā – šis riska faktors visbiežāk attiecināms uz cilvēkiem, kas ikdienā darbojas ražošanas sfērā. Par kaitīgām tiek uzskatītas vielas, kas atrodamas krāsās, metāla, naftas un gumijas izstrādājumos.

Atsevišķu medikamentu lietošana. Urīnpūšļa vēža attīstību veicina atsevišķi onkoloģiski medikamenti, kā arī diabēta ārstēšanas preparāti.

Hronisks urīnpūšļa iekaisums. Audzēja šūnu veidošanos var veicināt hroniskas un regulāras urīnceļu infekcijas vai iekaisumi, piemēram, cistīts.

Slimību vēsture. Risks saslims ar urīnpūšļa vēzi palielinās, ja ar to slimojis kāds no ģimenes locekļiem, kā arī, ja saslimšana jau reiz sekmīgi ārstēta. Šādā gadījumā ir īpaši būtiski veikt regulāras pārbaudes, tādā veidā novēršot audzēja atkārtotu iespējamību.

Simptomi

Viens no izplatītākajiem urīnpūšļa audzēja simptomiem ir asins piejaukums urīnam. Pacients var izjust nelielas sāpes, taču sākotnēji urinēšana visbiežāk nesagādā it nekādu diskomfortu. Slimībai attīstoties, iespējams novērot biežāku nepieciešamību urinēt, tāpat var parādīties sāpes un diskomforts urinēšanas laikā. Šīs pazīmes nereti tiek maldīgi uzskatītas par urīnpūšļa infekciju, sievietes simptomus mēdz saistīt ar menstruālo asiņošanu vai menopauzi. Ir svarīgi nemēģināt uzstādīt diagnozi patstāvīgi, bet vērsties pēc palīdzības pie ārstā, tādējādi noskaidrojot nepatīkamo pazīmju cēloni.

Tāpat pacients var sūdzēties par sāpēm sānos, mazajā iegurnī, muguras lejasdaļā vai vēderā. Slimības vēlākajās stadijās iespējams saskarties ar neizskaidrojamu nespēku un nogurumu, var pazust apetīte un kristies svars.

Diagnostika un ārstēšana

Latvijā pieejamas vairākas urīnpūšļa audzēja diagnostikas metodes. Ja ārstam rodas aizdomas par urīnpūšļa saslimšanu, pacientam tiek veiktas urīna analīzes, savukārt pēc tam izmeklēšana ar ultrasonogrāfiju vai cistoskopija, kas ļauj ieraudzīt audzēja šūnas. Tāpat diagnostiku var veikt, izmantojot datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Urīnpūšļa vēzis pakļaujas dažādām ārstēšanas metodēm, tāpēc piemērotāko izraudzīsies ārstējošais speciālists, ņemot vērā pacienta individuālo saslimšanas gadījumu.