Kaulu vēzi iespējams diagnosticēt divos atšķirīgos gadījumos – situācijās, kad ļaundabīgs audzējs veidojas kaula iekšpusē un tad, kad vēža šūnas metastāžu veidā no cita orgāna izplatās uz kauliem.

Vēzis ir slimība, kuru agrīni atklājot iespējams izārstēt – tieši zināšanu trūkums bieži vien ir tas, kas liedz šo onkoloģisko slimību atklāt agrīnā stadijā un uzsākt agrīnu ārstēšanu.

Varam plaši runāt par pagrieziena punktiem dzīvē, kas spēji izmaina ierastos apstākļus un nākotnes plānus. Nav noslēpums, ka dažkārt par šādu pagrieziena punktu var kļūt smaga diagnoze pašam vai tuviniekam, un ar "smaga diagnoze" bieži vien, pirmkārt, saistām onkoloģiskās saslimšanas.

Onkoloģisko saslimšanu gadījumu nav daudz vairāk kā agrāk, vienkārši ir uzlabojusies diagnostika un palielinājies cilvēku mūža ilgums.

Kaut arī nieru vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem uroloģiskajiem audzējiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors un urologs Linards Rēdmanis uzskata, ka nieru vēzis vēl nenozīmē dzīves beigas.

Gan olnīcu vēzis, gan arī dzemdes ķermeņa vēzis joprojām ir izplatīti sieviešu mirstības cēloņi Latvijā un pasaulē.

Urīnpūšļa vēzis ir liela problēma gan pasaulē, gan Latvijā - trīs procenti no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar urīnpūšļa vēzi.

Onkoloģiju izmeklējumu jomā pieaug ārstu kvalifikācija, un arī paši pacienti kļūst aizvien izglītotāki, galvenokārt, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, kas ļauj atrast dažādu informāciju.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un ķirurgs Guntars Pupelis stāsta, ka lielākā problēma ir konstatēt aizkuņģa dziedzera vēzi agrīnās stadijās, jo pacientam nav nekādu īpašu simptomu.

Saslimstība ar ļaundabīgo limfoīdās sistēmas slimību limfomu, kas parasti lokalizējas limfas mezglos, bet var skart arī aknas, liesu un kaulu smadzenes, pēdējā laikā pieaug.