Kaut arī teorētiski lielākā daļa cilvēku atzīst, ka veselība viņiem ir pirmajā vietā, ikdienā ne visi velta laiku tam, lai parūpētos par sevi. Mēs varam ar vislielāko atbildību izdarīt darba pienākumus un parūpēties par ģimenes locekļu vajadzībām, bet dažkārt aizmirstam par mums vistuvāko cilvēku – sevi pašu.

Latvijas platuma grādos D vitamīns trūkst teju ikvienam, un tā deficīts var radīt nopietnu apdraudējumu veselībai. Turklāt bieži D vitamīna deficītam nav acīmredzamu simptomu, tāpēc mediķi reizi gadā iesaka pārbaudīt tā koncentrāciju asinīs. Taču, neskatoties uz situācijas nopietnību, cilvēki ir pārāk vieglprātīgi.

 Šobrīd valstī ir izsludināta gripas epidēmija, tāpēc nepieciešams pievērst vairāk uzmanības veselībai un dažādiem profilaktiskajiem pasākumiem labas veselības uzturēšanā. Gripa, saaukstēšanās un dažādas citas slimības mūs visvairāk apdraud brīdī, kad imunitāte ir novājināta.

Daudz laika pavadot pie datoriem un sēdus pozīcijā, reti sportojot un mazāk kustoties, diemžēl sprands ir kļuvis par vājo vietu ļoti daudziem. Kāpēc tā notiek, kad jāvēršas pie ārsta un kā sev palīdzēt akūtu spranda sāpju gadījumā?

Ziemas aukstums labi der, lai norūdītos. Viens no veidiem ir peldes ledainā ūdenī, tomēr tas jādara ar apdomu un nekad vienatnē. Kā pareizi uzsākt ziemas peldēšanu, ja nolemts roņot, kas jādara, lai sagatavotos pirmajai peldei un kā pēc tās palutināt ādu, lai tā būtu starojoši skaista?

Ziemas periods vienmēr ir bijis izaicinājums matu kopšanā – aukstums un vējš ārā, sauss gaiss siltajās iekštelpās matus var padarīt nedzīvus un bojāt, ja tiem netiek nodrošinātas pilnvērtīgas rūpes. "Par matiem ir jārūpējas tāpat kā par ādu, ne par velti tie veido un atsvaidzina tēlu, padarot cilvēka izskatu unikālu," pauž eksperte.

Parasti vīrieši pie urologa vēršas, ja viņiem parādās atsevišķi apakšējo urīnceļu simptomi, taču speciālisti iesaka profilaktiskas vizītes arī nosacīti veseliem vīriešiem, skaidro ārsts-uroloģijas specialitātes rezidents.

Sāpju sajūtai ir sava bioloģiskā jēga. Tā var būt pozitīva – spēj pasargāt mūs no draudošām briesmām, piemēram, gadījumā, kad nejauši pieskaramies karstam objektam un nekavējoties roku atraujam. Taču tai ir arī negatīvā puse – līdzko informācija ir saņemta, modulēta un izprasta, tā kļūst lieka, pārvēršas nevajadzīgās ciešanās.

Apsārtušas, nogurušas acis, sūrstēšana, niezēšana, svešķermeņa sajūta acī, acu asarošana. Reizēm šķiet, ka pasliktinājusies arī redze. Pacientu, kas ar šādiem simptomiem vēršas pie acu ārsta, pēdējos gados kļūst arvien vairāk. Visbiežāk pie vainas ir sausās acs sindroms. Par to, kā tas rodas un kā to ārstē, stāsta acu ārste – ķirurģe.

Saaukstēšanās un gripas sezonā imunitāte ir organisma galvenais palīgs, kas var pasargāt no saslimšanas. Taču, kā rīkoties, ja imunitāte nav tā stiprākā un ķermenim nepieciešama palīdzība cīņā ar vīrusiem un nelabvēlīgajām baktērijām?