Pirmajās maija dienās Starptautiskās Astmas dienas ietvaros, domājot par veselīgu sabiedrību nākotnē, šogad pasaulē īpaši aktualizēti ar vides ietekmi saistīti jautājumi astmas profilaksē. 

Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt.

Minerālvielas, tāpat kā vitamīni, atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tās rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Lai gan ar pārtiku organisms var uzņemt vajadzīgās uzturvielas, bieži to daudzums ir nepietiekams.

Šķiet, tik daudz zināms par sezonālajām alerģijām – kāpēc tās rodas un kā izvairīties – taču, kad sākas lielā pavasara ziedēšana un līdz ar to arī šķaudīšana un acu asarošana, paliec viens pret vienu ar mokošajiem simptomiem un aktuāls kļūst jautājums: ko lai es daru tieši tagad?

Epilepsija – samērā bieži sastopama saslimšana, ar kuru sirgstošajiem var būt raksturīga īslaicīga samaņas atslēgšanās, sastingums, nespēja sekot notiekošajam, bet nopietnākos gadījumos – krampji, apziņas zaudēšana, krišana un citas pazīmes.

Pārsteidzoši, bet visai bieži iemesls tūskai var būt pavisam ikdienišķs. Šai diskomfortu radošai problēmai ir jāatrod iemesls un jācenšas novērst. Farmaceite skaidro, ka tūsku rada liekais šķidrums, kas uzkrājas noteiktās ķermeņa zonās, un iesaka vairākus vienkāršus paņēmienus, kā no tās atbrīvoties. 

Steidzami ir jāmaina pašlaik Latvijā bērniem lietotā 10-valentā vakcīna pret pneimokoku infekciju (PCV), kas iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā.  Imunizācijas valsts padomes vadītāja, profesore Dace Zavadska skaidro pneimokoku infekcijas bīstamību bērniem.

Miegu spēcīgi ietekmē gan mūsu paradumi un darbības, gan vide mums apkārt. Pavasarī, kad dienas kļūst garākas, vairāk laika pavadām ārpus mājām, kā arī stress, ar kuru saskaramies ikdienā, var radīt robus mūsu miega režīmā. 

Piedzīvojot sāpes krūšu apvidū, gluži dabiski pārņem bažas par sirds veselību – ikkatram zināms, ka pēkšņas sāpes krūtīs var liecināt par sirdstrieku jeb infarktu. Tomēr nepatīkamās sajūtas var izraisīt arī citi faktori, tai skaitā dažādu orgānu saslimšanas, traumas vai pat panika un trauksme.

Reti kurai kaitei kā riska faktors netiek piesaukta smēķēšana un, lai arī ar kādu veselības problēmu apmeklē ārstu, pirmais, par ko mediķis painteresēsies: vai smēķējat? Saņemot piekrītošu atbildi, pilnīgi noteikti ieteiks atmest kaitīgo ieradumu. Ja vien tas būtu tik vienkārši…