Sviedru izdalīšanās ir dabisks un nepieciešams ķermeņa process – tā palīdz nodrošināt termoregulāciju, uzturēt normālu asinsspiedienu un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Pastiprināta svīšana bieži vien novērojama intensīvas fiziskās slodzes laikā vai karstos laikapstākļos, taču gadījumos, kad svīšana ir pārmērīga, tā var sagādāt ievērojamu diskomfortu un pat signalizēt par nopietnām veselības problēmām. Kādi ir pastiprinātas svīšanas cēloņi un kā ar to iespējams cīnīties, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

„Svīšanas procesa rezultātā organisms izvada vielmaiņas galaproduktus, regulē asinsspiedienu un izdala siltumu, kā rezultātā spēj uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru. Visvairāk sviedru dziedzeru atrodas padusēs, cirkšņos, uz plaukstām un pēdām, līdz ar to šīs ķermeņa daļas parasti svīst pastiprināti. Pastiprināta svīšana ir normāla brīžos, kad piedzīvojam stresu, veicam fizisku darbu vai intensīvi sportojam, tāpat arī karstos laikapstākļos, kad svīstot organisms rūpējas par termoregulāciju. Īslaicīgas pastiprinātas svīšanas epizodes novērojamas, arī piedzīvojot drudzi vai hormonālas svārstības, piemēram, periodā pirms menstruācijām. Šajos gadījumos svīšana norimstas, tiklīdz ir novērsts tās cēlonis. Vasaras sezonā svīšana ir ierasta parādība – pat tad, ja svīšana ir pārmērīga, cilvēkiem nereti šķiet, ka pie vainas ir karstais laiks vai pārlieku ilga uzturēšanās saulē. Tomēr, ja svīšana kļuvusi par nopietnu traucēkli un ietekmē ikdienu, ir vērts doties pie ārsta, lai noteiktu tās cēloni. Tāpat jāpārliecinās, ka ievēroti visi priekšnoteikumi svīšanas mazināšanai, piemēram, izvēlēts atbilstošs apģērbs un ievērota higiēna,” norāda farmaceite.

Cik daudz ir par daudz jeb kā atpazīt pārmērīgu svīšanu?

Diennakts laikā cilvēka organisms izdala vidēji 0,5–1,5 litrus sviedru. Izdalīto sviedru daudzums var palielināties ārējo faktoru ietekmē, taču tie gandrīz tūlītēji nožūst, neradot vērā ņemamu diskomfortu. Pārmērīgas svīšanas gadījumā ķermenis diennaktī var izdalīt pat vairākus litrus sviedru. Lai gan izdalīto sviedru apjomu paša spēkiem noteikt nevar, par pārmērīgu svīšanu liecina tādi simptomi kā sviedru izdalīšanās miera stāvoklī, šķietami bez iemesla, nepieciešamība regulāri pārģērbties, lietot speciālus ieliktnīšus, biežāk nekā reizi dienā izmantot dezodorantu, kā arī pastāvīgs diskomforts un emocionāli pārdzīvojumi svīšanas dēļ.

„Jāņem vērā, ka pārmērīga svīšana ir ne tikai traucējoša un nepatīkama, bet atstāj negatīvu ietekmi uz organismu. Pastāvīgi svīstot, var rasties ādas kairinājums, kas veicina dermatītu un ādas sēnīšu slimības, var parādīties izsitumi un ādas iekaisums. Svīstot ķermenis zaudē ievērojamu daudzumu sāļu, kā rezultātā organismam trūkst minerālvielu, bet, neuzņemot pietiekamu daudzumu papildu šķidruma, var veidoties dehidratācija. Pastiprināta svīšana tāpat var būt kādas saslimšanas simptoms, ko ir svarīgi laikus diagnosticēt un ārstēt, tādā veidā izvairoties no citām veselības problēmām nākotnē. Ja ir aizdomas par pārmērīgu svīšanu jeb hiperhidrozi, ir jādodas pie ārsta – speciālists veiks nepieciešamās pārbaudes un palīdzēs piemērot atbilstošu terapiju,” norāda farmaceite .

Pārmērīgas svīšanas jeb hiperhidrozes cēloņi un ārstēšana

Pārmērīgu svīšanu jeb hiperhidrozi iespējams iedalīt primārajā un sekundārajā hiperhidrozē. Primārā hiperhidroze skar aptuveni 3–5 % pasaules iedzīvotāju, un tās cēlonis ir pārlieku aktīva sviedru dziedzeru darbība, kas saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas funkcijām. Visbiežāk pastiprināti svīst paduses, plaukstas, pēdas un cirkšņi, taču svīšanu tāpat iespējams novērot pieres apvidū vai starp ādas krokām. Primārās hiperhidrozes gadījumā pastiprināta svīšana var būt novērojama tikai atsevišķās ķermeņa daļās, kamēr pārējais ķermenis svīst samērīgi. Tikmēr sekundārajā hiperhidrozē svīšana saistīta ar kādu citu saslimšanu, piemēram, neiroloģiskām kaitēm, onkoloģiskām slimībām, infekcijām, cukura diabētu, sirds saslimšanām, artrītu vai vairogdziedzera darbības traucējumiem. Sekundāru hiperhidrozi tāpat var izraisīt menopauze, grūtniecība un citas hormonālas izmaiņas, kā arī atsevišķi medikamenti, piemēram, zāles, kas regulē asinsspiedienu vai nervu sistēmas darbību, antidepresanti, antibiotikas un citi preparāti.

Ja ir aizdomas par hiperhidrozi, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie speciālista – ģimenes ārsta, dermatologa, neirologa vai endokrinologa. Uzklausot sūdzības un ņemot vērā pacienta kopējo veselības stāvokli, ārsts veiks nepieciešamos izmeklējumus, noteiks diagnozi un ārstēšanu. Hiperhidrozes gadījumā iespējams lietot gan specializētus pretsviedru līdzekļus, gan veikt ķirurģiskas procedūras vai fizikālas terapijas, piemēram, botulīna injekcijas vai jonoforēzi, kuras laikā tiek izmantoti strāvas impulsi. Piemērotāko metodi ieteiks ārsts.

Kā mazināt svīšanu un sviedru nepatīkamo aromātu?

1. Rūpīga ikdienas higiēna. Vismaz reizi dienā nepieciešams rūpīgi nomazgāties dušā vai vannā, bet pēc tam – kārtīgi noslaucīties, izslaukot arī pirkstu starpas un ādas krokas. Lai mazinātu sviedru aromātu, mazgājoties ieteicams lietot līdzekļus ar antibakteriālu iedarbību.

2. Antiperspiranti – efektīvāki par dezodorantiem. „Sviedru nepatīkamais aromāts rodas brīdī, kad tie saskaras ar tauku dziedzeru izdalījumiem uz ādas un baktērijas sadala sviedros atrodamās olbaltumvielas un sāļus. Dezodoranti novērš baktēriju vairošanos, tādējādi ļaujot izvairīties no nepatīkamā sviedru aromāta, tomēr tie neietekmē izdalīto sviedru daudzumu. Efektīvāku iedarbību nodrošinās antiperspiranti, kas mazina gan sviedru aromātu, gan to apjomu. Tomēr, lietojot antiperspirantus, jāielāgo, ka tos drīkst uzklāt tikai uz tīras, sausas un veselas ādas, bet no rīta uzklātais līdzeklis vakarā rūpīgi jānomazgā. Antiperspirantiem tāpat nevajadzētu kļūt par ikdienas risinājumu – regulāri bloķējot sviedru dziedzerus, var nodarīt kaitējumu ādas imunitātei. Ja pēc antiperspirantiem ir nepieciešamība, ieteicams tos lietot pamīšus ar dezodorantu,” piekodina Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.

3. Laikapstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi. Izvēloties apģērbu un apavus, jāņem vērā gaisa temperatūra un laikapstākļi, kas īpaši būtiski vasaras sezonā, kad karstais laiks veicina pastiprinātu svīšanu. Apģērbam jābūt no dabiska materiāla, piemēram, kokvilnas, turklāt tam nevajadzētu būt pārmēru pieguļošam. Arī apaviem jābūt izgatavotiem no dabiska, elpojoša materiāla, tie nedrīkst būt pārlieku cieši, pēdām jājūtas ērti un brīvi. Karstā laikā apavi regulāri jāmaina un jādezinficē, savukārt pēdu svīšanu palīdzēs mazināt speciāli krēmi vai dezodoranti.

4. Izvairies no produktiem, kas pastiprina sviedru nepatīkamo aromātu. Sviedru aromātu un daudzumu ietekmē ne vien veselības stāvoklis, bet arī ēdienkarte. Svīšanu veicina sāļi, asi, piparoti un kalorijām bagāti produkti, šokolāde, kafija un alkohols.

5. Papildu vitamīni un minerālvielas. Stress, nervu pārslodze un veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi veicina svīšanu, tāpēc šajā gadījumā palīdzēs magnijs, B grupas vitamīni un citi uztura bagātinātāji, kam piemīt nomierinošas īpašības, piemēram, baldriāna, apiņu, vīgriežu vai melisu saturoši preparāti.