Mūsdienās tas šķiet pats par sevi saprotams, ka par zobiem ir jārūpējas, regulāri jāapmeklē higiēnists un zobārsts. Bojāts zobs ir problēma, kuru ātri vien var atrisināt, bet ir daudz sarežģītāk, ja cilvēks pie zobārsta ierodas ar nodilušiem zobiem, uzsver daktere.

Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. 

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Lai arī no psoriāzes cieš 2% Latvijas iedzīvotāju, ir pieejamas speciālistu konsultācijas, kā arī informācija dažādos tiešsaistes avotos, joprojām sabiedrībā valda daudz mītu un kļūdainu pieņēmumu. Kas ir šī slimība, kā izpaužas, un kādēļ ar to saistās tik daudz stereotipu un aizspriedumu, skaidro dermatologs.

Viena no nepatīkamākajām zarnu infekcijas slimībām ir rota vīruss, kas sevišķi bīstams maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas sirgst ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Rota vīrusam raksturīga ne tikai vemšana, slikta dūša un spēcīgas sāpes vēderā, bet arī ātrs uzplaiksnījums un strauja izplatība. 

Tīklene ir acābola iekšējais apvalks, uz kura nonākot gaismai, uz smadzenēm tiek sūtīti nervu impulsi, kas liek uztvert attēlu. Tīklenes centrā atrodas makula – neliels apgabals, kurš atbildīgs par centrālo redzi, tas ir, redzes asumu, krāsu redzi un sarežģītu formu atpazīšanu. Makulas deģenerācijas rezultātā cilvēkam kļūst grūti saskatīt smalkas detaļas un objektus, kas atrodas redzeslauka centrā.

Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido pilnīgi visas cilvēka funkcijas, nodrošinot skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos. Tomēr jāņem vērā, ka pilnvērtīgu plaušu darbību un elpošanu ietekmē tādi riska faktori kā smēķēšana un gaisa piesārņojums, kas var izraisīt astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). 

Pārmērīgi sausa un piesārņota gaisa ietekmē mūsu āda kļūst vieglāk ievainojama, un tas var veicināt dažādu ādas saslimšanu rašanos vai jau hronisko slimību paasināšanos. Piedevām, ja āda netiks pareizi mitrināta un aizsargāta, tā arī ātrāk novecos. Labā ziņa – ir daudz pasākumu, ko varam veikt, lai cīnītos ar sausu gaisu un samazinātu gaisa piesārņojumu savā mājoklī.

Ziemeļu valstīs, kur iedzīvotāji par maz uzņem dienas gaismu, bieži izplatīti ir sezonālie garastāvokļa traucējumi (SGT). Arī Latvijā rudenī un ziemā lielākā daļa cilvēku dodas ikdienas gaitās, kad saule vēl nav uzlēkusi, bet atgriežas mājās, kad jau iestājusies tumsa. Tieši dienas gaismas deficīts var likt justies nogurušiem un veicināt sezonālos garastāvokļa traucējumus. 

Par godu priekšlaikus dzimušo bērnu mēnesim, ir izveidots video, atspoguļojot priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpi un mediķu atbildīgo darbu. "Joprojām daļa sabiedrības uzskata, ka priekšlaikus dzimuši bērni ir invalīdi, taču tā nebūt nav. Ar video palīdzību mēs parādām dažādos dzīves scenārijus. Katram bērnam ir savs stāsts, kas maina vecāku domāšanu un liek izvērtēt dzīves vērtības," komentē idejas autore.