Strijas ir pamatīgs bieds topošajām māmiņām, tāpēc viņas nereti vēršas gan pie ginekologiem, gan dermatologiem ar jautājumu – ko darīt, lai izvairītos no to parādīšanās? Pasaulē strijas rodas no 20% līdz pat 88% grūtnieču. Strijas nav tikai sieviešu problēma, tās var novērot arī jauniešiem pubertātes vecumā, kā arī vīriešiem – gan strauji pieņemoties svarā, gan strauji audzējot muskuļu masu. 

Aknas ir ne tikai viens no mūsu organisma lielākajiem nepāra orgāniem, bet arī galvenā laboratorija, kas nepārtraukti "filtrē" cirkulējošās asinis, pārveidojot tajās nonākušās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas par tādām ķīmiskām substancēm, kuras mūsu organisms spēj izmantot.

Laikā, kad apkārt arvien apņēmīgāk rosās vīrusi, no saslimšanas nav pasargāts neviens. Tomēr nereti tieši bērni ir tie, kurus vīrusi skar visbiežāk. To izplatību sekmē kopīga uzturēšanās visu dienu bērnudārza un skolas telpās. Kā vīrusu laikā no saslimšanas pasargāt gan pašus mazākos, gan skolas vecuma bērnus? Ieteikumos dalās farmaceite.

Lai arī veselības paškontrolei asins sastāvs jāpārbauda vismaz vienu reizi gadā, pētījuma dati liecina, ka tikai četri no 10 Latvijas iedzīvotājiem (44%) ir veikuši asins analīzes pēdējā gada laikā. Visbiežāk ar asins analīžu veikšanu grēko jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā neveselīgu. 

Laikā, kad ceturtajai daļai pirmklasnieku ir liekais svars un lielākā daļa bērnu un pusaudžu nesasniedz rekomendētās fiziskās aktivitātes daudzuma normas, sports ir ārkārtīgi svarīgs. Vienlaikus meitenes pubertātes laikā piedzīvo virkni pārmaiņu ķermenī, kas gan pašām meitenēm, gan viņu vecākiem rada jautājumus par to, kā labāk tās savienot ar sportiskām aktivitātēm. 

Cilvēki mēdz būt vai nu pārāk atbildīgi pret uzticētajiem pienākumiem, vai nevērīgi pret savu veselību – un ļoti bieži dodas uz darbu arī slimi. Kā liecina pētījuma dati, 70% Latvijas strādājošo iedzīvotāju uz darbu dodas arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, no tiem 31% atzīst, ka tā mēdz rīkoties bieži, bet 39% – reti.

Malnutrīcija jeb nepietiekamais uztures stāvoklis ir bieži sastopams onkoloģisko pacientu vidū, pēc literatūras datiem, tas skar 30–60% vēža pacientu. Visbiežāk malnutrīcija attīstās pacientiem ar gremošanas orgānu (aizkuņģa dziedzera, barības vada, kuņģa u. c.) audzējiem, kā arī pacientiem ar galvas un kakla (mutes dobuma, rīkles u. c.) audzējiem.

Statistika Latvijā liecina, ka plānotie ķeizargriezieni ir diezgan izplatīti. Taču diemžēl ne vienmēr tiek izprasti to riski un iespējamās komplikācijas. Lai skaidrotu šo situāciju – kad ķeizargrieziens ir nepieciešamība, bet kad no tā labāk atteikties – padomos dalās ginekoloģe. Savukārt farmaceite sniedz ieteikumus brūces apkopei pēc operācijas.

Matu izkrišana ir normāla ikdienas izpausme, bet, kad tos kaudzēm sākam pamanīt uz spilvena, dušā vai pēc matu ķemmēšanas, tad tas var šķist diezgan biedējoši. Varbūt izklausīsies daudz, taču vidēji cilvēkam dienā izkrīt 50–100 mati un tas ir pilnīgi normāls process.

Brūnais cukurs ir veselīgāks nekā baltais – tas ir apgalvojums, ko reizi pa reizei var dzirdēt no cilvēkiem, kuri mēģina ieviest savā ikdienā veselīgu uzturu. Par cukura lietošanu, dažādiem cukura un saldinātāju veidiem, to ietekmi uz mums un mītiem, kas saistīti ar šo tēmu, stāsta uztura speciāliste un diabēta aprūpes māsa.