Strijas ir pamatīgs bieds topošajām māmiņām, tāpēc viņas nereti vēršas gan pie ginekologiem, gan dermatologiem ar jautājumu – ko darīt, lai izvairītos no to parādīšanās? Pasaulē strijas rodas no 20% līdz pat 88% grūtnieču. Strijas nav tikai sieviešu problēma, tās var novērot arī jauniešiem pubertātes vecumā, kā arī vīriešiem – gan strauji pieņemoties svarā, gan strauji audzējot muskuļu masu. Noskaidrosim, kas ir strijas, kāpēc un kam tās veidojas, pārrunāsim iespējamos profilaktiskos pasākumus, lai no strijām izvairītos, kā arī veidus, lai veiksmīgāk tās mazinātu.

Kas ir strijas?

Strijas – kosmētisks defekts, nevis medicīniskas komplikācijas

Kaut strijas ir tikai un vienīgi kosmētisks defekts, tās nereti rada psiholoģisku un emocionālu nomāktību, bet kā sekas – izvairīšanos no pludmales vai publisko baseinu apmeklējumiem, kas savukārt nereti nozīmē samazinātu dzīves kvalitāti.

Strijas rodas pārlieku strauja ādas iestiepuma dēļ – rodas ādas vidējā slāņa jeb dermas plīsumi. Ieplīstot dermas slānim, plīsumu vietā kļūst redzama ļoti labi apasiņotā zemādas slāņa daļa, tāpēc agrīnās strijas (striae rubra) sākuma stadijā ir rozā, sarkanīgas vai pat violetas, tās ir paceltas virs ādas virsmas. Laika gaitā šīs plīsuma vietas piepildās ar jauniem saistaudiem, tāpēc strijas kļūst baltas un atrofiskas un to izskats atgādina rētas. Šīs mēs saucam par vēlīnām strijām (striae alba).

Striju lielumu nosaka tas, cik straujš bijis ādas iestiepums, bet liela nozīme ir pacienta vecumam un ādas elastības pakāpei. Tipiskākās vietas, kur veidojas strijas, ir gurni, krūtis, kāju augšstilbi, roku augšdelmi, vēdera priekšējā siena un sēžamvieta.

Pirms striju izveidošanās āda šajos rajonos kļūst plānāka, sārtāka. Pacienti nereti sūdzas par jutīgumu un niezi, tomēr ne visi sajūt šīs brīdinājuma pazīmes.

Strijas grūtniecēm

Grūtniecības laikā ar sievietes organismu notiek lielas pārmaiņas. Hormonu līmeņa pārmaiņu dēļ sievietes āda kļūst maigāka un plānāka, bet ne elastīgāka. Mainās ķermeņa aprises. Augot auglim, palielinās sievietes vēdera apjoms. Iegurņa saites kļūst elastīgākas, un paplašinās iegurnis. Palielinās krūtis. Visas šīs ķermeņa apjoma izmaiņas veido ādas iestiepumus, kas vēlāk var pārtapt strijās. Strijas biežāk veidojas grūtniecības noslēguma posmā – 29.–40. nedēļā. Liela loma ir svara pieauguma dinamikai – jo straujāk grūtniecei pieaug svars, jo lielāks striju rašanās risks. Arī augļa svars nosaka striju veidošanos – jo lielāks augļa svars, jo lielāks vēdera apjoms. Striju veidošanos lielā mērā nosaka arī ģenētika – ja strijas ir gan vecmammai un mammai, ļoti liela iespēja, ka strijas būs arī jaunajai māmiņai.

Strijas sportistiem

Strijas nereti var redzēt arī vīriešiem sportistiem. Tiesa, mūsdienās, kad muskuļu masas pārmērīga audzēšana raksturīga ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm, sportistu strijas rodas abiem dzimumiem. Visbiežāk tās rodas sportistiem, kas nodarbojas ar ķermeņa veidošanu jeb bodybuilding. Īsā laika posmā šie sportisti strauji palielina muskuļu masu, tāpēc kultūristiem strijas visbiežāk veidojas plecu joslas rajonā, uz augšdelmiem, augšstilbiem, kā arī uz sēžamvietas.

Strijas pubertātes vecumā

Pubertātes vecumā jauniešu organisms strauji mainās – pārmaiņas novērojamas gan skeletā, gan muskuļos, gan hormonu līmenī. Nereti šajos procesos veidojas disbalanss, un mainās šķidrumu apmaiņa organismā – tas mazina ādas mitrumu un elastību. Jaunieša āda tik ātri neadaptējas šiem procesiem – veidojas dermas plīsumi. Retāk strijas rodas vēl pirms pubertātes hormonālās sistēmas pārmaiņām. Šādos gadījumos būtu nepieciešams veikt hormonālos testus un vērsties pie endokrinologa pēc konsultācijas.

Strijas svara pārmaiņu laikā

Ļoti populāras ir dažādas diētas, kas ļauj īsā laikā zaudēt lieko svaru. Diemžēl šīm diētām nereti seko tā sauktais jo-jo efekts – šis svars ātri tiek atgūts atpakaļ. Tā kā diētas laikā organisms nav saņēmis visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus pietiekamā daudzumā, bet organisms savas rezerves iztērējis citu orgānu metabolismam, ādai nav pietiekamu resursu, tā nav pietiekami mitrināta un elastīga. Tā nu, ātri atgūstot zaudēto svaru, rodas dermas plīsumi. Lielākais risks striju attīstībai ir, ja ķermeņa masas indekss ir no 27 līdz51.

Strijas kā slimības sekas

Strijām var būt medicīniski iemesli, piemēram, Kušinga sindroms. Pacientam pastiprināti veidojas stresa hormons kortizols, palielinās svars – galvenokārt vēdera rajonā, bet āda kļūst ļoti trausla. Ādu var ļoti viegli traumēt, kā arī iegūt dažādas ādas infekcijas. Pacientiem ar Kušinga sindromu strijas ir izteiktākas, tumšākas, platākas, garākas, tās var novērot arī uz sejas ādas. Kušinga sindroms ir ārstējams, kā arī tas trīsreiz biežāk novērojams sievietēm nekā vīriešiem. Strijas rada arī ģenētiska slimība Marfāna sindroms – to raksturo vispārējs vājums un ķermeņa audu elastības zudums.

Strijas var rasties kortikosteroīdu lietošanas dēļ

Kortikosteroīdi ir ļoti spēcīgi hormonāli pretiekaisuma līdzekļi, ko lieto dažādu slimību ārstēšanai. Lietojot kortikosteroīdus, tiek samazināts kolagēna līmenis ādā, un tā kļūst ļoti plāna un atrofiska, un var veidoties strijas. Dažkārt dažādu ādas kaišu, piemēram, ekzēmas, ārstēšanai tiek izmantoti krēmi un losjoni, kuru sastāvā ir kortikosteroīdi. To nepareiza un ilgstoša lietošana var izraisīt striju veidošanos.

Striju riska faktori

• Grūtniecība – straujš svara pieaugums grūtniecības laikā, palielināts augļa svars, grūtnieces vecums;

• Straujas ķermeņa masas izmaiņas, bērnam augot;

• Palielināts ķermeņa masas indekss, palielināts svars bērnībā, seborejiskais un atopiskais dermatīts;

• Nepietiekama ādas kopšana – zems ādas mitruma līmenis un tās elastības zudums;

• Glikokortikoīdi (Kušinga sindroms, glikokortikoīdu terapija).

Ieteikumi striju profilaksei

Pilnīgi novērst striju veidošanos nav iespējams, tomēr, veicot noteiktas profilaktiskas darbības, var mazināt to intensitāti. Profilakses pamatā ir – dzīvot veselīgi. Lai āda būtu veselīga, tvirta, gluda un mitrināta, tā ir rūpīgi kopjama.

Ādas mitrināšana

Vislabāk ādas mitrināšanai izmantot dabiskus produktus – olīveļļu, kokosriekstu eļļu, mandeļu eļļu u.c. Var izmantot krēmus un losjonus, kuru sastāvā ir hialuronskābe, kolagēns, elastīns, lanolīns, A un E vitamīni, kā arī krēmus ar silikonu. Specializētos kosmētikas veikalos iespējams iegādāties tonizējošus un figūru formējošus krēmus, kā arī Anti-strech krēmus. Augstu efektivitāti var iegūt, lietojot krēmus, kur sastāvā atrodama tīģerzāle (Centella asiatica). Lietojami arī krēmi ar tretinoīnu (A vitamīna skābe), taču šī ķīmiskā viela ir teratogēna – šos krēmus nedrīkst lietot grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā. Pirms tretinoīna lietošanas ikvienam noteikti ir jākonsultējas ar dermatologu.

Uzturs

Svarīgi ne tikai mitrināt ādu no ārpuses, bet arī nodrošināt organismu ar vitamīniem, kas rūpējas par ādas stāvokli, tie būtu A, D3, E vitamīni, omega-3 un omega-6 taukskābes. Ādas vispārējo stāvokli uzlabo naktssveces eļļa. Labāk būtu šos vitamīnus un cinku uzņemt ar avokado, brokoļiem, burkāniem, spinātiem, zivīm, liellopu gaļu u.c., taču dažkārt pacientiem jānozīmē šo vitamīnu papildu uzņemšana.

Vēlams uzturā samazināt piesātināto taukskābju daudzumu, tā vietā uzņemot nepiesātinātās taukskābes, kuras ir atrodamas zivīs un jūras produktos, avokado, riekstos un dažādās sēkliņās. Ļoti svarīgi nodrošināt organismu ar pietiekamu ūdens daudzumu, tāpēc dienas laikā būtu jāuzņem ne mazāk kā divi litri ūdens.

Grūtniecības jostas

Lai izvairītos no pārlieku liela ādas nostiepuma grūtniecības laikā, speciālisti iesaka lietot tā sauktās grūtniecības jostas. To izmantošanu var sākt jau no trešā grūtniecības mēneša.

Ādas masāža

Masāža uzlabo ādas asinsriti, kas veicina kolagēna veidošanos. Lielisks profilakses līdzeklis ir kontrastdušas, Šarko dušas. Labus rezultātus var sniegt pašmasāža ar lina dvielīti vai ķermeņa rullīšiem. Labu rezultātu garantē tikai šīs ādas masāžas regularitāte. Norīvējoties ik dienu, īpaša uzmanība jāpievērš problēmzonām – vēderam, gurniem, augšstilbiem. Kosmētiskajos salonos ir pieejams plašs ādas veselību uzlabojošo procedūru klāsts: limfodrenāža, mezoterapija, pīlings utt.

Fiziskās aktivitātes

Fiziskā aktivitāte ir ļoti nepieciešama gan grūtniecēm, gan cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa svaru. Noderēs gan ilgas un intensīvas pastaigas, gan peldes baseinā, gan arī dažādas aerobās aktivitātes.

Raksta avots: www.arsts.lv