Sāpes var ievērojami ietekmēt mūsu ikdienu – attiecības ģimenē un ar apkārtējiem, darba spējas, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ja sāpes ir īslaicīgas un pārejošas, ar šiem negatīvajiem faktoriem var būt vieglāk tikt galā. Taču ko iesākt tad, ja sāpes ir hroniskas? Kādi faktori ir svarīgi, lai hronisku sāpju gadījumā rūpētos par dzīves kvalitāti un emocionālu labsajūtu?

Vienreiz aizcietējums, vienreiz – caureja, citreiz šķiet, ka ar vēdera izeju viss kārtībā, taču nekad nevar zināt, kad tieši vēders izies. Šī ir vairāk nekā tikai nepatīkama problēma. Laiks doties pie gastroenterologa un noskaidrot, kādēļ tā un ko var līdzēt.

Sifiliss ir hroniska venēriska infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek iegūta dzimumakta ceļā. Neārstēts sifiliss var nopietni bojāt sirdi, smadzenes vai citus orgānus un var pat būt bīstams dzīvībai. Piedzimtais sifiliss var pāriet no mātes uz bērnu grūtniecības laikā. Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem periodiem, kad redzams ādas un citu orgānu bojājums, un latentiem periodiem, kad sifiliss konstatējams, veicot laboratoriskus izmeklējumus.

Anafilaktiskais šoks ir organisma spēcīga aizsargreakcija uz atkārtoti, parasti ārpus gremošanas trakta ievadītu svešu vielu – anafilaktogēnu. Anafilaktiskais šoks rodas reti, to nosaka specifiskas antivielas, un tā izcelsme atkarīga galvenokārt no organisma individuālām īpatnībām. Tas rodas cilvēkam, kam palielināta jutība pret konkrēto vielu.

Pilnuma sajūta un diskomforts vēderā pēc ēšanas ir nereti sastopamas sūdzības, kas ir pazīstamas ļoti daudziem cilvēkiem. Vieni atzīst, ka šīs sūdzības rodas pēc bagātīgas ēdienreizes, tomēr daļai cilvēku šīs sajūtas liedz pabeigt pat mērena izmēra maltīti. Nenoliedzami, šādā situācijā nereti tiek meklēta ārsta palīdzība un uzdots jautājums – kādēļ tā, un kā to atrisināt? 

Paramnēze jeb nepareizas identifikācijas sindroms ir reti traucējumi, kas izraisa ļoti specifiskus atmiņas traucējumus jeb kļūdas. Slimība izpaužas kā iegaumēto faktu izkropļošana (kriptomnēze) un nepareiza atmiņa (konfabulācijas); slimnieks stāsta par faktiem, kādu attiecīgajā laikā vispār nav bijis. Paramnēze visbiežāk rodas neiroloģisku traucējumu gadījumā, tomēr tās cēloņi nav līdz galam izprasti.

Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas tempa, ritma un plūduma traucējumi, kas rodas mēles, lūpu, rīkles un citu artikulācijā un balss veidošanā iesaistīto muskuļu spazmu dēļ. Stostīšanās pamatā ir pārslēgšanās grūtības no vienas kustības uz nākamo. Tā var izpausties kā skaņu, zilbju, vārdu vai pat frāžu atkārtojumi, piemēram, "b-b-bumba" vai "bu-bu-bumba", vai "bumba-bumba-bumba."

Kopš pandēmijas sākuma ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par D vitamīnu, tostarp tā ietekmi uz Covid-19 un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksi. To apliecina arī pērn veikto D vitamīna analīžu skaits, kas dubultojies, salīdzinot ar analīžu skaitu, kas veikts pirms pieciem gadiem.

Disociatīvā amnēzija ir kognitīvi traucējumi, kuru rezultātā cilvēka prāts bloķē konkrētu informāciju, kas bieži saistīta ar pārmērīgu stresu vai traumatisku notikumu; rezultātā persona nespēj atcerēties būtisku informāciju par sevi un savu dzīvi. Disociācija psiholoģijā nozīmē psihes spēju uz īsāku vai ilgāku laiku atdalīt no sevis pārmērīgu emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no tās destruktīvās ietekmes un sekām.

Ir ģimenes, kurās pēc bērniņa piedzimšanas atklājas, ka mazulim ir traucēta asins recēšana. Bērniņš ir piedzimis šķietami vesels, bet atliek viņam nokrist, smagāk sasisties, kā parādās neierasti lieli zilumi vai rodas locītavu asiņošana, kuras dēļ  bērns izvairās kustināt vienu rociņu vai kājiņu. Nereti asins recēšanas traucējumi izpaužas uzreiz pēc piedzimšanas...