Ikviens kādreiz ir ieguvis zilumu, kas radies uzsitiena vai traumas rezultātā. Tomēr ir situācijas, kad zilums liecina – pastāv veselības problēmas. Kad zilums ir norma, bet kad tas ir signāls, ka jādodas pie ārsta? "Apotheka" sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča stāsta, kā zilumi rodas, kā mazināt to veidošanos un kādās situācijās tos kategoriski nedrīkstētu ignorēt.

Zilums jeb hematoma ir asinsvadu bojājums, kas rada asins izplūdumu audos. Tas ir process, kad traumatisku darbību rezultātā tiek bojāts asinsvads un izplūst asinis, kas paliek audos un sāk recēt. Pirmajā diennaktī zilums ir sarkans, tad sāk oksidēties, līdz paliek zils.

“Sportojot, veicot dārza darbus vai remontdarbus, pastāv iespēja netīšām iegūt zilumu, un tas ir tikai normāli. No zilumiem bieži vien nevar izvairīties, taču, laicīgi rīkojoties, var samazināt ziluma veidošanos. Asinsvadu bojājums pāriet vidēji piecu dienu līdz divu nedēļu laikā,” stāsta farmaceite, “svarīgi ir sekot līdzi, vai zilumi neparādās biežāk un vai tie nekļūst lielāki. Izmaiņas var liecināt par nopietnām veselības problēmām.”

Tas, cik zilums liels un cik ilgi saglabājas, atkarīgs no tā, kur tas atrodas un cik stiprs bijis bojājums, tāpat arī no katra cilvēka ķermeņa īpatnībām. Ja āda ir plānāka vai asinsvadi atrodas tuvāk ādai, piemēram, uz sejas, pastāv lielāka iespēja, ka zilums būs pamanāms un būs redzams ilgāk. Tur, kur āda biezāka vai asinsvadi atrodas tālāk no ādas, piemēram, uz muguras, zilums veidojas lēnāk, tas var būt mazāk redzams un ātrāk izzūd.

Zilumu veidošanos izraisa arī hroniskas slimības, kuru rezultātā zūd C vai K vitamīns, kas atbild par asinsvadu kapilāru veselību. Tāpat liela nozīme ir ģenētikai. Ir cilvēki, kuriem jau no dzimšanas ir nosliece uz zilumiem. Ja mammai, tētim vai vecvecākiem izteikti veidojušies zilumi, tad jārunā ar savu ģimenes ārstu, vai un kāda veida profilakse nepieciešama – regulāri jāveic analīzes, jādzer vitamīni vai jālieto medikamenti.

Kad zilums nav norma?

Ja zilums parādās, esot miera stāvoklī, vai salīdzinoši ar iepriekšējo periodu zilumi parādās biežāk un ilgi saglabājas, ir plašāki vai lielāki, tad tas ir “pirmais zvans”, kas liecina, ka varētu būt veselības problēmas. Ārsts izjautās, vai mainījies uzturs un kādas pēdējā laikā bijušas saslimšanas, kā arī nozīmēs asins analīzes.

Daudz zilumu liecina par problēmām ar asinsvadiem un kapilāriem. Nereti asinsvadi un kapilāri paliek trauslāki pēc vīrusa infekcijām. Pēc smagas slimības vai vīrusa infekcijas zilumi var rasties ātrāk, un par to uzreiz nevajadzētu uztraukties, bet pēc pāris mēnešiem visam būtu jāatgriežas normas robežās. Tomēr, ja vēl joprojām, mazliet stiprāk pieskaroties ādai, rodas zilums, tad noteikti jāvēršas pie ārsta. Šādos gadījumos var būt problēmas ar asins recēšanu vai asinsvadu sieniņām.

Neārstējot cēloni, var rasties aizvien lielākas veselības problēmas. Ja ilgstoši ignorē zilumus, tad iespējams iedzīvoties pat vēnu problēmās. Bieži un ilgi nepārejoši zilumi nozīmē, ka cilvēkam ir trausli asinsvadi, savukārt vēnu mezgli var parādīties asinsvadu pazemināta tonusa dēļ. Ja cilvēks novēro, ka ātri sāk veidoties zilumi un uz kājām rodas asins izplūdumi, kas izskatās kā mazas zvaigznītes, tad vēlāk var rasties problēmas arī ar vēnām un pietūkt kājas.

Kā mazināt ziluma veidošanos?

• Jo ātrāk sniedz pirmo palīdzību, jo lielāka iespējamība, ka zilums nekļūs liels un zils. Uzreiz pēc gūtās traumas vismaz uz 10 minūtēm jāuzliek auksta komprese (piemēram, dvielī ietīts ledus vai vēsa metāla karote). Aukstums sašaurina asinsvadus, tādējādi neizplūst tik daudz asiņu un zilums veidojas mazāks.
• Pirmās divas trīs diennaktis nevajadzētu sasitumu aiztikt, masēt vai sildīt, lai neprovocētu trombu veidošanos. 
• Pirmajās divās trīs diennaktīs ik pēc pāris stundām var turpināt traumai likt virsū aukstas kompreses.
• Uz zilumiem var lietot ziedes, kas satur arnikas ekstraktu vai heparīnu, kas paātrinās zilumu izzušanu.

“Ja zilums sācis veidoties, no tā nav iespējams uzreiz atbrīvoties, tomēr var darīt visu, lai tas būtu mazāks un dzīšanas process noritētu ātrāk. Cilvēkiem, kuriem ir vājas asinsvadu sieniņas, ilgtermiņā jārūpējas par asinsvadu veselību, lietojot uzturā produktus, kas satur C, K un D vitamīnus, askorutīnu (C vitamīnu ar rutīnu) vai citus ārsta ieteiktos preparātus,” saka speciāliste.