Cilvēki, kas cieš no viltvārža sindroma, šaubās par saviem sasniegumiem un spējām, un baidās, ka varētu būt krāpnieki. Viltvārža sindroms var skart ikvienu, neatkarīgi no profesijas, ieņemamā amata vai sociālā statusa, tomēr visbiežāk ar to saskaras indivīdi ar augstiem sasniegumiem. Vairumā gadījumu simptomi parādās uz ierobežotu laiku, piemēram, pirmajās nedēļās, uzsākot jaunu darbu; atsevišķos gadījumos viltvārža sindroma simptomi var izpausties visa mūža garumā.

Ārsts ir izteicis aizdomas, ka tev ir laktozes nepanesamība? Aizdomas par celiakiju? Varbūt tas ir Žilbēra sindroms? Pirms strikti ierobežot savu ēdienkarti vai mainīt dzīvesveidu, ir vērts pārbaudīt, vai tiešām ir pamats šādām aizdomām. To var izdarīt, veicot DNS testus.

Dažādas eļļas ir neatņemama cilvēku uztura sastāvdaļa, kas saprātīgā daudzumā ir vajadzīgas normālai organisma darbībai. Tomēr dažas eļļas tiek uzskatītas par vērtīgākām nekā citas un, izvēloties starp produktiem, kuru sastāvā ir, piemēram, olīveļļa, rapšu eļļa vai palmu eļļa, pēdējā, visticamāk, tiks uzlūkota ar aizdomām. 

Sievietes intīmajai veselībai, kā arī veselībai kopumā, ir jāpievērš īpaša uzmanība – ne vien tad, kad parādās kādas sūdzības, bet regulāri. Kas jāņem vērā un kādi ir katram vecumam būtiskākie aspekti, stāsta speciālisti.

Klāt oktobris un reizē ar to – saaukstēšanos sezona, un ja tu vai tavs bērns jau esat pārnesuši mājās pirmo akūto elpceļu vīrusu infekciju, tad jūs neapšaubāmi interesē jautājums, kas jādara, lai izvairītos no saaukstēšanās šajā rudenī un ziemā.

Straujiem soļiem tuvojas gada tumšākais laiks, kad vairāk laiku varam veltīt ierastajām rudens vakaru nodarbēm. Cītīga grāmatu lasīšana, nenogurstoša televizora un datora skatīšanās vai lapu grābšana spēcīgā vējā papildus noslogo acis, kā rezultātā acis kļūst sarkanas, un mēs neapzināti varam iedzīvoties kādās nopietnākās acu saslimšanas kaitēs. 

10. oktobrī jau kopš 1992. gada globāli tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, kas uzsver psihiskās veselības svarīgumu un apvieno pasaules sabiedrības pūliņus, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. 

“Grūti koncentrēties”, “jūtos noguris arī pēc ilgas gulēšanas”, “vairāk raudu”, “nejūtu dzīvesprieku”, “katru dienu jūtos nomākts bez iemesla” – tās ir frāzes, kas izskan ārsta kabinetā, runājot par iespējamo diagnozi – depresiju. Ir cilvēki, kas gadiem ilgi cieš un gaida, ka šīs pazīmes pāries pašas no sevis, taču brīnumi notiek reti. Un, kad depresija jau ir ielaista, to ārstēt ir grūtāk un ilgāk.

Nošķaudījies, noklepojies, savārgi uz pāris dienām, un kāds noteikti pateiks: novājināta imunitāte... Tāds atzinums, kaut ne no mediķa puses dzirdēts, ikvienu sabiedē ne pa jokam. Ko nu? Farmaceite kopā ar ģimenes ārstu piedāvā praktiskus atgādinājumus, kā šo „miesassargu” uzturēt labā formā.

Bez minerālvielas – magnija – līdzdalības nav iespējamas vairāk nekā 300 dažādas bioķīmiskas reakcijas organismā. Kādēļ magnijs ir tik vajadzīgs ikvienai mūsu organisma šūnai, sīkāk raksturo ortomolekulārās medicīnas speciāliste  kopā ar farmaceitu.