Ja ēdīsi neveselīgi un dzersi daudz gāzēto dzērienu, sāpēs vēders un dabūsi gastrītu! Šādu brīdinājumu ir dzirdējuši daudzi bērni. Vai tiešām gastrīts var attīstīties nepareizas ēšanas dēļ, un ko darīt, ja diagnoze medicīniski apstiprināta?

Kamēr daudzi ar nepacietību gaida pirmās īstās pavasara vēsmas, daļa cilvēku šajā laikā var izjust emocionālās pašsajūtas pasliktināšanos un problēmu saasinājumu. Kas tam var būt par iemeslu un ko darīt sezonālās depresijas gadījumā?

Kaut arī valsts apmaksātā vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) pasargā no saslimšanas ar vēzi un dzimumorgānu kondilomām, absolūtu garantiju nedod neviena vakcīna, tāpēc ar laiku ir jāveic arī dzemdes kakla vēža skrīnings. Savukārt šīs vakcīnas atlikšana palielina inficēšanās risku, brīdina ginekoloģe Lāsma Līdaka.

Lielai daļai cilvēku zobārsta apmeklējums un līdzvērtīgas procedūras var izraisīt tādas nepārvaramas emocijas kā satraukums, nemiers, pastāvīgas bailes un panika. Sastopamākie iemesli – nepatīkama pieredze, bērnības trauma, kontroles zaudēšanas sajūta vai stāsti par padomju laika zobārstniecību. 

Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no saaukstēšanās un kā piemeklēt piemērotāko ārstēšanas veidu?

Analīzēm ir jēga tikai tad, ja to rezultāts ir precīzs un tātad – pietiekami informatīvs, lai ārsts to izmantotu pareizas diagnozes noteikšanai, terapijas dinamikas novērošanai vai izveseļošanās apstiprināšanai. Taču precizitāte lielā mērā ir atkarīga no pacienta rīcības pirms analīžu nodošanas. 

Tiklīdz termometra stabiņš sasniedz +3 līdz +8 grādus, sarosās visa dzīvā daba, tai skaitā ērces. Dzīvojot Latvijas platuma grādos, katram būtu jācenšas ievērot septiņi sadzīvošanas paņēmieni, lai neļautu sīkajām ērcēm aizēnot prieku par gada skaistāko sezonu.

Sāpju sajūtās nav nekā patīkama, taču tās mums ziņo par kādu neveselīgu procesu organismā, piemēram, locītavu problēmām, pārslogotu muguru. Tādēļ šos signālus ir svarīgi prast pareizi tulkot un uz tiem atbilstoši reaģēt.

Lielākajai daļai pieaugušo psihiskās saslimšanas sākas līdz 25 gadu vecumam- trešdaļa bērnu tās piedzīvo līdz 14 gadiem, teju puse – līdz 18. Depresija, trauksme un uzvedības traucējumi ir starp vadošajiem sliktas veselības un invaliditātes cēloņiem pusaudžu vecumā.