Raksta autore: Zane Berga, ģimenes ārste 

Ir bezgala skumji kārtējo reizi atkārtot, ka Latvija atkal ir vienā no pēdējām vietām kādā no jomām. Šoreiz tas attiecas uz kardioloģiju vai, precīzāk sakot, kā dzīvību apdraudošu, tā arī mazāk bīstamu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku 40-69 gadus veciem indivīdiem bez SAS komplikācijām vai diabēta. Diemžēl, saskaņā ar Eiropas Kardiologu biedrības iniciētā pētījuma [1] datiem, Latvija ir ierindota starp ļoti augsta riska valstīm. Un tas nav nekāds pārsteigums – saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir nemainīgi pirmajā vietā.

Risku novērtējuma nozīme

Ņemot vērā mūsu sabiedrības ne visai augsto veselības pratības līmeni, kā arī citus faktorus (piemēram, salīdzinoši zemo līdzestību savas veselības kontrolē), liela daļa iedzīvotāju attopas un sāk rīkoties tikai tad, kad to vairs nevar nedarīt, kad problēmas nopietni samilzušas un prasa atbilstošu darbību. Tiek dzēsts “ugunsgrēks” – un tam nepieciešami gan nopietni veselības budžeta līdzekļi, ārkārtas rīcība, gan, protams, neiztikt arī bez stresa un pārdzīvojumiem.

Sirds un asinsvadu slimības, līdzīgi daudzām citām, vairumā gadījumu nepiesaka sevi pēkšņi un negaidīti – ir priekšvēstneši, “signāli”, kas, ja vien pamanīti, laikus brīdina par iespējamām problēmām nākotnē.

Šādai sistēmiskai SAS risku noteikšanai ir radīts efektīvs un precīzs instruments jeb SCORE (Systemic COronary Risk Estimation) algoritms, proti, drošticama metode, kas palīdz prognozēt un identificēt kardiovaskulāros riskus turpmāko 10 gadu laikā tiem cilvēkiem, kuriem nekādu SAS slimību vai to “priekšvēstnešu” pagaidām vēl nav. Šī metode pastāv jau desmitiem gadu, turklāt, ņemot vērā tās pierādīto efektivitāti, Eiropas Kardiologu biedrība 2021. gadā izveidoja un apstiprināja atjaunotas tās versijas – SCORE2 un SCORE2-OP (older persons – vecākām personām). [2]

Taču mums, cilvēkiem, kuri grib rūpēties un rūpējas par savu veselību, nav tik būtiski detalizēti izprast un atcerēties šīs abreviatūras, versijas utt., bet gan zināt, ka, saskaņā ar 2018. gada 24. jūlijā apstiprinātajiem Latvijas Republikas MK noteikumiem “Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība sirds un asinsvadu slimību profilaksei”, papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei reizi piecos gados vecuma posmā no 40 līdz 65 gadiem (ar nosacījumu, ja iepriekš nav diagnosticētas nekādas sirds asinsvadu veselības problēmas) ir iespēja pie sava ģimenes ārsta bez maksas novērtēt savu sirds un asinsvadu saslimšanu risku atbilstoši zinātniski pamatotiem (SCORE) kritērijiem.

Sirds slimību risku profilakse – pieejama arī Latvijas primārajā aprūpē

Tātad primārās veselības aprūpes ietvaros valsts garantē iespēju tiem  iedzīvotājiem, kuriem iepriekš nav noteikta neviena kardioloģiska diagnoze, noteiktā vecumā – 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gados – pie ģimenes ārsta novērtēt sirds un asinsvadu slimību jeb dzīvību gan apdraudošu, gan neapdraudošu kardiovaskulāru notikumu risku tuvāko 10 gadu laikā.

Šī pārbaude paredz pamata datu iegūšanu – ārstam izvērtējot indivīda sirds un asinsvadu slimību vēsturi, atbilstošas sūdzības, ņemot vērā dzimumu un vecumu, precizējot nikotīna atkarības statusu, izmērot asinsspiedienu, nosakot ķermeņa masas indeksu, kopējā holesterīna (ieskaitot zema un augsta blīvuma lipoproteīnu) rādītājus, veicot elektrokardiogrammu. Protams, tiek ņemts vērā cukura līmenis asinīs, ģimenes slimību vēsture, stresa klātbūtne, uzturs un fiziskās aktivitātes. Ja šie vienkāršākie “pirmā līmeņa” izmeklējumi rada šaubas un arī iegūtais riska novērtējums nav iepriecinošs, ģimenes ārsts var nosūtīt uz sarežģītākiem papildu izmeklējumiem, piemēram, asinsvadu ultrasonogrāfiju jeb doplerogrāfiju (pārbaudi, kas palīdz diagnosticēt iedzimtas un iegūtas asinsvadu sistēmas anomālijas – sašaurinājumus, netipiskus izliekumus, aterosklerotiskus nogulsnējumus (pangas)), ehokardiogrāfiju (sirds izmeklēšanu ar ultraskaņu, kas ļauj redzēt sirds dobumus, sirds muskuļa stāvokli utt.), veloergometriju (sirds un asinsvadu sistēmas stāvokļa diagnostiku pieaugošas slodzes apstākļos) u.c.

Turklāt vērtīgi, ka šī metode ne tikai uzskatāmi uzrāda konkrētā pacienta pašreizējo individuālo SAS risku (kā ļoti augstu, augstu, vidēju vai zemu), bet arī to, kā tas mainīsies, mazinot vai ierobežojot konkrētus riska faktorus, veicot dzīvesveida paradumu maiņu (piemēram, atmetot smēķēšanu un palielinot fizisko aktivitāšu intensitāti). Un, protams, nepieciešamības gadījumā uzsākt arī ātrāku un efektīvāku ārstēšanu.

Šogad savā praksē uz šo sirds slimību risku profilaktisko pārbaudi esmu jau uzaicinājusi vairākus desmitus pacientu, un atsaucība mani iepriecina – atteikums saņemts vien kādos 10% gadījumos. Kā pierāda vairāki pētījumi, piemēram, saistībā ar vēža skrīningu, cilvēki novērtē individuālu uzaicinājumu. To apliecina arī mana pieredze. Diemžēl lielās noslodzes, atbalsta personu trūkuma un tik dažādo pienākumu dēļ ne visi ģimenes ārsti spēj atgādināt par šo profilakses iespēju, tāpēc pacientiem ir svarīgi zināt par to un pieteikties pašiem. Ārsts neliegs iespējamo kardiovaskulāro notikumu risku izvērtējumu, noteiks nepieciešamo papildu izmeklējumu lietderību un apjomu, un, atkarībā no šo pārbaužu rezultātiem, izraudzīsies arī nepieciešamos terapeitiskos un profilaktiskos risinājumus.

[1] SCORE2 risk prediction algorithms: new models to estimate 10-year risk of cardiovascular disease in Europe; European Heart Journal, Volume 42, Issue 25, 1 July 2021, Pages 2439–2454, https://doi.org/10.1093/eurheartj/ehab309

[2] CORE2-OP risk prediction algorithms: estimating incident cardiovascular event risk in older persons in four geographical risk regions; European Heart Journal, Volume 42, Issue 25, 1 July 2021, Pages 2455–2467, https://doi.org/10.1093/eurheartj/ehab312