Piedzīvojot sāpes krūšu apvidū, gluži dabiski pārņem bažas par sirds veselību – ikkatram zināms, ka pēkšņas sāpes krūtīs var liecināt par sirdstrieku jeb infarktu. Tomēr nepatīkamās sajūtas var izraisīt arī citi faktori, tai skaitā dažādu orgānu saslimšanas, traumas vai pat panika un trauksme. Kā atpazīt sāpju cēloni un kāpēc sāpes krūtīs nekādā gadījumā nevajadzētu atstāt bez ievērības, skaidro aptieku tīkla "Apotheka" farmaceita asistente Agnese Jursa.

„Sirdstrieka jeb miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā no sirds muskuļa daļām, kā rezultātā sirds audos veidojas skābekļa trūkums. Par infarktu var liecināt pēkšņas sāpes krūtīs vai kādā citā ķermeņa daļā, piemēram, rokās vai apakšžoklī, iespējams novērot arī sirdsklauves, elpas trūkumu, svīšanu un reiboni. Lai gan infarkta simptomi katram pacientam mēdz būt atšķirīgi, infarkta gadījumā sāpes vai diskomforts ilgstoši nerimstas, pat atrodoties miera stāvoklī. Ja sāpes krūtīs ir īslaicīgas, to intensitāte pastiprinās vai tieši pretēji – vājinās, mainot ķermeņa pozu vai kustoties, visticamāk, ka sāpju cēlonis meklējams citur. Tomēr sāpes krūtīs nevajadzētu ignorēt – tās piedzīvojot, ir nepieciešams konsultēties ar ārstu,” uzsver farmaceita asistente.

Ja sāpes ir pēkšņas un īslaicīgas

Piedzīvojot pēkšņu diskomforta sajūtu krūšu rajonā, asas sāpes, kas neturpinās ilgāk par piecām minūtēm, cilvēki visbiežāk nepievērš tām lielu vērību. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi noskaidrot sāpju cēloni, tā pārliecinoties, ka nepatīkamās sajūtas patiešām neapdraud veselību, un nepieciešamības gadījumā laikus piemērojot atbilstošu terapiju.

Pēkšņas un īslaicīgas sāpes krūtīs visbiežāk var izraisīt:

• Traumēts krūšu muskulis – ja sāpes atkārtojas, veicot noteiktas kustības, visticamāk, sastiepts vai savilkts krūšu muskulis. Šāda veida traumas iespējams iegūt, piemēram, intensīvas fiziskās slodzes laikā, un visbiežāk sāpes ilgst vien dažas dienas. Lai mazinātu diskomfortu, iespējams lietot pretsāpju medikamentus un sildošas ziedes, kas uzlabos asinsriti un atvieglos sāpju sajūtu.
• Krūšu skrimšļu vai starpribu iekaisums – iekaisums rada sāpes un spiediena sajūtu krūškurvja apvidū, sajūtas pastiprinās fiziskas slodzes un kustību laikā. Iekaisuma cēloņi ir dažādi, to var izraisīt dažādu orgānu saslimšanas, mugurkaula un locītavu defekti, traumas un citi faktori, tāpēc ārstēšanu iespējams piemērot vien pēc tam, kad veiktas atbilstošas pārbaudes.
• Jostas roze – herpes vīrusa izraisīta infekcija, kam raksturīgas sāpes krūškurvī, bet pēc tam – čulgām līdzīgi izsitumi. Iespējams novērot arī tirpšanas sajūtu ādā, nejutīgumu un niezi. Jostas rozi svarīgi ārstēt pēc iespējas agrīnākā stadijā, tāpēc, novērojot tai raksturīgās pazīmes, steigšus jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta.
• Grēmas – dedzinoša sajūta barības vada lejasdaļā, sāpes vai smaguma sajūta ribu apvidū var liecināt par grēmām – simptomu, kas raksturīgs virknei kuņģa-zarnu trakta saslimšanu, piemēram, gastrītam un kuņģa čūlai.
• Fibromialģija – sindroms, kam raksturīgas hroniskas sāpes muskuļos un skeletā, tai skaitā krūšu apvidū. Fibromialģijas pacientiem tāpat novērojamas galvassāpes, pastiprināts nogurums, trauksme un grūtības koncentrēties. Sindromu iespējams ierobežot, lietojot ārsta nozīmētus medikamentus un veicot atbilstošus vingrojumus.
• Stenokardija – ja sirds muskulim netiek pienācīgā daudzumā piegādāts skābeklis, pastiprinātas slodzes laikā iespējams piedzīvot īslaicīgas sāpes krūtīs, kas pāriet, tiklīdz sirds atkal darbojas ierastajā režīmā. Neārstēta stenokardija var veicināt infarktu, tāpēc, novērojot saslimšanas simptomus, jāvēršas pie ārsta.

„Jāņem vērā, ka saslimšanu simptomi katram pacientam var būtiski atšķirties – sāpes krūtīs var būt lokalizētas dažādās vietās, tām var būt atšķirīga intensitāte, iespējama spiediena sajūta, dedzināšana, duršana, var būt tirpšana vai skudriņu sajūta, sāpes var būt īslaicīgas, proti, neturpināties ilgāk par desmit minūtēm, taču var arī ieilgt un kļūt pastāvīgas. Piedzīvojot sāpes pirmo reizi, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, īpaši tad, ja novērojami arī citi simptomi vai pacientam ir saslimšanu riska faktori, piemēram, veselības traucējumi vai kaitīgi ieradumi,” norāda farmaceita asistente.

Sāpju cēlonis – elpceļu darbības traucējumi

Ja sāpes krūtīs pastiprinās, kustoties vai dziļi ieelpojot, cēlonis, iespējams, meklējams elpceļu vai plaušu darbībā. Šajā gadījumā var būt novērojams diskomforts un asas, durošas sāpes, klepus un apgrūtināta elpošana, turklāt simptomi nereti pastiprinās fiziskas slodzes laikā. Viegls diskomforts krūšu apvidū būs jūtams jau pie parastas saaukstēšanās, savukārt izteiktākas sāpes būs novērojamas, piedzīvojot nopietnu infekciju, piemēram, pneimoniju vai pleirītu jeb plaušu gļotādas iekaisumu. Tāpat sāpes krūtīs var izraisīt astmas lēkme un pat trombs plaušās.

„Ja diskomfortu krūtīs izraisa vīrusu infekcija, talkā nāks pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, ko palīdzēs izraudzīties ārsts vai farmaceits. Lai situācija nepasliktinātos, svarīgi veltīt gana daudz laika atpūtai un miegam, kā arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Pret klepu palīdzēs sīrupi vai sūkājamās tabletes, tāpat var lietot arī dažādas zāļu tējas. Ingvera saknei piemīt iekaisumu mazinošas īpašības, ceļtekas veicinās atkrēpošanu, bet liepziedi palīdzēs stiprināt organisma dabisko aizsargspēju,” stāsta farmaceita asistente.

Sirdstrieka vai panikas lēkme?

Piedzīvojot īslaicīgu trauksmes epizodi jeb panikas lēkmi, iespējams novērot vairākus fiziskus simptomus, tostarp spēcīgu diskomfortu un sāpes krūtīs, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu un smakšanas sajūtu, kas bieži vien var tikt maldīgi noturēti par sirdsdarbības traucējumiem. Panikas lēkmei var būt arī virkne citu simptomu, piemēram, svīšana, reibonis, drebuļi, trauksme, paniskas bailes un nerealitātes sajūta. Panikas lēkmes parasti neturpinās ilgāk par 30 minūtēm, savukārt pēc tam simptomi izzūd.

„Ja panikas lēkmes atkārtojas biežāk nekā četras reizes mēnesī vai trauksme kļuvusi par ikdienas pavadoni, jādodas pie speciālista. Pēc tam, kad ārsts noteiks diagnozi, panikas lēkmes būs iespējams mazināt, lietojot atbilstošus medikamentus – preparātus depresijas vai trauksmes mazināšanai, sirdsdarbības regulācijai. Tāpat noderēs dažādi atslābinoši vingrojumi un ārstniecības augu preparāti, kam piemīt nomierinoša iedarbība, piemēram, piparmētras vai melisas lapu ekstrakti, baldriāna sakne vai ašvagandas sakņu pulveris. Lai gan, piedzīvojot panikas lēkmi, sirdsdarbības traucējumi var šķist pavisam reāli, jāatceras, ka tā ir tikai organisma reakcija uz trauksmi, un ārstēšanā svarīgi koncentrēties uz simptomu cēloni,” norāda farmaceita asistente.

Kad ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties?

Ja sāpes turpinās ilgāk par pusstundu, turklāt tās nekādi nav iespējams atvieglot, piemēram, atrodoties miera stāvoklī vai veicot elpošanas vingrojumus, – nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Jāatceras, ka infarkta gadījumā kavēties nedrīkst. Pirmo 12 stundu laikā ir ļoti būtiski veikt nepieciešamās pārbaudes un uzsākt ārstēšanu. Jāņem vērā, ka sirdslēkmes pazīmes var būt netipiskas – simptomi var būt viegli un izpausties arī kā slikta dūša, vemšana, muguras sāpes vai sāpes vēdera augšdaļā. Ja neesi drošs par to, kāds ir diskomforta cēlonis, konsultējies ar mediķi!