Jaunākās laika prognozes liecina, ka Latvijā gaidāma īpaši karsta vasara. “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga uzsver, ka izteiktas svelmes gadījumā vecums un līdzšinējās sirdskaites nebūt nav vienīgie iemesli, kādēļ karstumā palielinās sirds slodze. Dažādi apstākļi var ietekmēt sirds veselību, to skaitā pārkaršana, kā arī alkohola un nepareiza zāļu lietošana. Farmaceite akcentē izplatītākos mītus par sirds veselību vasaras svelmē, kā arī skaidro, kādi drošības pasākumi var palīdzēt pasargāt sirdi.

Pastiprinātas rūpes par sirdi karstā laikā ir būtiskas kā pašiem mazākajiem, tā arī gados vecākiem cilvēkiem. Farmaceite skaidro, ka viens no galvenajiem sirds veselību ietekmējošiem faktoriem karstā laikā ir pārkaršana. Karstā laikā cilvēka ķermenis strauji izjūt krasas pārmaiņas – paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Lai ķermenis spētu karstā laikā funkcionēt, tam ir jāatbrīvojas no papildu karstuma, kas tiek panākts caur svīšanu un asins cirkulācijas nodrošināšanu. Šīs darbības prasa papildu slodzi sirdij – karstā laikā sirds slodze var palielināties pat divas līdz četras reizes. Lai svelmē neradītu papildu slodzi sirdij un līdz ar to neapdraudētu veselību, un neiedzīvotos nopietnās sirds veselības problēmās, sevi ir jācenšas pasargāt no pārkaršanas.

Farmaceite skaidro, ka, gatavojoties paaugstinātai gaisa temperatūrai vasarā, ieteicams apzināties pārkaršanas riskus, citus faktorus, kas rada slodzi sirdij, kā arī apzināties mītus, kas saistīti ar sirds veselību karstumā.

Mīts #1: Jebkurš cilvēks var paļauties uz savu ķermeņa termoregulāciju un līdz ar to nepārkarst

Nereti uz ielas esam redzējuši seniorus, kuri lielā karstumā ir apģērbušies neatbilstoši laikapstākļiem, piemēram, ļoti siltās jakās. Lai arī cilvēkam var būt sajūta, ka ķermenim ir vēsi, ir jāapzinās, ka visticamāk pie apģērba izvēles vainīga ir nepareiza ķermeņa termoregulācija un pastāv liels pārkaršanas risks, kas var rezultēties ar pēkšņu vājumu, saules dūrienu vai pat ģībšanu. Ja rodas aizdomas par pārkaršanu, steidzami nepieciešams padzerties ūdeni un nokļūt ēnā vai vēsās telpās, izvērtējot, vai gadījumā nav nepieciešama arī ārsta uzraudzība.

Pārkaršana un līdz ar to paaugstināta slodzei sirdij ir jo īpaši bīstama zīdaiņiem un maziem bērniem. Mazu bērnu termoregulācija vēl nav līdz galam noformējusies, līdz ar to ir krietni augstāka jutība pret karstumu. Viens no lielākajiem riskiem un arī biežākajām kļūdām, ko pieļauj vecāki, ir auduma pārsega pielikšana priekšā bērnu ratiem tā, ka tiek aizturēta svaiga gaisa apmaiņa. Farmaceite vērš uzmanību, ka ratu kulbā ar traucētu gaisa apriti rodas siltumnīcas efekts un temperatūra ratu kulbā var ātri vien pat dubultoties, tāpēc vēlams vai nu iegādāties speciālus ratu saules sargus, kas droši pasargā no tiešiem saules stariem, vai arī veidot paštaisītu saules aizslietni, obligāti pārliecinoties, ka bērns nepārkarsīs. Pazīmes, kas var liecināt par bērna pārkaršanu, ir vājums un manāms aktivitātes trūkums, kā arī nevienmērīga elpošana. Svarīgi ņemt vērā, ka zīdaiņus, kuri tiek baroti ekskluzīvi ar mātes pienu, karstā laikā nepieciešams barot vēl biežāk, jo krūts piens kalpo ne vien kā maltīte, bet arī ūdens vietā, savukārt, ja zīdainis uzturā lieto mākslīgā piena maisījumu, par nepieciešamību papildus uzņemt ūdeni, jākonsultējas ar pediatru.

Mīts #2: Alkohola lietošana karstumā pašsajūtu ietekmē tāpat kā “normālos” laikapstākļos

Alkohola lietošana izraisa pastiprinātu urinēšanu un svīšanu, tādējādi radot arī lielāku atūdeņošanās risku. Gadījumos, kad alkohols lietots pārmērīgi un iestājas arī vemšana, ķermenis ir pakļauts augstam dehidratācijas riskam un līdz ar to arī pārkaršanai. Lai jau preventīvi izvairītos no atūdeņošanās riska, farmaceite iesaka nepārspīlēt ar uzņemto alkohola daudzumu, jo ļoti karstā laikā alkohols rada palielinātu slodzi sirdij, kas var novest pie straujas veselības pasliktināšanās.

Mīts 3#: Karstā laikā jāizvairās no medikamentu lietošanas

Farmaceite uzsver, ka pārtraukt lietot medikamentus “uz savu galvu” ir bīstami. Jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir hroniskas saslimšanas un ārsts noteicis regulāru zāļu lietošanu, nevajadzētu pārtraukt lietot zāles svelmes dēļ, jo tas var izraisīt nelabvēlīgas sekas ne vien uz sirds veselību, bet arī pastiprināt hronisko saslimšanu. Tāpat arī jāuzsver, ka karstā laikā papildus jāpiedomā par zāļu uzglabāšanu un noteikti nevajadzētu tās ilgstoši turēt karstumā, jo īpaši svarīgi tas ir medikamentiem, kurus jāuzglabā īpašos aukstuma režīmos, piemēram, insulīnu.

Mīts #4: Jebkurš šķidrums, kas tiek uzņemts karstā laikā, ir vērtīgs

Lai izvairītos no pārkaršanas, ķermenī ir jābūt pietiekamam daudzumam ūdens. Saldināti dzērieni, limonādes un kafija viennozīmīgi nenodrošina nepieciešamo šķidruma daudzumu dienā. Tieši pretēji – kafija papildus dehidrē, tāpēc līdzīgi kā ar alkoholu, dzerot kafiju, ir papildus jāiedzer arī glāze ūdens. Farmaceite atgādina, ka vidēji nepieciešamais ūdens daudzums dienā ir divi litri, tomēr jāizvērtē ikdienas paradumi, jo cilvēkiem, kas daudz sporto un līdz ar to pastiprināti svīst, nepieciešamais ūdens daudzus ir jāpalielina. Savukārt tiem, kuri vēlas palielināt uzņemtā ūdens daudzumu, ir jāuzmanās, lai tas nenotiek pārāk strauji. Liels daudzums ūdens īsā laika periodā papildus noslogo nieres, kas var attiecīgi radīt ilgtermiņa veselības problēmas, tāpēc uzņemtais ūdens apjoms jāpalielina pamazām – pa vienai glāzei dienā.

Mīts #5: Ja ķermenis šķiet vēss un nav dehidrācijas sajūtas, satraukumam par pārkaršanu nav pamata

Viena no mānīgajām sajūtām pārkaršanas laikā var būt atdzisis ķermenis. Ja āda šķiet vēsa, bet pašsajūta ir slikta (reiboņi, vājums, slikta dūša), ļoti iespējams, ka cilvēks ir jau pārkarsis. Gadījumā, ja pārkaršana ir konstatēta, steidzami nepieciešams nokļūt vēsās, piemēram, kondicionētās telpās, kā arī atgulties, kājas paceļot uz augšu, lai asinis pēc iespējas ātrāk piekļūtu smadzenēm. Tāpat arī palīdzēs atžirgt jebkas, kur sastāvā ir mentols, tāpēc somā vai kabatā ieteicams turēt košļājamās gumijas vai ledenes ar izteiktu mentola garšu. Tomēr, lai no sirds problēmām, kas var rasties karstā laikā, izvairītos jau laikus, farmaceite iesaka regulāri mērīt asinsspiedienu. Par labu asinsspiedienu tiek uzskatīts 110/70 vai 120/80 mmHg spiediens, hronisku saslimšanu gadījumā tas var atšķirties, bet ne augstāks par 140/90, savukārt pazemināts asinspiediens ir 100/90 un zemāk, kad vēlams konsultēties ar ārstējošo ārstu, lai pārliecinātos, vai nav nepieciešama papildu palīdzība. Tāpat arī šobrīd aptiekās ir pieejamas speciālas, viegli uzglabājamas un lietojamas aukstuma kompreses, ko lietot gadījumos, kad kļūst par karstu, un kas palīdzēs līdzīgi kā vēss dvielis pie pieres. Farmaceite min, ka ik gadu karstā laikā ievērojami palielinās to cilvēku skaits, kuri iegādājas sirds pilienus, tomēr arī ar tiem ir jābūt uzmanīgiem un pirms iegādes jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par drošu un pareizu lietošanu.