Ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā hipertensijas diena. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem hipertensija joprojām ir galvenais riska faktors mirstībai visā pasaulē, kam seko smēķēšana un paaugstināts cukura līmenis. Kāda ietekme ir dzīvesveidam un kāda profilakse jāveic, lai izvairītos no paaugstināta asinsspiediena? Skaidro "Veselības centrs 4" filiāles "Diagnostikas centrs" kardiologs Kārlis Griķis un "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Jaunu cilvēku vidū, 20 līdz 40 gadu vecumā, hipertensijas ir sastopama vidēji 5–12% gadījumu. Paaugstināts asinsspiediens, kurš netiek ārstēts, jaunībā var novest pie agrīniem kardiovaskulāriem notikumiem, piemēram, miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas attīstības, tāpēc ir ļoti būtiski sekot līdzi savam veselības stāvoklim, savlaicīgi veikt profilaktiskās pārbaudes un rūpēties par savu vispārējo veselību, skaidro kardiologs.

Dzīvesveida ietekme

Visbiežāk (aptuveni 95 % gadījumu) hipertensija ir primāras izcelsmes un tikai 5 % gadījumu – sekundāras, kad tai ir kāds konkrēts cēlonis, piemēram, nieru slimības, vairogdziedzera, hormonāla izcelsme, miega apnoja, u. c. Tas nozīmē, ka multifaktoriālu risku kopums nosaka slimības attīstību. Dažādos pētījumos iedzimtība ar hipertensiju tiek saistīta 35–55% gadījumu, kad kādam pirmās pakāpes radiniekam ir paaugstināts asinsspiediens, taču ļoti reti tas ir vienīgais riska faktors, stāsta kardiologs.

Viens no būtiskākajiem hipertensijas riska faktoriem ir tieši dzīvesveids. Mūsdienās ikdienā mums ir mazāk fizisko aktivitāšu un ir novērojamas izteiktākas digitalizācijas laikmeta sekas, kā arī uzturā uzņemam kalorijām bagātākus ēdienus un dzērienus, turklāt tie mēdz būt tik ļoti pieejami, ka to sagādei reizēm pat nav jāpieceļas no dīvāna vai jāiziet ārpus mājokļa, uzsver ārsts.

Simptomi un profilakse

Mēdz teikt, ka hipertensija var piezagties nemanāmi, bez izteiktiem simptomiem, un tā ir taisnība – daļai pacientu asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski un organisms laika gaitā tam adaptējas, tāpēc ir iespējams ilgstoši dzīvot, pat nezinot par iespējamajām veselības problēmām, skaidro kardiologs. Hipertensijas biežākās izpausmes ir:

• galvassāpes;
• samazināta slodzes tolerance;
• elpas trūkums;
• pie hipertenzīvām krīzēm arī sāpes krūtīs.

Ja nav lielo riska faktoru (cukura diabēts, hroniska nieru slimība, nav bijis kāds nopietns kardiovaskulārs notikums – infarkts, insults, sirds asinsvadu paplašināšana/šuntēšana), kad vismaz reizi gadā jāveic spiediena mērījumi, tad reizi piecos gados pašiem būtu jāatceras veikt profilaktisko pārbaudi. Par normālu asinsspiedienu tiek uzskatīts mērījums 120–129/80–84 mmHg.

Tāpat reizi gadā neatkarīgi no veselības stāvokļa būtu jāveic profilaktiskas urīna un asins analīzes ar pilnu asins ainu, bioķīmiju ar nieru, aknu, lipīdu, cukura, elektrolītu un vairogdziedzera funkciju rādītājiem. Ja pacients jau slimo ar hipertensiju, vismaz reizi trīs līdz piecos gados jāveic ehokardiogramma (sirds ultraskaņas izmeklējums) un acu pārbaude pie oftalmologa. 

Kardiologs gan hipertnesijas profilaksei, gan pacientiem, kam jau attīstījusies hipertensija, iesaka:

• ierobežot vārāmā sāls uzņemšanu līdz pieciem gramiem dienā;
• nesmēķēt un izvairīties no pasīvās smēķēšanas;
• samazināt alkohola patēriņu;
• nepārsniegt  ieteicamo ķermeņa masas indeksu;
• iekļaut ikdienā regulāras fiziskās aktivitātes, kas sevī ietver enerģiskas pastaigas (nūjošana), skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu, dejošanu, kāpšanu pa kāpnēm (vismaz 150 minūtes nedēļā vidējas intensitātes slodzē vai 75 minūtes nedēļā intensīvā fiziskā slodzē);
• uzņemt pilnvērtīgu uzturu, kas balstīts uz augu valsts produktiem, samazinot dzīvnieku valsts produktu patēriņu. Dienā ieteicams uzņemt 30–45 g šķiedrvielu (no pilngraudu produktiem 250 g), > 200 g augļu,  > 200 g dārzeņu. Sarkanās gaļas patēriņš jāsamazina līdz 350–500 gramiem nedēļā un īpaši minimāli jālieto pārstrādāti gaļas produkti, taču zivis ieteicams iekļaut uzturā 1 līdz 2 reizes nedēļā;
• samazināt saldinātu dzērienu – limonāžu un augļu sulu – patēriņu;
• samazināt piesātināto taukskābju daudzumu < 10% no uzņemtās enerģijas daudzuma;
• izslēgt no uztura pārstrādātus jeb rūpnieciski ražotus produktus. 

Hipertensijas ārstēšana

Ņemot vērā asinsspiediena pakāpi un kopējo kardiovaskulāro risku, ārsta vizītē var tikt lemts par medikamentozas terapijas uzsākšanu. Kardiologs uzsver, ka svarīgākā ir līdzestība un regulāra medikamentu lietošana.

Pie rezistentām hipertensijām (ja ar maksimālo medikamentu grupu kombinācija neizdodas panākt mērķa asinsspiedienu) iespējams veikt nieru denervācijas procedūru. Ar tās palīdzību tiek pārtraukta nieru aferento un eferento nervu šķiedru impulsu pārvade, iedarbojoties uz tām ar radiofrekvenci. Tā ir pacientam droša metode, ar kuras palīdzību ir iespējams panākt ievērojamu arteriālā asinsspiediena samazinājumu ilgtermiņā. Svarīgi, ka, ārstam un pacientam veiksmīgi sadarbojoties, ir iespējams nodrošināt pacientiem ar hipertensiju pilnvērtīgu dzīves kvalitāti.

Farmaceita padoms

Farmaceite skaidro, ka klienti aptiekā bieži interesējas par tonometra iegādi, pareizu asinsspiediena mērīšanu, medikamentiem, ko lieto hipertensijas ārstēšanai, kā arī par sirds un asinsvadu slimību profilaksi. Bieži vien cilvēki uz aptieku nāk ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu, galvassāpēm, reiboni, sirdsklauvēm vai nespēku, un aptiekā, izmērot asinsspiedienu, secinām, ka tas ir paaugstināts.

Visbiežāk sastopamā problēma hipertensijas ārstēšanā ir tas, ka pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas, pārtrauc zāļu lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu, vai neizprot ārsta rekomendācijas. Tāpēc svarīgi zināt, ka ar zālēm saistītos jautājumos var palīdzēt arī farmaceits. I. Priedniece atgādina:

• visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā;
• bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Asinsspiedienu pazeminošie medikamenti tiek piemeklēti katram pacientam individuāli, ņemot vērā blakussaslimšanas, izmeklējumu rezultātus un citas vajadzības. Daudzos gadījumos nepietiek ar vienu medikamentu, lai normalizētu asinsspiedienu, tad tiek lietotas  vairāku medikamentu kombinācijas. Hipertensijas gadījumā bieži tiek nozīmēti medikamenti, kas jau vienā tabletē satur 2 vai 3 komponentu fiksēto devu kombinācijas, tādejādi atvieglojot zāļu lietošanu, padarot to ērtāku, uzlabojot pacienta līdzestību un asinsspiediena kontroli;
• ar ārstu vai farmaceitu jākonsultējas par pareizu zāļu lietošanu, kad medikamenti lietojami (no rīta vai vakarā), par blakusparādībām un iespējamo zāļu mijiedarbību, sākot lietot jaunus medikamentus vai uztura bagātinātājus;
• uzsākot hipertensijas ārstēšanu, divas reizes dienā jākontrolē asinsspiediens un pulss, savukārt mērījumi jāreģistrē asinsspiediena dienasgrāmatā;
• mērījumus vēlams veikt uz augšdelma, ērti apsēžoties, atbalstot muguru, kā arī roku atbalstot uz galda virsmas ar plaukstu uz augšu sirds līmenī, manšetes pozīciju pielāgo artērijas atzīmei virs elkoņa locītavas, piecas līdz desmit minūtes pirms mērījuma veikšanas ieteicams atpūsties. Mērīšanas laikā nedrīkst runāt, kustēties, kājas nekrusto, savukārt pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības un izvairīties no stresa. Asinsspiedienu nav ieteicams mērīt pēc ēšanas, dzeršanas, sportošanas un smēķēšanas.