Ieteikumi grūtniecēm: Pareiza zobu kopšana sev un mazulim

Kas grūtniecēm un jaunajām māmiņām jāzina par pareizu zobu kopšanu sev un mazulim, skaidro speciāliste.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asistente un SIA "RSU Stomatoloģijas institūts" Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas zobārste Dr. Inga Rendeniece, balstoties sava promocijas darba "Profilakses programmas izstrāde un kariesa attīstības novērtējums grūtniecēm un viņu bērniem" ietvaros, ir izpētījusi un apkopojusi, kā arī sniedz ieteikumus un skaidrojumus grūtniecēm par savu un bērnu zobu kopšanu, kādi ir zobu bojāšanās iemesli, kāda ir uztura nozīme kariesa attīstībā, kas jāievēro barojot bērnu, kā pareizi jātīra bērna zobi, kādi zobu kopšanas līdzekļi un zobu pastas jāizvēlas, kā var noteikt kariesa risku un kā saglabāt zobu veselību.

Kāda ir grūtnieces mutes veselības nozīme un ietekme uz bērnu?

Perinatālais periods ir laika posms no 20. līdz 28. grūtniecības nedēļai līdz 1 – 4 nedēļai pēc bērna piedzimšanas. Perinatālai mutes veselībai ir liela nozīme grūtnieces veselībai, kā arī topošā bērna veselībai.

Daudzas topošās māmiņas neapzinās, ka sliktas mutes higiēnas dēļ viņas var apdraudēt sava bērna veselību. Joprojām turpinās pētījumi, kā mātes mutes veselība ietekmē priekšlaicīgas dzemdības, pazeminātu bērna dzimšanas svaru un preeklampsiju (paaugstināts asinsspiediens un tūska). Turklāt mātes, kurām ir bojāti zobi, var pārnest kariogēnās baktērijas (Steptococcus mutans (SM)) bērnam jau agrīnajā vecumā, tādējādi paaugstinot bērna risku iegūt kariesu.

Perinatālajā laikā topošai mātei ir jāveic zobu labošana, ja tas nepieciešams, un tā ir jāizglīto par sava un topošā bērna mutes tīrīšanu. Agrīni uzsākta motivācija no zobārstu, higiēnistu un ginekologu puses varēs uzlabot gan mātes, gan bērna zobu veselību.

Grūtniecības laikā slikta dūša un vemšana var pasliktināt sievietes mutes veselību. Kad sievietēm ir slikta dūša, viņas izvairās no zobu tīrīšanas, kas savukārt izraisa aplikuma uzkrāšanos un paaugstina kariesa risku. Sievietēm, kurām ir vemšana, jācenšas pēc katras vemšanas izskalot muti ar glāzi ūdens, kuram ir pievienota tējkarote dzeramās sodas, un zobi jātīra ne ātrāk kā pēc 20 minūtēm. Šāda rīcība palīdzēs pret zobu erozijām. Tāpat ir jālieto fluorīdus saturošas zobu pastas un pēc maltītēm jālieto cukuru nesaturošas vai ksilitolu saturošas košļājamās gumijas.

Katrai grūtniecei būtu jāapmeklē zobārsts un higiēnists, lai noteiktu zobu stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiktu zobu labošanu. Zobu ārstēšana grūtniecei visdrošāk ir veicama otrajā grūtniecības trimestrī, jo pirmā trimestra laikā notiek bērna organoģenēze (salikumu orgānu attīstība).

Kādi ir zobu škilšanās laiki bērniem?

Parasti visi 20 piena zobi izšķilas līdz trīs gadu vecumam.

	Šķilšanās laiks	Izkrišanas laiks
Centrālie priekšzobi	8-12 mēneši	6-7 gadi
Sānu priekšzobi	9-13 mēneši	7-8 gadi
Acu zobi	16-22 mēneši	10-12 gadi
Pirmie dzerokļi	13-19 mēneši	9-11 gadi
Otrie dzerokļi	25-33 mēneši	10-12 gadi

Kādi ir zobu bojāšanās iemesli?

Bērns piedzimst ar veseliem zobiem, taču vēlāk, esot saskarē ar vecākiem, māte vai cits aprūpētājs ar siekalām nodod bērnam baktērijas, kas var izraisīt zobu bojāšanos. Tiklīdz izšķiļas pirmais zobs, vecākiem jārūpējas par bērna mutes tīrību, pretējā gadījumā mazuļa zobi sāks strauji bojāties. Priekšzobi sāk bojāties no iekšpuses, tāpēc vecāki var pat nepamanīt kariesa sākumu. Pēc tam bojājums apņem zoba kakliņu pie smaganas. Kad kariess ir pārņēmis visu zoba kronīti, bieži vien ir jau par vēlu kaut ko labot, un zobs nolūst.

Kāda ir uztura nozīme kariesa attīstībā?

Ar mātes pienu bērns saņem pilnvērtīgu uzturu, kas nostiprina bērna imūno sistēmu, kā arī veicina bērna fizisko un garīgo attīstību. Taču svarīgi atcerēties, ka gan mātes piens, gan mākslīgie piena maisījumi saglabājas uz zobiem, veidojot aplikumu. Ar aplikumā esošajām barības vielām barojas arī baktērijas, kas atrodas mutē. Tās vairojas un izdala skābes, kas savukārt, bojā zobus. Lai zobi nebojātos- katru dienu jānotīra uz zobiem uzkrātais aplikums!

Ievērībai! Vecākiem jātīra (vai jāpārtīra) bērnam zobi līdz 10 gadu vecumam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu aplikuma noņemšanu.

Kas ir jāņem vērā barojot bērnu?

•    Barošanas režīms dienā un it īpaši naktīs, ēdienreizēm jābūt strikti nodalītām; nedrīkst ļaut bērnam gulēt naktī pie mātes krūts un zīst, kad vien iegribas;
•    Barojot bērnu no pudelītes, nedrīkst ļaut bērnam iemigt ar pudelīti rokās, tāpat pudelītei nevajadzētu būt brīvi pieejamai nakts laikā;
•    Nakts laikā bērnam sasniedzamā attālumā drīkst būt pudelīte ar tīru ūdeni.

Kā pareizi veikt zobu tīrīšanu?

Mutes tīrīšana ir jāuzsāk vēl pirms zobu izšķilšanās, lai bērns pierastu pie šī ikdienas rituāla. Jau no pirmā zoba izšķilšanās bērnam zobi ir obligāti jātīra divas reizes dienā. Vislabāk to darīt, izmantojot mīkstu, bērna vecumam atbilstošu, zobu birsti un zobu pastu. Zobu tīrīšanai var izmantot arī silikona uzpirksteni vai ap pirkstu aptītu marli. Zobu tīrīšanas procedūrai jābūt tik ilgai, līdz no visiem zobiem tiek notīrīts viss aplikums. Zobi ir jātīra divas reizes dienā – no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulēšanas.

Kādi zobu kopšanas līdzekļi jāizmanto?

•    Bērna mute jāsāk kopt uzreiz pēc dzimšanas. Mute regulāri jāpārtīra ar uzpirksteni vai marlīti pēc katras ēdienreizes.
•    Pēc pirmā zoba izšķilšanās jāsāk lietot zobu pasta, to uzklājot uz zobu birstes plānā slānītī, bet no divu gadu vecuma zobu pastas devai ir jābūt zirņa lielumā.
•    Zobu tīrīšanas tehnika, kas piemērota maziem bērniem: (K – kožamās virsmas; A – ārējās virsmas; I – iekšējās virsmas).

Kā izvēlēties pareizu zobu pastu?

Aptiekās un veikalos ir pieejams ļoti plašs zobu pastu klāsts (fluorīdu, ksilitolu saturošas, homeopātiskās u.c.), taču tikai zobārsts vai higiēnists, nosakot Jūsu bērna kariesa risku, varēs ieteikt Jūsu bērnam vispiemērotāko zobu pastu. Ja kariesa risks ir augsts, tad Jūsu bērnam obligāti būs jālieto fluorīdu saturošas zobu pastas.

Ievērībai! Pirmā vizīte pie zobārsta jāieplāno 6 mēnešu vecumā!

Kā noteikt kariesa risku bērnam?

Visprecīzāk kariesa risku var izvērtēt zobārsts vai zobu higiēnists, izanalizējot bērna ēšanas paradumus, novērtējot zobu tīrīšanas kvalitāti, kā arī pārbaudot vecāku mutes veselību.

Taču Jūs paši varat novērtēt sava bērna kariesa risku. Ja kaut uz vienu no turpinājumā norādītājiem apgalvojumiem Jūs varat atbildēt apstiprinoši, tad Jūsu bērnam ir augsts kariesa risks:

•    Mātei vai primārajam aprūpētājam pēdējo 12 mēnešu laikā ir vai ir bijis aktīvs zobu kariess;
•    Bērns lieto pudelīti, kas satur nevis ūdeni, bet pienu vai piena maisījumu;
•    Bērns nepārtraukti lieto pudelīti;
•    Bērns guļ ar pudelīti vai tiek barots pēc pieprasījuma;
•    Bērns bieži (> 3 reizes dienā) lieto cukuru (dabīgu vai mākslīgu) saturošas uzkodas;
•    Bērna mutes dobuma stāvokli ietekmē siekalu daudzuma samazinoši faktori: medikamenti (piem. astmas (albuteriols) vai hiperaktivitātes gadījumā) vai medicīniskie faktori (piem., ķīmijterapija un staru terapija);
•    Bērnam ir attīstības traucējumi.

Kā saglabāt bērna zobu veselību?

Izvēloties māneklīti, jāpievērš uzmanība tā lielumam (māneklītis jāizvēlas atbilstoši bērna vecumam). Jāatceras, ka no māneklīša jāsāk atteikties, bērnam sasniedzot gada vecumu, lai izvairītos no žokļu deformācijas. Ja pamanāt, ka bērns miegā vai arī nomodā sūkā īkšķi, centieties uzreiz pārtraukt šo ieradumu. Gada vecumā bērns jāradina dzert no krūzītes. Ja piena zobi (gan sānu, gan priekšējiem) ir cieši novietoti, tad katru vakaru tie ir jātīra ar zobu diegu. Vecākiem vai aprūpētājiem, kam ir bojāti zobi vai slikta mutes higiēna, ieteicams ikdienā lietot ksilitolu saturošas košļājamās gumijas (pēc katras ēdienreizes).

Par I.Rendencies pētījumu "Profilakses programmas izstrāde un kariesa attīstības novērtējums grūtniecēm un viņu bērniem":

Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka grūtnieču un jauno māmiņu izglītošana būtiski samazina mazu bērnu kariesa attīstību. Vairākas pasaules vadošās zobārstu un bērnu zobārstu asociācijas ir izstrādājušas vadlīnijas, kā pasargāt bērnus no kariesa, izglītojot grūtnieces un jaunās māmiņas.

I.Rendenieces pētījuma ietvaros tika apsekotas 85 brīvprātīgi iesaistītas grūtnieces. Pētījumā gaitā tika novērtētas viņu zināšanas par savas un topošā bērna mutes veselību. Grūtniecēm tika sniegtas rekomendācijas par savu un savu bērnu mutes kopšanu ikdienā. Jaunās māmiņas ar bērniem tika apsekotas, kad bērns sasniedza gada un divu gadu vecumu. Pētījuma beigās mātēm bija jāaizpilda anketa par bērna ēšanas un zobu kopšanas paradumiem.

Paralēli tam, kontroles grupā piedalījās 95 māšu un divgadīgu bērnu pāri. Kontroles grupa nebija iekļauta nekādās profilakses un izglītošanas programmās. Tika secināts, ka pētījumā iesaistītiem bērniem, kuru vecāki ievēroja iepriekš dotos norādījumus, bija par 34.5% zemāka kariesa izplatība, salīdzinot ar kontroles grupas bērniem.

Pētījuma mērķis bija izstrādāt un novērtēt stomatoloģisko slimību profilaktisko programmu bērniem, kas uzsākta mātes grūtniecības laikā un balstoties pētījumā gūtajos datos dr.I.Rendeniece ir izstrādājusi profilakses programmu grūtniecēm par pareizu mātes un topošā bērna mutes kopšanu, bērna mutes veselības pasi un mutes veselības vadlīnijas grūtniecēm un maziem bērniem.