Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Modinātājs nozvanīja laikā. Nakts bija mierīga, kafija – kā parasti, stipra. Un tomēr jau kopš paša rīta šķiet, ka kaut kas nav īsti pareizi: kaitina teju viss, vārdus atrast ir grūti, bet ap pusdienlaiku galvā uznāk tāds smagums, ka gribas vienkārši aizvērt datoru un doties mājās. Pirmā doma – neesmu izgulējies. Otrā – droši vien stress. Tikai retais šādā brīdī iedomāsies par savām zarnām. Un gluži velti. 

1998. gadā amerikāņu neirogastroenterologs Maikls Geršons izdeva grāmatu ar tam laikam gana drosmīgu nosaukumu – “Otrās smadzenes”. Viņš rakstīja par zarnu traktu kā par neatkarīgu nervu sistēmu, kas spēj darboties bez norādījumiem no galvas smadzenēm, un rosināja no jauna paskatīties uz jautājumu, kur patiesībā rodas daļa mūsu emociju. Toreiz tas izklausījās pēc drosmīgas metaforas. Šodien – pēc darba hipotēzes, kuru pārbauda laboratorijās visā pasaulē: zarnās dzīvo triljoniem mikroorganismu, un, kā izrādās, ievērojama daļa serotonīna – vielas, ko ierasts saistīt ar garastāvokli, – tiek sintezēta tieši tur.¹

Pēdējo gadu pārskati apstiprina, ka tādi stāsti kā rīta aizkaitināmība pēc smagām vakariņām nav gluži nejauši: pētījumos tiek meklēta saistība starp zarnu mikrofloras daudzveidību, garastāvokli un nogurumu,² savukārt mikrobiotas stāvoklis tiek apspriests saistībā ar ļoti plašu tēmu loku – no imunitātes līdz vielmaiņai.³ Tas nenozīmē, ka mikroflora ir vainojama katrā grūtā dienā – mehānismi ir sarežģīti un joprojām tiek pētīti. Taču zinātnes interese par šo tēmu acīmredzami pieaug: tiek prognozēta aktīva “psihobiotiku” – probiotiku, kas tiek pētītas saistībā ar psiholoģisko labsajūtu, – tirgus izaugsme tuvākajos gados, bet uztura industrijā arvien vairāk tiek runāts par postbiotikām, sinbiotikām un personalizētu pieeju gremošanas sistēmas atbalstam.⁴

Latvijā šis stāsts skan īpaši pazīstami, un te runa nav tikai par teoriju, bet arī par to, kas atrodas uz šķīvja. Ar uzturu saistīti riska faktori ir saistīti aptuveni ar ceturto daļu visu nāves gadījumu valstī – tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji ES (17%), savukārt ieteiktās piecas augļu un dārzeņu porcijas dienā uzturā iekļauj tikai aptuveni 7% Latvijas pieaugušo.⁵ Šķiedrvielu vidējā uzturā vienkārši ir par maz, bet tās ir nozīmīgs substrāts zarnu mikroorganismiem. Tam pievienojas arī Eiropas mēroga tendence: antibiotiku patēriņš ES valstīs 2024. gadā lielākajā daļā valstu turpināja pieaugt, un 2030. gadam noteiktais samazinājuma mērķis netika sasniegts.⁶ Gan uzturs ar nepietiekamu šķiedrvielu daudzumu, gan antibiotiku lietošana var ietekmēt zarnu mikrofloras sastāvu un daudzveidību.

Kas notiek ar baktērijām ceļā uz zarnām 

Te ir vērts pakavēties nedaudz ilgāk, jo tieši šeit slēpjas atšķirība starp “probiotiku ķeksīša pēc” un pārdomāti izstrādātu produktu. Pirmkārt, nozīme nav tikai vienam “supercelmam”, bet arī celmu daudzveidībai un to savstarpējai mijiedarbībai. Vieni mikroorganismi rada apstākļus, kuros citi spēj labāk attīstīties, piemēram, izmantojot citu mikroorganismu radītos vielmaiņas produktus. Šo parādību dēvē par krustenisko barošanu jeb cross-feeding. Laboratorijas un citos pētījumos tiek vērtēts, kā vairāku savstarpēji papildinošu celmu kombinācijas ietekmē īso ķēžu taukskābju veidošanos un zarnu barjeras funkciju.⁷

Otrkārt, ir kāda nianse, par kuru reti runā skaļi: ne visas uzņemtās baktērijas gremošanas traktā nonāk dzīvas. Kuņģa skābā vide un gremošanas enzīmi var ietekmēt mikroorganismu izdzīvošanu. Tāpēc mūsdienīgās formulās uzmanība tiek pievērsta ne tikai celmu sarakstam uz etiķetes, bet arī piegādes tehnoloģijai – aizsargapvalkam, kura mērķis ir palīdzēt aizsargāt baktērijas gremošanas traktā un nodrošināt to atbrīvošanos zarnās.⁸

No Latvijā pieejamā Coral Club produktu klāsta šo pieeju labi ilustrē Kvadrobiotiks – formula ar četriem baktēriju celmiem (Lactobacillus plantarum, Bifidobacterium lactis, Lactobacillus johnsonii, Lactobacillus rhamnosus) četru slāņu aizsargapvalkā Q SHIELD, papildināta ar cigoriņu saknes inulīnu. Tas ir piemērs, kad sastāvs un piegādes veids ir pārdomāti kopā, nevis atsevišķi.

Autors: Publicitātes foto

Ja prioritāte nav mikrofloras daudzveidība, bet pati gremošanas sistēma – piemēram, tā pati smaguma sajūta pēc sātīgām pusdienām, ar kuru sākās šis stāsts, – uzmanību var pievērst arī Assimilator – enzīmu kompleksam ar A un D3 vitamīnu. A vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību un palīdz uzturēt normālu gļotādu stāvokli, savukārt D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību un normālu kalcija un fosfora uzsūkšanos.

Tiem, kuri laiku pa laikam izjūt smagumu pēc trekna ēdiena, vērts pievērst uzmanību arī Coral Lecithin – sojas lecitīna avotam. Lecitīns ir viela, kas ietilpst šūnu membrānu sastāvā un ir nozīmīga organisma fizioloģiskajos procesos.

Tieši tāpēc, domājot par kompleksu gremošanas sistēmas atbalstu, ir vērts pievērst uzmanību dažādiem aspektiem – uztura sastāvam, šķiedrvielu un šķidruma uzņemšanai, kā arī ikdienas paradumiem. Uztura bagātinātāji var būt daļa no šīs pieejas, taču tie neaizstāj sabalansētu uzturu un veselīgu dzīvesveidu.

Coral Club uzsver, ka šādu uztura bagātinātāju potenciāls vislabāk atklājas kopā ar dzīvesveidu – sabalansētu uzturu, režīmu un saprātīgu attieksmi pret antibiotiku lietošanu –, nevis kā vienreizējs risinājums pēc vienām smagām vakariņām.

Uztura bagātinātājs. 

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.  

Avoti 

1. Zarnu–smadzeņu ass, mehānismi un garastāvoklis – Cureus, 2025
2. Disbioze un psihoneiroloģiski traucējumi – Frontiers in Aging Neuroscience, 2025
3. Zarnu mikrobiotas metabolīti un aptaukošanās – The FEBS Journal, 2025
4. Zarnu veselības tendences 2026 – NutritionInsight
5. State of Health in the EU – Latvia Country Health Profile, Eiropas Komisija/OECD, 2023
6. Antibiotiku patēriņš ES – ECDC ESAC-Net Annual Epidemiological Report, 2024
7. Celmu sinerģija vairāku celmu probiotiku kompleksos – Frontiers in Microbiology, 2025
8. Probiotiku aizsargātas piegādes tehnoloģijas caur kuņģa-zarnu traktu – pārskats, Foods (MDPI), 2025
9. PVD (Latvija) vadlīnijas vārda “probiotikas” lietošanai marķējumā un reklāmā 

Koraļļu klubs veikals, SIA

+371 67389200
lv.coral.club/
Miera iela 97, Rīga
Dzirnavu iela 37, Rīga
https://www.facebook.com/CoralClubLatvia
https://www.instagram.com/coralclub__latvia/
https://lv.coral.club/news/smi