Lieldienās, kā daudzos citos svētkos, atļaujamies ēst neveselīgāk un vairāk nekā citās dienās. Kā pavadīt Lieldienas veselīgi un bez pārmetumiem par apēsto maltīti svētkos? Konsultē sertificēta uztura speciāliste un klīniskā farmaceite.

Ja ēdīsi neveselīgi un dzersi daudz gāzēto dzērienu, sāpēs vēders un dabūsi gastrītu! Šādu brīdinājumu ir dzirdējuši daudzi bērni. Vai tiešām gastrīts var attīstīties nepareizas ēšanas dēļ, un ko darīt, ja diagnoze medicīniski apstiprināta?

Sarkana tabletīte, kas atgādina konfekti, balts veļas pulveris, kas izskatās kā cukurs... šādas lietas var maldināt bērnu, rosinot pagaršot atrasto “konfekti”. Bērns izzina pasauli ar garšu, smaržu, tausti, un pats vēl nespēj izvērtēt saindēšanās risku. 

Sāpes vēderā, slikta dūša, caureja un vemšana – šie simptomi raksturīgi vairākām saslimšanām, tomēr visbiežāk pie vainas ir vēdera vīruss vai saindēšanās ar pārtiku. Kā atpazīt saslimšanas cēloni un kas jādara, lai atvieglotu nepatīkamās sajūtas, stāsta aptieku tīkla sertificētā farmaceite.

Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem, tomēr šī slimība var skart arī agrākā vecumā. Būtiskākie profilakses pasākumi ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids, kā arī regulāra zarnu vēža profilaktiskā testa veikšana. Sīkāk par to stāsta ģimenes ārste un farmaceits.

Pēdējos gados ir pieaudzis probiotiku – dzīvu mikroorganismu, kas pierādījuši labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, – patēriņš iedzīvotāju vidū dažādās valstīs. „Probiotikas arī tiek pētītas no dažādiem aspektiem, un atklājumi nenoliedzami ir šiem mikroorganismiem labvēlīgi,” norāda farmaceite.

“Nereti aptiekas apmeklētājs vēlas steigšus iegādāties “kaut ko pret sāpēm vēderā” sev vai tuviniekam. Tad mans kā veselības aprūpes personas uzdevums ir noskaidrot kaut ko vairāk un, ja nepieciešams, mudināt nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, tostarp, neatliekamās,” saka farmaceite.

Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. 

Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas.