Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas.

Vēdergraizes un slikta vēdera pašsajūta spēj vienā mirklī likt mums atcelt visus plānus. Reizēm, īpaši vasarā, par iemeslu sliktai vēdera pašsajūtai un sāpēm var būt saindēšanās ar pārtiku. Kā rīkoties, ja tevi ir piemeklējusi šāda problēma un kā atšķirt saindēšanos ar pārtiku no citām vēdergraizēm?

Varētu  domāt, ka vasarā jau nu gan cilvēki ēd veselīgāk, jo salātu, dārzeņu un ogu pilni dārzi, taču vērojumi liecina – tieši vasarā ar sabalansētas ēdienkartes ieturēšanu sokas grūtāk – atzīst farmaceite. 

Parasti alveja aug puķu podā uz palodzes un priecē ar savu eksotisko izskatu, bet patiesībā tas ir unikāls ārstniecības augs, kas tiek izmantots skaistuma un veselības uzlabošanai jau kopš seniem laikiem. Alvejai ir dažādi pielietojuma un iedarbības veidi, tāpēc ne velti tā tiek dēvēta arī par “aptieku vienā augā”. 

Gada siltā sezona nereti var būt īsts izaicinājums mūsu gremošanas sistēmai. Lai gan varētu šķist, ka vasarā ir ievērojami vieglāk padarīt savu ēdienkarti veselīgāku un daudzveidīgāku, tomēr šis gadalaiks vienlaikus ir bagāts ar dažādiem kārdinājumiem – regulāras maltītes tiek aizvietotas ar uzkodām, brīvdabas pasākumos tā vien kārojas kādu neveselīgu našķi, bet dārza ballītes bieži vien noslēdzas ar pārēšanos un gremošanas sistēmas traucējumiem.

Ir daudz faktoru, kas ikdienā rada stresu, un katram desmitajam tas izraisa kairināto zarnu sindromu, kas izpaužas ar spazmātiskām vēdersāpēm un zarnu darbības traucējumiem. 

Zarnu  trakts ir atbildīgs par organisma apgādāšanu ar nepieciešamajām uzturvielām, taču, lai tas spētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Nelabvēlīgas izmaiņas un baktēriju disbalanss var kalpot par iemeslu sliktai pašsajūtai un dažādām saslimšanām, tai skaitā nervu sistēmas darbības traucējumiem.

Plaušaudus no bojājumiem spēj pasargāt specifiska olbaltumviela – alfa 1 antitripsīns (A1AT). No iedzimta A1AT deficīta, iespējams, visvairāk cieš tieši Latvijas iedzīvotāji. Kā to laikus pamanīt? Ko var noskaidrot, veicot asins analīzes un DNS testu?  Ko darīt tiem, kam atklāj šo ģenētisko slimību?

Kakla sāpes un klepus saaukstēšanās sezonā ir ierastas parādības, kuras ārstējam, izmantojot tradicionālās metodes un medikamentus. Tomēr izrādās, ka šādi simptomi var signalizēt arī par kādu citu hronisku saslimšanu – atviļņa slimību.

Ārsts ir izteicis aizdomas, ka tev ir laktozes nepanesamība? Aizdomas par celiakiju? Varbūt tas ir Žilbēra sindroms? Pirms strikti ierobežot savu ēdienkarti vai mainīt dzīvesveidu, ir vērts pārbaudīt, vai tiešām ir pamats šādām aizdomām. To var izdarīt, veicot DNS testus.