Atviļņa problēma var sagādāt daudz nepatīkamu sajūtu, taču reizēm var noritēt nepamanīta, vienlaikus radot dažādas nelabvēlīgas sekas. Kā atpazīt atvilni, kādi ir galvenie tā iemesli un profilakses pasākumi, kā arī ārstniecības iespējas, stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītais eksperts, "Veselības centrs 4" ārsts rezidents gastroenteroloģijā Iļja Jelisejevs un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Skatoties pēdējo 20 gadu griezumā, ir vērojams atviļņa pacientu skaita pieaugums, stāsta ārsts. Lai arī atviļņa problēma var būt saistīta ar iedzīvotāju vidējā vecuma un dzīvildzes paaugstināšanos, jo ar gadiem palielinās dažādu atvilni veicinošu faktoru ietekme, piemēram, ar vecumu saistīts muskuļu vājums, kas veicina barības vada slēdzējmuskuļa nepilnīgu aizvēršanos, arī anatomiskas izmaiņas (piemēram, kuņģa daļas ieslīdēšana krūškurvi – hiatālā trūce) un citi procesi, lielākais pirmreizējo gadījumu pieaugums vērojams tieši jaunāku pacientu vidū vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem. Tieši šajā vecumā arī vērojamas vislielākās sūdzības par atviļņa simptomiem. Par galveno iemeslu šim pieaugumam tiek uzskatīts liekais svars un aptaukošanās, kā arī dažādi dzīvesveida faktori, kas ir individuāli. Taču kopumā atvilni izraisošos iemeslus varam skatīt trīs galvenajās kategorijās:

1. Fiziskās ietekmes iemesli jeb iedarbība uz barības vada slēdzējmuskuli. Tās var būt regulāras pārēšanās, kas palielina kuņģa apjomu, tādējādi barības vada slēdzējmuskuļa savienojums kļūst vājāks. Reizēm par iemeslu tiek minēts arī gāzēto dzērienu patēriņš, jo gāzes rada papildu spiedienu kuņģī, taču par šo faktoru pētījumu dati dalās. Tomēr jāņem vērā, ka saldināto gāzēto dzērienu patēriņš var veicināt lieko svaru, kas pats par sevi ir atviļņa riska faktors. Regulāra vēdera uzpūšanās arī pastiprina spiedienu vēdera dobumā. Arī grūtniecība var veicināt atvilni.

2. Ar uzturu un dzīvesveidu saistīti iemesli. Piemēram, ir pārtikas produkti, kas veicina barības vada slēdzējmuskuļa relaksāciju – pie tādiem biežāk tiek pieskaitīta kafija, šokolāde, piparmētru tēja, taču katram šie produkti var būt ļoti atšķirīgi. Slēdzējmuskuļa relaksāciju veicina arī smēķēšana. Tāpat atvilni var veicināt tādu pārtikas produktu lietošana, kas ilgi atrodas kuņģī, piemēram, trekni un asi ēdieni. Noteikti pārtikas produkti var arī pastiprināt kuņģa skābes izdalīšanos, piemēram, tomāti, citrusaugļi, sīpoli, ķiploki (bet arī šie produkti katram var būt citādi).

3. Iedzimti vai ar vecumu, vai ar citu saslimšanu saistīti iemesli, piemēram, anatomiskas vai ģenētiskas izmaiņas.

Kā atpazīt atvilni?

Galvenie atviļņa simptomi ir dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, kuņģa dedzināšana, atraugas jeb grēmas, kā arī rīšanas grūtības (bet šis pēdējais simptoms praksē ir retāk novērots), skaidro ārsts. Taču atviļņa izraisītus simptomus pacienti mēdz sajaukt ar citām slimībām, tādēļ nereti ar sūdzībām par atvilni pie gastroenterologa atnāk jau pēc vizītes pie citiem speciālistiem, piemēram:

• otorinolaringologa, gadījumos, ja ir sūdzības par biežām iesnām, kakla sāpēm, kakla un balsenes iekaisumu, krekšķi no rīta, kamola sajūtu kaklā, sāpēm vai aizliktām ausīm. Ja atvilnis ir stiprs, kuņģa saturs nonāk līdz šīm vietām, radot to kairinājumu;
• stomatologa, jo no atviļņa var ciest un tikt bojāti aizmugurējie zobi;
• kardiologa, jo pacienti dodas pie kardiologa ar aizdomām par stenokardiju, ritma traucējumiem, sirds apasiņošanas problēmām. Taču gadījumos, kad pārbaudes šīs problēmas neuzrāda, pie simptomiem var būt vainojams atvilnis;
• pneimonologa – biežu bronhītu, pneimoniju un hroniska klepus gadījumā;
• ģimenes ārsta/somnologa – ar sūdzībām par satrauktu miegu.

Var gan būt arī pretējas situācijas, piemēram, kad pacients atnāk ar sūdzībām par atvilni, taču patiesībā tās ir sirds vai citas problēmas, uzsver ārsts rezidents. Tāpēc ir jāveic atbilstoša izmeklēšana atviļņa diagnostikai – fibrogastroskopija vai nepieciešamības gadījuma papildu  izmeklējumi kā barības vada monometrija vai kuņģa un barības vada Ph metrija 24 stundas, jo ultrasonogrāfijā, magnētiskajā rezonansē vai datortomogrāfijā neredzam, kas ir iekšā zarnās, kuņģī un barības vadā. Jāizvērtē visi simptomi un pacienta sūdzības, jo ir gadījumi, kad pēc fibrogastroskopijas atvilni ir grūti konstatēt.

Dzīvesveida faktori un atviļņa ārstēšana

Galvenie soļi, ko iesaka ārsts rezidents gastroenteroloģijā I. Jelisejevs un klīniska farmaceite I. Priedniece, saskaroties ar atvilni, ir to izraisošo faktoru novēršana, tai skaitā dzīvesveida un ieradumu maiņa.

• Ikdienas uztura izmaiņas – jāizvairās no produktiem, kas jums izraisa atviļņa saasinājumus (tie katram var būt individuāli).
• Jāsamazina liekais svars, ja tāds ir.
• Ja ciet no regulāras vēdera uzpūšanās, jāizvērtē iemesli un jācenšas tos novērst.
• Jāizvairās no lielākām maltītēm trīs stundas pirms došanās gulēt.
• Ja iespējams, jāmaina gultas novietojums, paceļot gultas galvas daļu par 10–15 centimetriem. Taču to nevar veikt ar spilvenu palīdzību, jo tas palielina iespēju rasties kakla skriemeļu problēmām un pastiprina obstruktīvās miega apnojas risku.
• Jāizvēlas atbilstoša gulēšanas pozīcija – jāiemācās gulēt uz kreisajiem sāniem.
• Jāpārskata dienas aktivitātes un darba apstākļi – piemēram, ja darbā ir bieža noliekšanās, aktīvas saliekšanās, tas arī pastiprina vēdera dobuma spiedienu.
• Jāizvairās no ēšanas vismaz divas stundas pirms sportošanas un fiziskajām aktivitātēm.
• Jāēd mazākām porcijām – kafejnīcās un restorānos ēdiena porciju apmērs bieži vien mēdz būt pārāk liels.
• Jāēd nesteidzoties, rūpīgi sakošļājot ēdienu.
• Jāietur maltītes pareizā pozīcijā – sēdus pie galda, nevis pie televizora pusguļus vai guļus.
• Jāizvairās no aizcietējumu riska – iekļaujot uzturā šķiedrvielas un lietojot pietiekamu šķidruma daudzumu.
• Jāatmet smēķēšana un jāsamazina alkohola patēriņš.
• Jācenšas mazināt stresa ietekmi uz jūsu ikdienu.
• Nepieciešamības gadījumā jālieto ārsta vai farmaceita ieteikti medikamenti.

Ja dzīvesveida maiņa nelīdz

Klīniskā farmaceite skaidro, ka atviļņa simptomātiskai ārstēšanai galvenokārt lieto divu veidu preparātus – antacīdus, kas nodrošina ātru, taču īslaicīgu kuņģa skābes neitralizēšanu, kā arī protonu sūkņu inhibitorus, kas mazina kuņģa skābes sekrēciju.  Antacīdu sastāvā izmanto magnija hidroksīdu, alumīnija hidroksīdu, kalcija karbonātu un magnija karbonātu, kas pieejami suspensiju un košļājamu tablešu veidā.

Farmaceite atgādina: ja lieto vēl citus medikamentus, jāņem vērā zāļu mijiedarbība un to iespējamās blakusparādības. Piemēram, antacīdi var traucēt citu zāļu uzsūkšanos, tāpēc iesaka ievērot vismaz divu stundu starplaiku starp antacīdu un citu medikamentu lietošanu.

Ir pieejami arī līdzekļi, kas palīdz mazināt gan ar atvilni saistītās sūdzības, gan arī pārklāj, aizsargā un atjauno kuņģa skābes bojāto gļotādu. Taču jāņem vērā, ka ilglaicīga līdzekļu lietošana nav ieteicama, un ilgstošu sūdzību gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu par atbilstošu ārstniecību.

Ja zāles nepalīdz un simptomi ir regulāri, var veikt operāciju, skaidro ārsts rezidents. Latvijā šādos gadījumos izplatītākā ir mazinvazīva operācija – Nissen fundoplikācija, kuras rezultātā tiek vairāk saspiests barības vada slēdzējmuskulis, lai tas labāk noslēgtos. Šo operāciju veic laporoskopiski, ar maziem griezieniem, turklāt šī operācija ir atgriezeniska pirmos divus gadus (katram individuāli) – ja kādu iemeslu dēļ operācijas efekts neder, to var atgriezt atpakaļ. Ķirurģiska operācija ir pēdējais risinājums – ja dzīvesveida izmaiņas kopā ar terapiju nav palīdzējušas vai tikai daļēji atviegloja stāvokli.

Taču jāņem vērā, ka, ja pacientam būs liekais svars, turpināsies atvilni veicinošu produktu lietošana uzturā, pārēšanās un citi to veicinošie ieradumi – arī pēc operācijās atvilnis ar laiku var atgriezties. Arī šajā gadījuma var veikt atkārtotu fundoplikāciju, bet operācijas efektivitātē ar katru reizi samazinās.

Nedrīkstam ignorēt

Ir būtiski neignorēt atviļņa simptomus un savlaicīgi doties pie speciālista pēc padoma, kā arī veikt nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas, uzsver I. Jelisejevs. Atvilnis veicina iekaisuma veidošanos barības vadā, un, ja tas ir ilgstošs, veidojas izmaiņas barības vada sienās un tas var izraisīt barības vada audzējus, kas ļoti slikti padodas ārstniecībai.

Tādēļ ikvienam no 40 gadu vecuma ik pēc pieciem gadiem profilaktiskos nolūkos ir jāveic pārbaudes – fibrogastroskopija un fibrokolonoskopija. Tās palīdzēs atklāt arī asimptomātiskus pacientus. Turklāt pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem ir pieejama programma zarnu vēža skrīningam uz slēptām asinīm fēcēs, ko bez maksas reizi divos gados var veikt, vēršoties pie sava ģimenes ārsta. Simptomu un sūdzību gadījumā pārbaudes jāveic neatkarīgi no vecuma.

Rūpējies par sevi atbildīgi!