Aknas ir spēcīgs un organismam ārkārtīgi nozīmīgs orgāns ar daudzām funkcijām. Viss, ko ēdam un dzeram, iziet caur aknām! Tomēr, lai cik stipras ir aknas, tās ir iespējams “sabojāt”. Kādi rādītāji asins analīzēs liecina par aknu veselības problēmām? 

Kāpēc veikt analīzes?

“Ar laboratorisko izmeklējumu palīdzību var noteikt, kur lokalizējas vai sāk veidoties patoloģiskas izmaiņas,” teic Jeļena Storoženko, RSU Infektoloģijas katedras asociētā profesore, “Centrālās laboratorijas” valdes locekle.

Aknas sastāv no aknu šūnām – hepatocītiem, kas ražo dažādus fermentus. Asins analīžu nosūtījumā redzamie marķieri ALAT un ASAT ir fermenti, kas svarīgi organisma enerģijai. “Ja, piemēram, cilvēkam ir vīrusa hepatīts vai toksisks hepatīts, vai mainās kādi metabolie procesi, sāk “buntoties” hepatocīti – tie izmainās strukturāli un caur šūnu membrānu iziet vairāk fermentu, līdz ar to asinīs parādās vairāk ALAT vai ASAT.”

Kas tie tādi ALAT, ASAT?

“ALAT (ferments alanīnaminotransferāze) atrodams daudzos audos, bet visaugstākais tā līmenis ir aknu un nieru audos. Šis starpšūnu enzīms tiek izdalīts asinsritē, ja ir audu bojājumi. Ievērojami paaugstināts ALAT līmenis serumā var būt saistīts ar daudzām aknu slimībām. ALAT ir specifisks marķieris, piemēram, tieši vīrusa hepatītu gadījumā un korelē ar procesa smagumu.

Savukārt ASAT (aspartātaminotransferāze) ir ferments, kas galvenokārt atrodas aknu, sirds, muskuļu un nieru audos. Var noteikt divus ASAT izoenzīmus: citoplazmatisko un mitohondriālo. Mitohondriālo kopā ar citplazmatisko var noteikt pacientiem ar koronārām un hepatobiliārās sistēmas slimībām.

Tā kā ASAT atrodas ne tikai aknu šūnās, bet arī miokarda šūnās, tas nav tik cieši saistīts ar aknu patoloģijas procesiem kā ALAT, reaģē lēnāk un neiet kopā ar aknu procesu dinamiku. Tai pat laikā tas ir labs marķieris, piemēram, akūta alkohola hepatīta diagnostikai.

Nododot asins analīzes laboratoriskai izmeklēšanai, analīžu lapā noteikti vajadzētu atzīmēt arī ALAT un ASAT,” saka Jeļena Storoženko un atgādina, kā pareizi sagatavoties analīžu nodošanai. “Pēdējai maltītei vajadzētu būt vismaz astoņas stundas pirms asins analīžu nodošanas. Svarīgi arī, lai vismaz pusstundu pirms tam nebūtu veiktas fiziskas aktivitātes.”

Ko vēl var uzzināt par aknu funkcionēšanu, veicot analīzes?

Gan ALAT, gan citi rādītāji var atklāt, kas notiek ar aknu hepatocītiem.

“Svarīga viela, kas izdalās un nonāk gremošanas traktā, ir žults. Ja ir problēmas ar žults veidošanos vai izvadi, var skatīties arī citus rādītājus, piemēram, bilirubīnu vai sārmaino fosfatāzi, vai gamma-glutamiltransferāzi, kas atklās, kas notiek ar žults ražošanu un izdalīšanos. Var apskatīt arī iekaisuma marķierus, dažādas nespecifiskas un autoimūnas antivielas, un secināt, kāds tieši ir iekaisuma process.

Ja jau ir aknu fibroze vai ciroze un hepatocīti nevar izdzīvot, būs jāpārbauda citi rādītāji,” skaidro Jeļena Storoženko un papildina, ka laboratorisko izmeklējumu informatīvā bāze ir visai plaša – ja cilvēks ar kādu simptomu dodas pie ģimenes ārsta, un ārsts norīko veikt pilnu asins ainu, papildus atzīmējot arī ALAT un ASAT, var konstatēt, piemēram, anēmiju, kurā ir iesaistītas aknas, jo aknas ir kā depo, kur mīt pamatvielas hemoglobīnam – feritīns, dzelzs un citi elementi, B12 vitamīns, D un E vitamīni. Ar aknām ir saistīta visa sintēze, koagulācijas faktori, glikozes regulācija, lipīdi.

Var meklēt arī antivielas

Profesore norāda, ka kā skrīninga testu var skatīt arī, piemēram, antivielas pret C hepatītu (anti HCV): “Dažreiz cilvēks pārslimo nediagnosticētu C hepatītu un pat nezina, ka viņam bijusi šī slimība. Laboratoriski meklējot antivielas, var noteikt, vai pacientam ir akūta, hroniska vai kādreiz pārslimota C hepatīta forma. Jāņem vērā, ka aptuveni 2-2,5 procentiem populācijas varētu būt neidentificēti vīrusa hepatīti.”

Uz laboratoriju ar nosūtījumu vai bez tā

Vislabāk, protams, doties uz laboratoriju nodot asins analīzes ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu, kurā atzīmēti visi nepieciešamie marķieri, lai ārsts iegūtu pilnīgāko informāciju par sava pacienta veselības stāvokli. Tomēr pastāv iespēja nodot analīzes arī bez nosūtījuma. Tiesa, šādā gadījumā paliek atklāts jautājums, vai iegūtie rezultāti ir saprotami un kā tie tiks “tulkoti”.

“Pašiem noteikti nevajadzētu interpretēt analīžu rezultātus, bet gan konsultēties ar ārstu, jo, lai arī laboratorijas atbildē ir redzami katra rādītāja references intervāli, kuros rezultāts vai nu iekļaujas vai nē, dažkārt neliels kāda rādītāja palielinājums vēl obligāti neliecina par pataloģiju. Tai pat laikā ir gadījumi, kad aknu rādītāji ir normas robežās, taču turpmākie izmeklējumi atklāj kādu aknu slimību. Katrs organisms ir individuāls, un nereti konkrētā cilvēka rādītāji neiekļaujas vispārpieņemtajos references intervālos,” uzsver profesore.