Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem, tomēr šī slimība var skart arī agrākā vecumā. Būtiskākie profilakses pasākumi ir veselīgs un aktīvs dzīvesveids, kā arī regulāra zarnu vēža profilaktiskā testa veikšana. Sīkāk par to stāsta ģimenes ārste un farmaceits.

Pēdējos gados ir pieaudzis probiotiku – dzīvu mikroorganismu, kas pierādījuši labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, – patēriņš iedzīvotāju vidū dažādās valstīs. „Probiotikas arī tiek pētītas no dažādiem aspektiem, un atklājumi nenoliedzami ir šiem mikroorganismiem labvēlīgi,” norāda farmaceite.

“Nereti aptiekas apmeklētājs vēlas steigšus iegādāties “kaut ko pret sāpēm vēderā” sev vai tuviniekam. Tad mans kā veselības aprūpes personas uzdevums ir noskaidrot kaut ko vairāk un, ja nepieciešams, mudināt nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, tostarp, neatliekamās,” saka farmaceite.

Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. 

Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas.

Vēdergraizes un slikta vēdera pašsajūta spēj vienā mirklī likt mums atcelt visus plānus. Reizēm, īpaši vasarā, par iemeslu sliktai vēdera pašsajūtai un sāpēm var būt saindēšanās ar pārtiku. Kā rīkoties, ja tevi ir piemeklējusi šāda problēma un kā atšķirt saindēšanos ar pārtiku no citām vēdergraizēm?

Varētu  domāt, ka vasarā jau nu gan cilvēki ēd veselīgāk, jo salātu, dārzeņu un ogu pilni dārzi, taču vērojumi liecina – tieši vasarā ar sabalansētas ēdienkartes ieturēšanu sokas grūtāk – atzīst farmaceite. 

Parasti alveja aug puķu podā uz palodzes un priecē ar savu eksotisko izskatu, bet patiesībā tas ir unikāls ārstniecības augs, kas tiek izmantots skaistuma un veselības uzlabošanai jau kopš seniem laikiem. Alvejai ir dažādi pielietojuma un iedarbības veidi, tāpēc ne velti tā tiek dēvēta arī par “aptieku vienā augā”. 

Gada siltā sezona nereti var būt īsts izaicinājums mūsu gremošanas sistēmai. Lai gan varētu šķist, ka vasarā ir ievērojami vieglāk padarīt savu ēdienkarti veselīgāku un daudzveidīgāku, tomēr šis gadalaiks vienlaikus ir bagāts ar dažādiem kārdinājumiem – regulāras maltītes tiek aizvietotas ar uzkodām, brīvdabas pasākumos tā vien kārojas kādu neveselīgu našķi, bet dārza ballītes bieži vien noslēdzas ar pārēšanos un gremošanas sistēmas traucējumiem.