Rudens ir ražas laiks, kad pieejami dažādi pašmāju augļi un dārzeņi, arī tādi produkti, kas mēdz pārlieku kairināt kuņģi, veicinot pastiprinātu sālsskābes izdalīšanos. Ja barības vads ir jutīgs, tad drīz vien tiek izjusta arī nepatīkama dedzināšana aiz krūšu kaula. Kā vēl izpaužas atvilnis jeb kuņģa dedzināšana un kādus priekšnoteikumus ievērojot varam pašsajūtu uzlabot, skaidro speciālistes.

Divertikuli ir mazi, izliekti maisiņi, kas var veidoties gremošanas sistēmas orgānos (piemēram, barības vadā, kuņģī, resnajā zarnā). Tie visbiežāk sastopami resnās zarnas apakšējā daļā. Divertikulu klātbūtne ir pazīstama kā divertikulīts. Kad viens vai vairāki no šiem maisiņiem iekaist, tas var izraisīt stipras sāpes vēderā, drudzi, nelabumu un citas komplikācijas.

Rotavīruss ir ļoti lipīgs vīruss, kas izraisa caureju, paaugstinātu temperatūru, vājumu, kā arī citus simptomus, turklāt ir visizplatītākais caurejas iemesls zīdaiņiem un bērniem visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka rotavīrusu infekcijas ir nepatīkamas, šo infekciju var ārstēt mājās, kā arī novērst ķermeņa atūdeņošanos, uzņemot papildu šķidrumu.

Listerioze ir baktēriju ierosināta akūta infekcijas slimība, kas var būt bīstama grūtniecēm un jaundzimušajiem, cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem un tiem, kam ir novājināta imūnsistēma. Tai raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi. Inficēšanās visbiežāk notiek, lietojot uzturā nepareizi vai nepietiekami apstrādātas delikateses un nepasterizētus piena produktus.

Visā pasaulē arvien aktuālāka kļūst taukaino aknu problēma. Šo vārdu savienojumu dzirdam arvien biežāk, taču ko tas nozīmē un kas to izraisa? Ko varam darīt savu aknu veselības labā? Konsultē infektoloģe-hepatoloģe un farmaceite.

Ar intoksikāciju – stāvokli, kas radies saindēšanās rezultātā –, gadās saskarties nereti, tieši siltos laika apstākļos pat biežāk nekā citkārt. "Akūtos gadījumos svarīgi nekavējoties vērsties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, bet citkārt var noderēt ārstniecības un citi augi," teic eksperts.

Eiropā žultsakmeņi izplatīti 6–25% cilvēku pusmūžā, un to skaits arvien pieaug. Tas ir saistīts ar ēšanas ieradumiem – jo vairāk lietojam taukus un ogļhidrātus, jo mazāk – olbaltumvielas un šķiedrvielas. "Žultsakmeņu slimība jeb hоlelitiāze  ir gremošanas sistēmas saslimšana, un viens no tās cēloņiem ir organisma vielmaiņas traucējumi," stāsta ķirurgs.

Cistiskā fibroze ir iedzimta ģenētiska slimība, kas nodara nopietnus bojājumus plaušām, gremošanas sistēmai un citiem ķermeņa orgāniem. Tiek uzskatīts, ka katrs 25. mūsu pasaules iedzīvotājs ir šīs slimības gēna nēsātājs, turklāt no tās bieži cieš veseli cilvēki, kuri paši to pat neapzinās. 

Senie ķīnieši aknas dēvēja par dvēseles mājokli, jo no to darbības kvalitātes ir atkarīga cilvēka labsajūta, noskaņojums un darbaspējas. Ģimenes ārste sīkāk raksturo mūsu organisma lielāko iekšējo orgānu un iesaka padomus tā veselības uzturēšanai.

Vasaras laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par pretparazītu līdzekļu lietošanu profilakses nolūkos. Risks saskarties ar dažādiem parazītiem vasarā nenoliedzami palielinās –  biežāk tiek ēsti nemazgāti produkti – dārzeņi un augļi tieši no dobes –, savukārt bērni daudz vairāk laika pavada, spēlējoties bērnu laukumos un smilšu kastēs, kur augsne var būt inficēta.