Mūsdienu dzīvesveids ar tam raksturīgo steigu, stresu un nesabalansētu uzturu ir kā radīts, lai zarnās tiktu izjaukts tur mītošo labo un slikto baktēriju (mikrobioma) līdzsvars, zūd arī skābju-sārmu līdzsvars organisma starpšūnu vidē, kas var vainagoties ar dažādām veselības problēmām. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte sniedz padomus, kurus vērts ieviest savā ikdienā jau šodien, lai padarītu organisma iekšējo vidi pH neitrālu vai sārmaināku.

1. Pazīmes jeb kā atpazīt problēmas vēstnešus?

Par to, ka organismā ilgstoši ir skāba vide, var liecināt gan svara pieaugums, gan enerģijas trūkums, nogurums, bezspēks, mainīgs garastāvoklis, alerģijas, cukura vielmaiņas traucējumi, pasliktinās ādas stāvoklis, kā arī dažādu hronisku slimību attīstība. Tas ir iemesls padomāt, vai organismā ilgstoši nav skāba vide – tas nozīmē, ka pH līmenis ir mazāks par 7. Tādā vidē aktīvi risinās katabolie procesi, kas sašķeļ, iznīcina, turpretim sārmainā jeb bāziskā vidē, kur pH līmenis ir lielāks par 7, notiek augšanas process. “Pats cilvēks sava organisma pH līmeni var noteikt urīnā, asinīs vai siekalu paraugā. Jārēķinās, ka siekalās pH līmenis būs vismainīgākais atkarībā no tā, kas ir lietots uzturā. Tāpēc mājas apstākļos pH līmeni var mērīt urīnā ar aptiekā nopērkamām indikatorpapīru sloksnēm un atkarībā no tā, kā sloksnes maina krāsu, var noteikt vai organisma iekšējā vide ir sārmaina vai skāba. Vislabāk to darīt rīta pusē,” saka farmaceite.

2. Izvēle! Vienmēr nē monodiētām!

Zināms, ka skābu vidi organismā rada produkti, kas bagāti ar olbaltumvielām, ogļhidrāti, visi miltu izstrādājumi. Arī augļi un dārzeņi var radīt skābu vidi, bet tas nebūt nenozīmē, ka no šiem produktiem pilnībā jāatsakās. Šis ir iemesls, kādēļ uztura speciālisti vienmēr iesaka ēdienkarti veidot daudzveidīgu, nebalstīt uz vienu vai dažiem produktiem, bet tos kombinēt, lai tiek uzņemtas visas uzturvielu grupas. Ja uzturā būs gan dārzeņi, gan pākšaugi, augļi, ogas, rieksti, bet samazināts miltus saturošo produktu daudzums, tas labvēlīgi ietekmēs arī zarnu mikrofloru.

3. Produkti – skābos kombinē ar sārmainajiem

Nav gluži tā, ka skābu vidi izraisa tikai tie produkti, kuri ir skābi pēc garšas. Runājot par uzturproduktu ietekmi, svarīgi divi aspekti: pašu uzturproduktu pH un uzturproduktu ietekme uz skābju-sārmu līdzsvaru jeb kā uzturprodukts pēc tā uzņemšanas maina organisma pH.  Gaļa, zivis, olas, baltmaize, fast food jeb ātrās uzkodas būs izteikti skābu vidi izraisoši produkti, bet, piemēram, citrons un laims organismā palīdz veidot bāzisku vidi. “Tāpēc ieteicams ikdienā lietot citronūdeni vai ūdeni ar laimu. No produktiem, kas izraisa skābu vidi, arī nav jāatsakās pilnībā. Jāskatās, lai uz šķīvja valdītu līdzsvars – ja ēdam gaļu, klāt jābūt krietnai riekšavai svaigu dārzeņu vai salātu, lai panāktu skābju-sārmu līdzsvaru. Vēlams, lai uz šķīvja būtu 80 % produktu, kas veicina sārmainu vidi un 20-30 % drīkst būt tādi, kas izraisa skābu vidi. Tā tiek panākts līdzsvars,” saka farmaceite.

Organismā nepārtraukti notiek divi pretēji procesi: šūnu noārdīšanās, sadalīšanās jeb katabolisms un  atjaunošanās, veidošanās un uzkrāšanās jeb anabolisms. Šie procesi mijiedarbojas, viens otru pastiprina, un šo ritmu vada gaisma un temperatūra. Laika posmā no pulksten 03.00 līdz 15.00 notiek šūnu noārdīšanās, kad organisma vide ir vairāk skāba. Pastāv uzskats, ka skābos produktus ieteicams ēst dienas pirmajā pusē, jo organisma iekšējā vide pēc nakts ir vairāk skāba, nekā sārmaina. Savukārt laikā no pulksten 15.00 līdz 03.00 notiek šūnu atjaunošanās un enerģijas uzkrāšanās, tāpēc pēcpusdienā un vakarā neiesaka ēst skābus produktus, jo tad organisms tos sliktāk pārstrādā, tiek apgrūtināti gremošanas procesi, miegs kļūst nekvalitatīvāks.

Kurus produktus kombinēt?

• 80 % no sārmainajiem produktiem: svaigi dārzeņi: gurķi, tomāti, kāposti, bietes, kāļi, ķirbji, brokoļi, kartupeļi ar mizu, ķirbji, baklažāni, paprika, avokado; dārzeņu sulas, garšaugi: selerija, zaļumi; žāvēti augļi: rozīnes, dateles, vīģes; diedzēti graudi, sēklas; augļi: citrons, laims, greipfrūts, arbūzs, melone, kivi, ananāss, melone, mango, papaija.
• 20 % no skābajiem produktiem: cepts uzturs, liellopa un cūkas gaļa, baltais cukurs, gāzēti dzērieni, alus, vīns, balto miltu izstrādājumi, valrieksti, siers, saldināts jogurts, saldinātas augļu sulas, ievārījums, rīsi, pupas, jūras veltes: siļķe, forele, lasis, store, garneles, anšovi; olīvas, kafija, olas baltums, govs un kazas piens.

4. Svarīgas arī minerālvielas – skābā vidē papildus vajadzīgs kalcijs!

Jāņem vērā arī fakts, ka ilgstoši skāba vide nozīmē to, ka organisms saviem spēkiem centīsies to neitralizēt, padarīt sārmaināku, izmantojot tam jau pieejamās minerālvielu rezerves. Pirmais palīgā steigsies kalcijs, tāpēc ilgstoši skāba starpšūnu vide organismā palielina osteoporozes risku, pasliktina pašsajūtu un novājina muskuļus. “Apzinoties, ka uzturs nav sabalansēts, jādomā par kalcija, kā arī citu sārmaino minerālvielu, piemēram, magnija, nātrija, kālija un dzelzs, papildus uzņemšanu. No vitamīniem sārmainu vidi palīdz radīt A un D vitamīni,” piebilst farmaceite.

5. Dzīvesveids – mācies turēt stresu grožos

“Diemžēl tikai ar pareizu ēšanu vien organismā skābju un sārmu līdzsvaru nodrošināt nevarēs, jo arī stress, gremošanas traucējumi, emocionāli pārdzīvojumi, medikamentu, it īpaši antibiotiku, lietošana, organisma iekšējo vidi spēj padarīt skābu,” saka farmaceite un mudina domāt arī par sava mikrobioma balansu. Tā ir gluži kā cilvēka iekšējā makropasaule – dažādu mikroorganismu (baktēriju, sēnīšu, vīrusu) saime, kas mitinās organismā: “Ja zarnu mikroflorā būs labo un slikto baktēriju līdzsvars, tas gādās ne tikai par barības vielu pilnvērtīgu un pareizu pārstrādi, bet arī par imunitātes stiprināšanu, vitamīnu sintezēšanu, pareizu nervu sistēmas funkcionēšanu. Zarnu mikrobiomam svarīgs ne vien sabalansēts uzturs, bet arī dienas režīms un apkārtējā vide. Dažādi emocionāli pārdzīvojumi izjauc līdzsvaru zarnu mikroflorā, tāpēc ieteicams atrast veidus, kā mazināt stresa līmeni ikdienā, jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, jāatrod savs hobijs, pirms gulētiešanas jāievieš kāds relaksējošs rituāls,” iesaka farmaceite.

6. Probiotikas – palīdzības deva mikrobiomam

Ja probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas mīt zarnu traktā un palīdz uzturēt veselību, tad prebiotikas ir šo probiotiku barības vielas. Temperatūras un kuņģa sālsskābes ietekmē probiotikas pastiprināti iet bojā, bet prebiotikas palīdz tām izdzīvot un nepadoties skābajai videi. Gan probiotikas, gan prebiotikas var uzņemt ar uzturu. Probiotikas sastopamas fermentētos produktos – skābētos kāpostos, jogurtā, bet  prebiotikas – sīpolos, ķiplokos, cigoriņu saknē, sparģeļos, banānos, artišokā, kefīrā un sierā.

Ja gremošanas traktā būs novērojams abu baktēriju disbalanss, par to liecinās slikta pašsajūta, vēdera pūšanās, arī ādas problēmas. Kad ar uzturu vien šo situāciju nevar mainīt, gan probiotikas, gan prebiotikas var uzņemt arī ar aptiekās atrodamajiem uztura bagātinātājiem. Apotheka farmaceite Laila Zālīte atgādina, ka probiotikas var lietot gan profilaktiskos nolūkos, piemēram, pēc antibiotiku kursa, gan dažādu akūtu un hronisku slimību gadījumos, piemēram, kolīta, kairinātā zarnu sindroma, bakteriālas vai vīrusa izraisītas caurejas, arī aknu saslimšanu ārstēšanā, gremošanas problēmu gadījumos, lai mazinātu gāzu veidošanos un vēdera pūšanos, kā arī helikobaktērijas (H.pylori) iznīcināšanas papildterapijā. Tā kā probiotikas nav vienādas un universālas, bet katrai ir savas īpašības, piemērotāko preparātu palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits.