Muguras sāpes, tirpstošas rokas, kakla skriemeļu problēmas, kas savukārt izraisa citus nepatīkamus simptomus – šīs ir tikai dažas, taču ļoti izplatītas veselības problēmas, kurās cilvēki iedzīvojas darba vietā, norāda apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa). Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem* pēdējo trīs gadu laikā arodslimnieku skaits pieaudzis par 24%. Apmēram trešā daļa visu arodslimību saistītas ar skeleta-muskuļu-saistaudu sistēmas slimībām. Bet katrs trešais darbinieks uzskata, ka pēdējo gadu laikā pieaugusi darba veikšanai nepieciešamā garīgā piepūle, kas var izraisīt veselības traucējumus.

"Dzīves tempam kļūstot straujākam, svarīgi šajā tempā nepazaudēt fokusu uz svarīgāko – veselību, kas ir jebkuras dzīves funkcijas, arī darba un profesionālās karjeras, pamatā. Taču nereti tieši profesionālā darbība ir tā, kas pēc īsāka vai ilgāka laika liek par sevi manīt specifisku veselības problēmu jeb arodslimību veidolā. Tāpēc līdzās veselības apdrošināšanai, kas mūsdienu darba tirgū šķiet pašsaprotama jau 90% darba ņēmēju, darba devējam ne mazāk svarīgi ir nodrošināt tādu darba vidi, kas maksimāli samazina risku darbiniekiem iegūt arodslimības," atgādina Sandra Pietkēviča, apdrošināšanas sabiedrības Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

Tipiskākās un izplatītākās arodslimības Latvijā

Skeleta, muskuļu un saistaudu slimības un kompresijas neiropātijas, piemēram, nerva nospiedums plaukstas pamatnē, kas izraisa roku tirpšanu, ir visizplatītākās arodslimības Latvijā. Tās skar vidēji 50 cilvēkus uz 100 000 nodarbināto, norāda Dr. Jolanta Cīrule, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja. Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas arodslimības ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

"Jau kopš 1998. gada arodslimības biežāk tiek diagnosticētas sievietēm, pirmoreiz vis­lielākās atšķirības sasniedzot 2012. gadā, kad reģistrēto arodslimnieču sieviešu skaits gandrīz divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu. Tas var būt skaidrojams ar sieviešu organisma lielāku uzņēmību pret kaitīgajiem darba vides faktoriem, it īpaši pret fizisku pārslodzi. Turklāt sievietes Latvijā rūpīgāk seko savai veselībai nekā vīrieši un ātrāk vēršas pie ārsta, kas ļauj savlaicīgi reģistrēt arodslimību gadījumus," skaidro speciāliste.

Kā novērst arodslimību rašanos?

"Veselības centra 4" (VC4) Arodveselības nodaļas speciālisti norāda: pats galvenais, darba devējam jānodrošina atbilstoši darba apstākļi un ergonomiska darba vide, kas atbilst visām prasībām – piemēram, ergonomiski darba krēsli un darba galdi, ergonomiski paliktņi datora pelēm un cits aprīkojums. Tāpat jārūpējas par atbilstošu apgaismojumu. Mūsdienās plaši pieejami dažādi informatīvi materiāli par to, kā pareizi iekārtot darba vidi, un vienmēr iespējams konsultēties arī ar darba drošības speciālistiem vai arodārstu.

Taču liela daļa atbildības ir jāuzņemas arī pašam darbiniekam, atzīst speciālisti. Nevajadzētu sēdēt pie datora četras stundas no vietas, bet reizi pusotrā stundā piecelties un 15 minūtes pastaigāt vai pavingrot, ar pastaigāšanu saprotot ko vairāk nekā dažus soļus līdz kafijas automātam un atpakaļ pie datora. Darba devējs var ļaut vaļu izdomai un organizēt, piemēram, kopīgu vingrošanu ik pa pāris stundām, mudinot darbiniekus pievērst vairāk uzmanības savai labsajūtai, aicināt pārvietoties pa kāpnēm un neizmantot liftu, izmantot pasīvos muguras trenažierus jeb līdzsvara pamatnes uz krēsliem, kas šķietami nemanāmi, bet ļoti efektīvi nostiprina muguras muskulatūru.

Arodārstiem nereti nākas saskarties ar šādu situāciju: tie, kuri strādā fizisku darbu, mēdz apgalvot, ka darbā pietiekami daudz kustas un tāpēc papildu vingrošana viņiem nav vajadzīga. Taču arī fiziska darba darītājiem jārūpējas par savu labsajūtu. Līdzīgi kā mēs meklējam savu autoservisu, frizieri vai citu ikdienišķu risinājumu, katram būtu jāatrod savs fizioterapeits, lai mazinātu saslimšanas riskus, kā arī jau rehabilitācijas ceļā ārstētu saslimšanu, atgādina arodārsti un iesaka – darba devējs var izglītot darbiniekus par šādu nepieciešamību un vajadzības gadījumā palīdzēt atrast labu speciālistu.

Apdrošināšanas speciāliste norāda – lai motivētu darbiniekus regulāri izkustēties, efektīvs veids, ko izmanto daudzi darba devēji, ir sporta zāles abonementa iekļaušana veselības apdrošināšanas polisē. Tāpat darba devējam vajadzētu mudināt savus darbiniekus vismaz reizi gadā aiziet pie ģimenes ārsta, lai pārrunātu profilakses pasākumus un sekotu līdzi savam veselības stāvoklim, nodrošinoties, ka visas problēmas tiek laikus pamanītas.

"Mūsdienās veselības apdrošināšana kļuvusi par standartu dažādās nozarēs, piedāvājot darba ņēmējiem "drošības spilvenu" situācijās, kad tomēr gadījies saslimt. Bet noteikti ne mazāk svarīgi darba devējiem ir rūpēties par risku mazināšanu darba vietā, kas ir drošas un sakārtotas darba vides pamatā," aicina Sandra Pietkēviča, uzsverot, ka, parūpējoties par darbiniekiem un to apdrošināšanu, uzņēmumi īsteno divas būtiskas lietas – gan veicina savu darbinieku veselības un dzīves kvalitāti, gan sekmē sava biznesa konkurētspēju un ienākumus, jo tikai vesels darbinieks var būt produktīvs un efektīvs.

*Valsts darba inspekcijas 2018. gada darbības pārskats