Neierasts pārgājiens, darbi piemājas dārzā vai kaut nedaudz pārspīlētas sportiskās aktivitātes gaidītā apmierinājuma un gandarījuma vietā mēdz radīt gan sadzīves traumas, gan sāpes ceļos, sprandā, mugurā, plecos – atkarībā no neadekvātas slodzes nodarījuma, sarakstu var turpināt. Kādi mājas apstākļos varētu būt risinājumi īslaicīgu sāpju mazināšanai, skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Veselības centru apvienībā  Guna Vītoliņa un „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Jāsāk ar atpūtu

Foto: Freepik.com/ pressfoto

Pēkšņu sāpju gadījumos, jo sevišķi, ja skaidrs, ka to iemesls ir pārslodze, ir vērts ļauties mieram. Nelielu sastiepumu un zilumu ārstēšanai palīdzēs atpūta un ledus komprese. Traumēto vietu pēc iespējas ātrāk jāfiksē ar elastīgu pārsēju vai, vēl labāk – medicīnisko ortozi. Ja savainota roka vai kāja, tā ir jāpaceļ uz balsta – augstāk par sirdi – ļaujot darboties gravitācijai! Proti, tā var samazināt pietūkumu. Taču arī ar atpūtu nevajag pārspīlēt, tajā ieslīgstot un sevi lolojot — vislabāk ir atsākt kustēties, cik drīz vien iespējams.

Ūdens spēks

Foto: Freepik.com/ wirestock

Griezumu un nobrāzumu tīrīšanai un apdegumu primārai ārstēšanai izmantojiet tekošu ūdeni. Apdeguma gadījumā, kas ir visai bieža sadzīves trauma, pēc iespējas ātrāk ievainotā vieta ir jāatdzesē vēsā ūdenī (vismaz 15 minūtes, bet jo ilgāk, jo labāk), ja tas nav iespējams, var uzlikt aukstu kompresi. Ja rodas pūslīši, tulznas, izplūst šķidrums, zūd sajūtas vai apdeguma vieta kļūst melna, brūna vai balta, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Daudzfunkcionāla komprese

Par kompresi var lieliski kalpot parasta kokvilnas drāna vai dvielis, kurā ietīts saldētu dārzeņu maisiņš vai plastmasas maisiņš, kas piepildīts ar ledus gabaliņiem. Tas palīdzēs novērst sastiepumu vai sasitumu radītās sāpes, arī, iespēju robežās, izvairīties no zilumiem. Savukārt siltu un mitru kokvilnas kompresi (piemēram, ar kumelīšu tēju) var izmantot, lai ārstētu dažādas infekcijas, piemēram, mieža graudu uz acs plakstiņa.

Karsta vanna

Foto: Freepik.com/ freepik

Izsildīšanās vannā būs palīdzoša tādām kaitēm vai traumām, kas ietekmē muskuļus, cīpslas un kaulus, piemēram, muguras sāpes un locītavu sāpes. Ūdens ideālā temperatūra ir no 33 līdz 37 C, tātad – ne pārāk karsta. Silts ūdens var palīdzēt nodrošināt asins plūsmu vietās, kur tas ir nepieciešams, tāpēc maigi pastiepieties un izmasējiet sāpošās zonas. Siltās vannas ūdenim var pievienot sāli vai kādas ēteriskas eļļas (lavanda, skuju ekstrakts utt.).

Sēžamvanna

Ne vienmēr vajadzīga kārtīga pelde, lai mazinātu sāpes. Turklāt, daudziem vannas nemaz nav, jo to ir aizstājusi duškabīne. Taču arī šajos gadījumos ir risinājumi. Ja sāpes ir muguras lejas daļā vai dzimumorgānu apvidū, piemēram, ir atklātas čūlas, anālās plaisas, hemoroīdi, diskomfortu radošās vietas mērcēšana siltā ūdenī var palīdzēt novērst niezi, kairinājumu un sfinktera muskuļu spazmas. Ielej dziļā traukā (tādā, kurā var iesēsties) dažus centimetrus silta ūdens un iegremdējies uz 20 minūtēm divas vai trīs reizes dienā.

Masāža

Foto: Freepik.com/ freepik

Neatkarīgi no tā, vai to veic profesionālis, draugs, vai masē pats sev, tas var palīdzēt mazināt noteikta veida sāpes, piemēram, galvassāpes vai muguras sāpes. Konsultējies ar medicīnas speciālistu par labākajiem veidiem, kā novērst sāpes ar pašmasāžas elementiem. Lai gan nebūs panaceja, masāža ir labs relaksācijas veids.

Pretsāpju līdzekļi bez receptes

Foto: Freepik.com/ topntp26

„Bezrecepšu pretsāpju zāles ir vieni no visvairāk aptiekā pieprasītākajiem medikamentiem,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Nesteroīdos pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, naproksēnu, deksketoprofēnu bieži lieto, lai tiktu galā ar viegla iekaisuma (parasti ir traumas dēļ) radītajām sāpēm. To iegādei nav nepieciešama recepte, taču ikviens medikaments ir jālieto piesardzīgi: lielas devas var izraisīt sāpes vēderā, sliktu dūšu, savukārt ilgstoša lietošana mēdz radīt nieru darbības traucējumus, čūlu, paaugstinātu asinsspiedienu. Pirms bezrecepšu pretsāpju zāļu iegādes noteikti konsultējieties ar farmaceitu!

Jāņem vērā, ka šie medikamenti der tikai īslaicīgi. Ja, tos lietojot, sāpes nepāriet, nekavējoties ir jādodas pie ārsta. Turklāt locītavu traumu gadījumā lietotas pretsāpju zāles, noņemot sāpju simptomu, var pat kaitēt, jo neļauj novērtēt traumas nopietnību,” skaidro farmaceits.

Viņš arī piebilst, ka piemēram, paracetamolu (acetaminofēnu) bieži vien lieto galvassāpēm, zobu, menstruāciju un cita veida sāpēm, kas ne vienmēr ir saistītas ar iekaisumu. Lietojot reti, tas parasti nerada problēmas, taču arī to nevajadzētu lietot lielās devās vai ilgstoši, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt aknas un nieres.

Ārīgi lietojamie pretsāpju līdzekļi

„Aptiekas piedāvā plašu klāstu bezrecepšu preparātu, kas, sāpju koriģēšanai, lietojami uz ādas – želejas, krēmi, aerosoli un plāksteri, ko uzklāj sāpīgajiem muskuļiem, cīpslām vai locītavām. Šie līdzekļi var palīdzēt mazināt sāpes bez nopietnām blakusparādībām. Tomēr, jāņem vērā – ja lieto, piemēram, diklofenaku saturošu ziedi, ir jāizvairās no saules stariem, tā kā to nokļūšana uz vietām, kur lietots šis medikaments, var radīt alerģisku ādas reakciju,” skaidro Vadims Brižaņs.

Hronisku sāpju gadījumā, ko izraisa, piemēram, artrīts vai reimatisms, ieteicams lietot sildošus ārīgus līdzekļus, kas aktivizē asinsriti. Parasti to sastāva ir kampars, odzes inde, propoliss. Farmaceits brīdina: “Sildošus līdzekļus neliek uz tikko traumētas vietas, lai neveicinātu iekaisuma attīstību. Akūtu traumu – izmežģījumu, sasitumu, sastiepumu – gadījumā, var uzklāt kādu atvēsinošu lokāli lietojamu līdzekli, kas mazina tūsku un satur mentolu, ēteriskās eļļas.”

Kā zināt, kad jāmeklē palīdzība?

„Traumas, negadījuma vai slimības dēļ sāpes var rasties ikvienam jebkurā brīdī,” apliecina ārste, “Veselības centru apvienības” Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas dienesta vadītāja Guna Vītoliņa. „Protams, ir minētie ieteikumi, ko ikviens var izmēģināt, lai mazinātu akūtas sāpes un justos labāk. Taču noteikti jāmeklē ārsta palīdzība, ja stāvoklis pēkšņi saasinās vai mainās — īpaši, ja parādās tirpšana, nejutīgums vai dedzināšana — vai ja nekas no tā, ko jūs izmēģināt stāvokļa uzlabošanai, neļauj justies labāk.”

Atgādinājums par saulesbrillēm

Tās var palīdzēt, ja esat jutīgs pret gaismu migrēnas vai citu slimību dēļ. Saulesbrilles arī pasargās acis no niezes un kairinājuma, ko izraisa ziedputekšņi, putekļi un pelējums. Saulesbrilles ar UV filtriem pasarga acis no saules apdeguma, savukārt saules brilles bez UV filtriem var veicināt acu saules apdegumu.

Fizioterapija

Vingrošana un atbilstošas procedūras ir sāpju vadīšanas zelta standarts, jo sevišķi – hronisku sāpju gadījumos, vai pēc dažu veidu operācijām vai traumām. Konsultējieties ar savu ārstu – rehabilitācijas speciālistu – par jums piemērotākajām tehnikām. Mūsdienu devīze: ”mazāk sēdēt, vairāk kustēties”.

Aerobika

Cilvēkiem, kuri regulāri veic aerobos vingrinājumus, piemēram, braucot ar velosipēdu vai nūjojot, ir mazāka iespēja iedzīvoties noteikta veida sāpēs. Regulāras fiziskās aktivitātes ir rekomendējamas visa mūža laikā. Tomēr, hronisku sāpju, traumu vai pēcoperācijas periodā, pirms ko uzsākt, konsultējieties ar savu ārstu, lai pārliecinātos, ka esat pietiekami vesels ierastajām slodzēm un sporta veidam.