8 padomi drošai bērnu ziemas prieku baudīšanai: Iesaka fizioterapeite
Slidošana, slēpošana, šļūkšana no kalna – tās visas noteikti ir ļoti jautras ziemas aktivitātes, tomēr vienlaikus vecākiem rada bažas par potenciālo traumu risku. Kas jāievēro, lai ziemas priekus baudītu droši, padomos dalās "Rimi Bērniem" eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.
Pārbaudi inventāru un lieto aizsargus!
Pirms laist bērnu uz kalna slidināties vai ļaut nodarboties ar citām ziemas aktivitātēm, vecākiem vispirms būtu jāpārliecinās, vai inventārs ir drošs un atbilstošs lietošanai. Piemēram, vai slēpēm ir visi stiprinājumi, vai ragavu slieces nav saliekušās, vai slidām šņores nav nolietojušās un bērns pats tās spēj kārtīgi aizsiet.
Lai mazinātu risku gūt nopietnas traumas, jādomā arī par dažāda veida aizsardzību. Tāpēc, baudot ziemas priekus, ieteicams lietot ceļu un elkoņu sargus, ja cepures modelis atļauj – galvā uzlikt ķiveri.
Slēpojot ieteicams izmantot speciālās brilles. Tās pasargās acis gan no sniega, gan pārlieku liela spilgtuma. “Tas ir īpaši svarīgi tad, kad ir saulains laiks, jo sniegs atstaro gaismu,” atgādina Rimi Bērniem eksperte.
Uz kurieni tu iesi?
Nenoliedzami vecākiem ļoti lielu vērību vajadzētu pievērst tam, kurp bērns plāno doties baudīt ziemas priekus, īpaši, ja viņš jau ir tādā vecumā, ka ārā var doties viens. Piemēram, ja bērns vēlas doties slidot uz piemājas dīķi, ezeru vai upi, vecākiem pirms tam jāpārliecinās, ka tas ir pietiekami biezs, stabils un drošs. Tāpat šādas vietas nekad nav ieteicams apmeklēt vienatnē, tāpēc bērnam jāpārjautā, ar ko kopā dosies, un, ja nepieciešams, vecākiem pašiem jāpievienojas.
“Ja ledum kaut nedaudz spīd cauri ūdens vai arī tas jau redzams virs ledus, uz šāda ledus nedrīkst kāpt!” brīdina eksperte. Bērnu slidot nevajadzētu laist arī tad, ja ūdenstilpē ir izurbts kaut viens āliņģis vai ledū ir plaisas un cita veida bojājumi, negludumi.
Savukārt, ja bērns dodas braukt ar ragaviņām vai slēpēm, jāņem vērā, ka izklaides vietai vajadzētu būt pēc iespējas tālāk no ceļa vai ielas, kur brauc automašīnas. Īpaši būtiski tas ir tad, ja iecerēts braukt no kalna – ātrums būs liels, un mazais cilvēks var nepaspēt nobremzēt, norāda Rimi Bērniem eksperte. Tāpat jāskatās, lai ceļā nav koku, sakņu vai citu šķēršļu.
8 drošības noteikumi
Pirms ziemas prieku baudīšanas bērnam vajadzētu izstāstīt vai atgādināt par drošības noteikumiem un aicināt izvēlēties tikai drošas vietas ziemas izklaidei.
- Ģērbies silti! Dodoties ziemā laukā, vienmēr rokās velc cimdus, kājās siltus apavus, galvā liec cepuri, bet ap kaklu tin šalli.
- Negrūsties! Ja uz kalna ir daudz cilvēku, nedrīkst strīdēties, kurš šļūks pirmais, bet jāaicina ievērot rindas principu.
- Audzini pacietību! Nevajag doties “trasē”, ja kāds tajā jau atrodas vai pēc brauciena nav paspējis paiet malā.
- Esi uzmanīgs! Šļūcot no kalna, nedrīkst skriet citiem priekšā, pat jokojoties.
- Nemēģini eksperimentēt! Nedrīkst siet ragaviņas vienu pie otras, jo gāžoties viens var paraut līdzi pārējos. Rezultātā visi krīt un var smagi sasisties.
- Domā ar galvu! Ragavas nedrīkst siet arī pie automašīnas. Šo noteikumu vajadzētu atcerēties arī pieaugušajiem. Nav nozīmes pat tam, ka brauciens nenotiek uz koplietošanas ceļa vai ielas. Tāda veida vizināšanās jebkurā gadījumā var būt dzīvībai bīstama!
- Neēd sniegu. Tas var būt netīrs. Turklāt sniega ēšana rada kakla apsaldējuma risku.
- Neliec mēli pie metāla. Salā nedrīkst laizīt caurules, šūpoļu ķēdes, ragavu detaļas. Ja tomēr bērns to izdarījis, pieaugušajam jāsilda šī vieta ar savu elpu, kamēr mēle atkūst. Nedrīkst raut to nost vai mēģināt atkausēt ar karstu ūdeni.
Vēl bērniem ļoti patīk pikoties, taču arī tas var radīt nevēlamas sekas. Ja sniegs ir slapjš, pika sanāk smaga un viegli var gūt acs vai galvas traumas. Ja tajā trāpās ledus gabals, var izsist pat zobu! Tāpēc bērniem jāpastāsta, ka pa galvu un seju ar sniegu nevajag mest, iesaka Rimi Bērniem eksperte.
Atceries!
Atgādini bērnam, ka gadījumā, ja trauma gūta, pikojoties skolā, noteikti jāvēršas pie medmāsas. Ja tā ir smaga, noteikti jāzvana vecākiem un jādodas pie ārsta.
Kad ielas pārvēršas par slidotavu
Eksperte gan norāda, ka vislielāko traumu risku rada ikdienišķas ziemas situācijas. Viena no tādām ir apledojis ceļš, ko klāj pavisam plāna sniega kārtiņa. Lai bērnus pasargātu, vecākiem vajadzētu parūpēties par atbilstošiem ziemas apaviem. Tiem jābūt ar rupju, rievainu gumijas vai termoplasta zoli un bez papēžiem.
Pirms došanās ārā bērnam der atgādināt, ka šādos laikapstākļos nevajag steigties un turēt rokas kabatās un visu laiku jāskatās zem kājām. Ja sētnieks uzbēris uz ielas smilšu taciņu, ieteicams doties uz priekšu pa to. Jāuzmanās, kāpjot pa trepēm vai uz flīzēm – tās var būt ledainas, bet, krītot uz muguras, var smagi savainot galvu un muguru, norāda fizioterapeite.
Vēl ieteicams bērnam iemācīt pareizi krist – tas jādara, sagrupējoties kamoliņā. Bet, ja ielas ir ļoti slidenas un laikapstākļi ekstremāli, labāk palikt mājās, piebilst Jekaterina Bovtramoviča.
Ja ielas nav notīrītas, tās klāj sniega putra, sanesumi un ir slidens, bērnam der atgādināt, ka uzmanīgam jābūt pat uz gājēju pārejas – automašīna var stāties, bet slīdēt un nespēt laikus apstāties, tāpēc pirms došanās pāri ielai jāpārliecinās, ka tā tiešām pārtraukusi kustību.
Svarīgi!
Bērniem jāpastāsta, ka jāuzmanās no lāstekām un sniega nogruvumiem no jumtiem. Tā kā bīstamās vietas ne vienmēr ir norobežotas, nevajadzētu iet tuvu māju sienām, ja vien tas iespējams.
Jāuzmanās no apsaldējumiem
Tāpat bieža problēma bērniem ir apsaldējumi. Lielākās riska zonas ir vaigi, rokas, kājas, ausis. Pat tad, ja bērns ārā kustas, viņa āda ir plāna, tāpēc ātrāk pakļaujas apsaldējumam, skaidro Rimi Bērniem eksperte. Dažkārt mazais to pats pat var nejust, viņam ir tikai auksti, tāpēc vecākiem ļoti jāvēro bērna uzvedība un jāieklausās viņa teiktajā.
Ādas bojājumus var radīt ne tikai zema gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs vējš, sniegs, liels gaisa mitrums. Apsaldējumu rašanos veicina šauri apavi, zeķes un apģērbs, kurā bērns ir it kā saspiests. Tos var gūt arī tad, ja bērns ilgstoši dzīvojas pa sniegu – vārtās zemē, guļas ar seju sniegā vai ņem to rokās bez cimdiem.
Kā noteikt, ka radies apsaldējums?
Āda ir ļoti sārta, ar tādiem kā baltiem punktiņiem vai plankumiem. Var pārbaudīt ādas jutīgumu. Ja bērns jūt, kad aizdomīgajai vietai pieskaras, viss kārtībā, ja ne – tad ir gūts apsaldējums.
Ja bērniņš ir pavisam mazs, ļoti lielā aukstumā labāk palikt mājās!
