Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, nemaz nevajag daudz – pietiek ielikt vāzē bērzu zarus plaucēšanai un, lūdzu – šķaudīšana, klepošana, acu asarošana klāt! Atbildes uz apkopotajiem visbiežāk cilvēku uzdotajiem jautājumiem par alerģijām pavasarī sniedz farmaceite.

Laikā, kad gaisā jau jūtam tuvojamies pavasari, un saule spīd arvien spožāk, tā vien gribas atstāt cepures un šalles mājās, atpogāt jaku vai mēteli un ļauties pavasara dvesmām. Tomēr, kamēr laika apstākļi ir mainīgi un joprojām izplatīti ir vīrusi, nedrīkstam būt pārgalvīgi, jo tas var veicināt balss aizsmakumu un balsenes iekaisumu.

Gada aukstajā sezonā kņudināšana kaklā, aizsmakums vai pat kakla sāpes mēdz būt ierasta parādība, no kā pasargāts nav neviens. Visbiežāk nepatīkamos simptomus izraisa dažādi augšējo elpceļu vīrusi, taču dažkārt pie vainas var būt arī bakteriālā infekcija, kas ir cēlonis angīnai. 

Reizēm itin viegli palaist garām brīdi, kad vīrusu vai kāda alergēna izraisīta deguna kņudināšana sāk ieilgt un pāraug kaitē, ko dēvē par hroniskām iesnām. Šī nebūs tā situācija, uz kuru varēs attiecināt populāro teicienu – ārstē vai neārstē, iesnas tāpat pāriet septiņu dienu laikā...

Plaušaudus no bojājumiem spēj pasargāt specifiska olbaltumviela – alfa 1 antitripsīns (A1AT). No iedzimta A1AT deficīta, iespējams, visvairāk cieš tieši Latvijas iedzīvotāji. Kā to laikus pamanīt? Ko var noskaidrot, veicot asins analīzes un DNS testu?  Ko darīt tiem, kam atklāj šo ģenētisko slimību?

Šobrīd ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits strauji aug un aktuāli ir arī aukstajā gada sezonā raksturīgās augšējo elpceļu saslimšanas un saaukstēšanās. Gan saslimšanas laikā, gan preventīvi nepieciešams rūpēties par savas imunitātes stiprināšanu. 

Kādas – ar Islandes ķērpi, smiltsērkšķu eļļu vai propolisu? Ko – tabletes, pastilas vai ledenes? Ieejot aptiekā ar sāpošu kaklu, pavisam viegli var apjukt. Kā atrast piemērotāko – skaidro farmaceite.

Vai deguna tecēšana, šķaudīšana un apgrūtināta elpošana izklausās pazīstami? Vīrusu sezonā gandrīz ikviens saskaras ar vienu no neciešamākajiem saaukstēšanās simptomiem – iesnām. Ārstu vidū tas ir pazīstams kā rinīts un izrādās, ka tam var būt gan dažādi cēloņi, gan paveidi.

Līdztekus Covid-19 apgriezienus uzņems arī gripa, ko ir gaužām aplam saukt par “tikai gripu”. Pasaules veselības organizācija prognozējusi, ka šā gada gripas sezona varētu būt sarežģītāka nekā pērn. Arī šai slimībai var būt gan smagas blaknes, gan letāls iznākums, tādēļ svarīgi zināt, kā rīkoties, lai sevi pasargātu, neiekrītot dažādu mītu par veselību, slazdos.

Dažkārt tad, kad ir paaugstināta temperatūra, uzreiz ķeramies pie dažādām temperatūru “nodzenošām” jeb mazinošām metodēm ar domu, ka tādā veidā pēc iespējas ātrāk izdosies izveseļoties. Kādu temperatūru nav ieteicams mazināt un kā rīkoties paaugstinātas temperatūras gadījumā, skaidro farmaceite.